Finanšu krāpšanas metodes kļūst arvien rafinētākas

Krāpnieki arvien prasmīgāk manipulē ar cilvēku prātiem un arvien plašāk izmanto modernās tehnoloģijas.

Zaudējot modrību, par upuri var kļūt ikviens, un sabiedrība to apzinās. Bankas Citadele veiktajā aptaujā secināts - 32% atzīst, ka justos neērti vai kaunētos atzīt, ja pats būtu kļuvis par finanšu krāpnieku upuri.

Publiski ar šo pieredzi būtu gatavs dalīties tikai katrs ceturtais (27 %) respondents. Lielākā daļa aptaujāto - 40 % - dalītos savā pieredzē tikai ar tuvākajiem draugiem vai ģimeni, savukārt 16 % to darītu anonīmi. Turpretim 17 % nav pārliecināti, vai vispār vēlētos par to runāt.

“Aptaujas dati rāda arī pozitīvu tendenci - Latvijā lielai daļai cilvēku - 44%, nebūtu kauns atzīt, ka kļuvuši par finanšu krāpniecības upuriem, un daudzi būtu gatavi par to runāt. Vienlaikus redzam, ka nozīme ir tuvāko cilvēku atbalstam - lielākā daļa dalītos pieredzē tieši ģimenes vai draugu lokā. Tas nozīmē, ka sabiedrība kļūst atvērtāka, taču joprojām pastāv zināma piesardzība un barjeras,” saka Ingrīda Āva, bankas Citadele krāpšanas novēršanas daļas vadītāja.

Visatvērtākie - vidējā paaudze, noslēgtākie - jaunieši

Iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem ir ievērojami atvērtāki - publiski dalīties ar savu negatīvo pieredzi būtu gatavi 34 %, un tas ir augstākais rādītājs starp visām vecuma grupām. Savukārt visnoslēgtākie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem - tikai 17 % būtu gatavi atklāti runāt par savu pieredzi pēc finanšu krāpniecības gadījuma.

“Jo atklātāk sabiedrība runā par krāpšanas gadījumiem, jo grūtāk krāpniekiem atkārtot savus paņēmienus,” uzsver I. Āva un aicina iedzīvotājus neklusēt, bet dalīties ar pieredzi - gan lai pasargātu citus, gan lai mazinātu kauna sajūtu, kas joprojām bieži pavada šādus gadījumus. Atklātība un savstarpējs atbalsts ir būtiski instrumenti cīņā pret finanšu krāpniecību, un jo vairāk par to runājam, jo mazāk iespēju paliek krāpniekiem izmantot vienus un tos pašus paņēmienus atkārtoti.

Kā par krāpniecību runā Baltijas valstīs?

Salīdzinot aptaujas datus Baltijas valstīs, redzams, ka Lietuvas iedzīvotāji ir visatvērtākie - 54 % no viņiem nejustos neērti atzīt, ka kļuvuši par finanšu krāpniecības upuriem. Savukārt Igaunijā ir visaugstākais to cilvēku īpatsvars (39 %), kuri kaunētos par šādu pieredzi.

Gluži tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā (27 %) un Igaunijā (33 %) tikai neliela daļa iedzīvotāju būtu gatavi savu pieredzi atklāt publiski.

Visās trīs Baltijas valstīs iezīmējas vēl kāda līdzīga tendence - aptuveni 16-19 % iedzīvotāju būtu gatavi dalīties ar savu pieredzi tikai anonīmi, savukārt to, kuri vispār nevēlētos par to runāt, ir pavisam maz - vien 1 %. Tas liecina, ka sabiedrība kopumā ir gatava runāt par finanšu krāpniecību, taču izvēlas to darīt sev pieņemamā formā vai drošības robežās.

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.