Savas ģimenes finanšu drošība, ceļojums un pensija ir galvenie mērķi, kam Latvijas iedzīvotāji veido uzrājumus, secināts bankas Citadele aptaujā. Uzkrājumus veido 40 procenti iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentiem vairāk nekā 2012. gadā. Vairāk cilvēku krāj tieši ģimenes drošībai un ceļojumam, bet mazāk – pensijai.
Savai un ģimenes finanšu drošībai uzkrājumus veido 73 procenti iedzīvotāju (2012. gadā tie bija 66 procenti), ceļojumam – 37 procenti (33 procenti), bet pensijai – 34 procenti (36 procenti). Pētījums rāda, ka ģimenes drošībai vairāk uzkrāj lauku reģionu iedzīvotāji un sievietes, savukārt Rīgas iedzīvotāji salīdzinoši vairāk krāj ceļojumam un pensijai. Visvairāk bērnu izglītībai krāj citu pilsētu iedzīvotāji, un šis rādītājs būtiski atšķiras no citu iedzīvotāju uzkrājumiem tieši izglītībai, proti, Rīgā un lauku reģionos šādus uzkrājumus veido 16 procenti, savukārt citās pilsētās – 29 procenti. «Uzkrājumus veido iedzīvotāji ar visu veidu ienākumiem,» stāsta Citadeles atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne. Protams, cilvēku ar mazākiem ienākumiem vidū uzkrājumu veidotāju arī ir mazāk (23 procenti), taču aptauja neapliecina, ka nelieli ienākumi – līdz 300 eiro – būtu iemesls neveidot nekādus uzkrājumus. Visvairāk uzkrājumus veido cilvēki ar ienākumiem virs 900 eiro mēnesī (65 procenti). J. Jērāne norāda, ka vēlme veidot uzkrājumus ir lielāka, nekā praktiski tas notiek. Piemēram, ja būtu motivācija vai iespējas, tad ģimenes drošībai uzkrājumus veidotu 93 procenti aptaujāto, bet pensijai krātu 82 procenti.
Pašlaik pensijai līdzekļus uzkrāj 34 procenti iedzīvotāju, kas ir līdzīgi kā 2012. gada aptaujā. Visaktīvāk pensijai krāj 45–54 gadus veci cilvēki. «Uzkrājumu veidošanu veicina izpratne, ka pašreizējiem ienākumiem līdzvērtīgu vai pat lielāku pensiju varēs saņemt, ja laikus tiks uzkrāti līdzekļi pensijām,» uzsver J. Jērāne, «ja savu nākotnes pensijas apmēru vēlas pietuvināt pašreizējās algas apmēram un pensijas kapitālu pensiju 3. līmenī sāk veidot 30 gadu vecumā, tad tajā katru mēnesi vajadzētu novirzīt aptuveni 10 procentus no ienākumiem. Ja to sāk darīt 45 gadu vecumā, tad katru mēnesi vajadzētu novirzīt ap 16 procentu no mēneša ienākumiem.» Pašreizējais uzkrājējs, pēc Citadeles datiem, ir 46 gadus veca sieviete no Rīgas, kas veic vidēji 23 eiro ikmēneša iemaksu. Jaunākais 3. pensiju līmeņa dalībnieks ir 19 gadus vecs, vecākais – 90 gadus, kurš jau ik mēnesi papildus valsts pensijai saņem papildinājumu no uzkrātā.
Pensijas sistēmas galvenie mērķi ir nodrošināt pensiju sistēmas stabilitāti ilgtermiņā un adekvātu ienākumu atvietojuma līmeni pensionāram, norāda Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece. Viņa atgādina, ka katra cilvēka nākotnes pensijas apmērs būs tieši atkarīgs no viņa veiktajām iemaksām, legāla darba un arī ieguldījumiem 2. vai 3. pensiju fondā. Pašlaik vidējais apdrošināšanas stāžs gan samazinās, un speciāliste norāda, ka tas notiek, jo vairāk cilvēku saņēmuši nelegālus ienākumus vai nav oficiāli strādājuši, kas būtiski ietekmē arī pensijas apmēru. Ievērojams skaits saņem arī minimālo pensiju – 14,7 procenti. Savukārt gandrīz 40 procenti pensionāru turpina strādāt.
Cilvēku paradumus vērtē sociālantropoloģe Aivita Putniņa: «Uzkrāšana ir paradums, ko mēs tikai vēl mācāmies, un viedokli par uzkrājumiem ietekmē subjektīvas izjūtas par to, cik man ir naudas. Cilvēki pētījumos atbild: ja man būtu par 100 eiro vairāk, es noteikti krātu, un tā atbild cilvēki ar algu gan 300, gan
400, gan 500 un vairāk eiro. Tas raksturo situāciju, ka cilvēki dzīvo no algas līdz algai un noteicošais ir tēriņi.»
***
Kādam nolūkam iedzīvotāji veic uzkrājumus (%)?
Savai/savas ģimenes finanšu drošībai 73
Ceļojumam 37
Pensijai 34
Mājokļa remontam 30
Kustamā vai nekustamā īpašuma iegādei 27
Ar medicīnu saistītiem izdevumiem 24
Ar mērķi pelnīt 23
Bērnu izglītībai 21
***
Cik vēlētos krāt pensijai?
(%)
Nekrātu 23
Līdz 30 eiro 15
30–50 eiro 12
51–70 eiro 10
71–100 eiro 9
Virs 100 eiro 31
*
Avots: Citadele