Veselības budžets 2015: Jaunām zālēm – nē, mediķu algām – nē
Nākamā gada veselības nozares budžetā nav naudas, lai palielinātu mediķu atalgojumu. Tāpat nav naudas, lai īstenotu pacientu organizāciju un arī vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju prasību palielināt valsts kompensācijas apmēru C hepatīta medikamentiem. Nekādu cerību, ka nākamgad valsts kompensējamo zāļu sarakstā varētu iekļaut kādus jaunus medikamentus.
«Situācija ir briesmīga un pacientiem nelabvēlīga. Veselības ministrija tiesājas ar pacientiem, kuriem atteiktas zāles, lai gan labi zinām, ka tās viņiem ir nepieciešamas,» situāciju vērtē Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Skumjā gaisotnē noritēja Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde, apspriežoties par nākamā gada veselības nozares budžetu. Ja raugās uz veselības budžeta finansējumu nākamgad absolūtos skaitļos, jāsecina, ka tas ir nedaudz lielāks nekā šogad – 771,9 miljoni eiro šogad, 773 miljoni eiro nākamgad. Taču, pārrēķinot izdevumus attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, noplok pat pēdējais optimisms. Nākamgad veselības nozares finansējums būs 3,05% no IKP, šogad tas saskaņā ar gada sākuma plānu – 3,07, gada beigās – 3,2%. «Praktiski tas nozīmē, ka nekādu izmaiņu nebūs,» secina jaunā VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa. Pēdējo desmit gadu laikā tik zems rādītājs veselības izdevumiem pret IKP nav bijis. Latvija turpinās būt pēdējā Eiropas Savienībā pēc veselībai atvēlētā finansējuma no kopējiem budžeta izdevumiem – 9,3% (ES vidēji – 14%), kā arī valsts, kur iedzīvotājiem visvairāk par veselības pakalpojumiem jāmaksā pašiem – valsts sedz 56% (salīdzinājumam Čehijā, Dānijā – 85, Igaunijā, Itālijā, Lielbritānijā – 80, Lietuvā, Vācijā, Francijā – 70%).
Veselības nozares budžeta stagnācija turpināsies, neraugoties uz papildus nākamgad piešķirtajiem 30,6 miljoniem eiro, kas tiks sadalīti pa vairākām pozīcijām. Jānorāda, ka VM nākamajam gadam papildus prasīja 110 miljonus eiro, kas ļautu būtiski atvieglot pacientu līdzmaksājumus, dotu iespēju risināt jautājumus par jaunu zāļu iekļaušanu valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. S. Zvidriņa stāsta, ka papildu finansējums nonāks ambulatoro pakalpojumu gaidīšanas rindu samazināšanai (9 miljoni eiro), pacientu līdzmaksājumu nelielai samazināšanai – no 13 uz 10 eiro pacientu iemaksa, un no 43 uz 30 eiro maksājums stacionārā (tam tērēs 2,7 miljonus eiro). Kompensējamo zāļu budžetam finansējums pieaugs tikai par 2,5 miljoniem eiro. Kā uzsver D. MūrmaneUmbraško, šī nauda nosegs vienīgi pacientu pieaugumu, kas ir novērojams katru gadu, bet nevar runāt ne par kādām kompensācijas apmēra izmaiņām kādai diagnozei vai jaunu medikamentu iekļaušanu. Tāpēc arī noliedzoša pašlaik ir VM atbilde C hepatīta pacientiem. Vēl drūmāku ainu tas iezīmē tāpēc, ka visā Eiropā C hepatīta pacienti sāk saņemt jaunākās paaudzes medikamentus, kuriem ir daudzkārt labāki ārstēšanas rezultāti, bet Latvijā... Pacienti cīnās, lai apmaksā vēl vecos medikamentus.
Neapmierināti nākamgad būs mediķi – minimālās algas pacelšanai nauda ir, taču mediķu algu palielināšanai, lai izpildītu solījumus, nav. Tas nozīmē, ka daļai – zemāk atalgoto veselības nozarē strādājošo, algas pieaugs, pārējiem – ne. Pēc VM datiem, lai palielinātu visiem medicīnā strādājošajiem algas atbilstoši solītajam, bija nepieciešami septiņi miljoni eiro.