arrow_downwardIna Zelča / Autori

Dziedātāja Dināra Rudāne nebrīnās, ka tagad, decembrī, ir ļoti aizņemta un skrejoša – tikai nezina, vai tas ir saistīts ar māksliniekiem raksturīgo un drudžaino gada nogali vai šovu Izklausies redzēts, kurā viņa plūca uzvaras laurus. Tajā iegūto balvu, 5400 eiro, māksliniece atvēlēja dzīvnieku patversmei Ulubele.

Pirms diviem gadiem pie lasītājiem nonāca rīdzinieces asociētās medicīnas profesores Sarmītes Bokas grāmata Konditors. Meistars. Cukurbeķeris – veltījums viņas tēvam, izcilam konditoram Aleksandram Dabrem, kuram šogad apritēja 100 gadu un kura darbs tika augstu novērtēts.

Rīdziniecei Sabīnei Ilmanei kopš bērnības mīļākie dzīvnieki bijuši zirgi, un tagad tas kļuvis par hobiju un neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. «Man patika skatīties filmas un fotogrāfijas ar zirgiem. Mamma, redzot manu interesi, piedāvāja iemācīties jāt ar zirgu, un es pateicu «jā»,» savas aizraušanās pirmsākumu atceras Sabīne.

«Mums, sešiem māksliniekiem, kuri piedalās koncertā Meklētāja Roze, – aktrisei un režisorei Rēzijai Kalniņai, dziedātājam Jānim Aišpuram, dziedātājai Ilzei Dzenītei, aktrisei Ilzei Ķuzulei-Skrastiņai, čellistei Undīnei Balodei un man, šis koncerts ir mirklis, lai apstātos gada nogalē, un garīgā atpūta,» saka diriģents Ainārs Rubiķis.

Pastinaks nepieder pie tiem dārzeņiem, ko ierasts bieži ierindot iepirkumu sarakstā. Taču ar to ir vērts iepazīties tuvāk un sadraudzēties, jo šim vērtīgajam un uzturvielām bagātajam dārzenim var atrast interesantu un dažādu izmantojumu ikdienas vai svētku ēdienkartē.

Rīdziniece Sofija Girtcius atradusi interesantu un vīrišķīgu nodarbošanos – iesaistījusies kara vēstures rekonstrukcijas klubā Dobļest (Drošsirdība), kas izzina Otrā pasaules kara vēsturi un rekonstruē tā notikumus. Nodarbojas arī ar paukošanu, nākamajā vasarā cer piedalīties turnīros. Taču Sofija nevēlas zaudēt sievišķību, un viņai ir vēl citi hobiji – gleznošana, klavierspēle, un nesen nolēmusi pievērsties labdarībai.

Valērija Volkova (26 gadi) pirms diviem gadiem jau izbaudījusi pārvērtību pieredzi, taču nolēma izmēģināt veiksmi vēlreiz.

Kosmētiķe aromterapeite Ketija Karlsone šovasar īstenojusi sapni un atvērusi savu skaistuma māju Auch beauty home, kura krasi atšķiras no citām šāda veida vietām ar savu brīnišķīgo vizuālo iekārtojumu un izteikto mājīgumu. «Pirms tam ilgus gadus strādāju īrētā kabinetā. Man bija vēlēšanās darboties sev tīkamā vidē, un to palīdzēja izveidot vīrs Ēriks, kurš ir profesionāls interjera dizainers,» stāsta Ketija par skaistuma mājas iekārtošanu.

Apmēram pirms pieciem gadiem atvērtajā tējnīcā Materia veidotais dizains ir tās saimnieku interjera dizainera Armanda Vecvanaga un ģimenes kopdarbs. Eklektiskajā tējnīcas stilā iezīmējas unikalitāte, lieliska dažādo interjera priekšmetu saskaņa, kuri cits citu papildina un arī izceļ katra individualitāti.

Renāte Indriksone (29 gadi) izlēma piedalīties pārvērtībās, jo pirms tam nebija pieredzes līdzīgos pasākumos, kā arī viņa vēlējās vizuālas pārmaiņas.

Miegs, kā zināms, ietekmē veselību, dzīves kvalitāti un tās ilgumu. Taču diemžēl ir daudzi faktori, kas liedz pilnvērtīgi atpūsties un labi izgulēties. Viens no tiem ir stress, kas neļauj nervu sistēmai pilnībā atslābināties un bieži vien rada bezmiegu. Kas jāievēro, lai miegs būtu ciešs? Desmit ieteikumi, kas ļaus uzlabot veselību un mierīgi, saldi gulēt līdz rītam.

Anita Spēlmane (60 gadu) atzīst, ka bērni izauguši un pienācis laiks, lai atkal vairāk rūpētos par sevi, tāpēc pieteicās pārvērtībām.

Mūsu ikdienā aizvien vairāk un biežāk ienāk ne tikai ekoloģiski pārtikas produkti, kosmētiskie līdzekļi, bet arī ekoprodukti mājokļa uzkopšanai – grīdas mazgāšanai, vannas istabas un tualetes tīrīšanai. Ražotājiem tajos izdodas apvienot ekoloģiski draudzīgu sastāvu un īpašības, kas šos produktus padara par uzticamiem un labiem palīgiem ikvienā mājā.

Mākslinieces, Jūrmalas mākslinieku nama vadītājas Agneses Bules projekts Latviešu sapnis savu ceļu uzsāka apmēram pirms septiņpadsmit gadiem. Zem šīs zīmes viņa aizvien priecē ar jauniem darbiem, jo māksliniecei joprojām ir ko teikt par latvieti, viņa rakstura iezīmēm, sapņiem, darbiem un nedarbiem.

«Interese par ēst gatavošanu man aizsākās vienlaikus ar veģetārismu apmēram pirms astoņiem gadiem. Kopā ar draugu Mārtiņu pārcēlāmies dzīvot uz māju, kur sākumā nebija virtuves. Tad pārtikām no čipsiem, ķiploku mērces, sausajām zupām un lielās Fazer šokolādes,» ar smaidu atceras bloga edamzale.lv veidotāja Maruta Rampāne.

Elva Vīgrieze (23 gadi) spontāni uzrakstījusi pieteikumu pārvērtībām, jo vēlējusies izmēģināt kaut ko nebijušu.

Metāla rotu māksliniece Rasma Pušpure patlaban iekārto savu darbnīcu, kurā top pasūtījumi, un paralēli uzsāktas studijas Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā. «Ar mākslas pasauli esmu bijusi saistīta, cik vien sevi atceros, sākot ar mācībām Gulbenes mākslas skolā, kur strādā brīnišķīgas skolotājas. Viņas mani mudināja mācīties Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā,» stāsta Rasma Pušpure.

Vieniem patīk ķiploks, citus kaitina tā spēcīgā, specifiskā garša un smarža. Tomēr ķiploka vērtīgās īpašības nevar noliegt, un arī dažādiem ēdieniem tas spēj piešķirt brīnišķīgas garšas nianses un aromātu. To vislabāk spēj novērtēt tie, kuri ir draugos ar ķiploku un ēst gatavošanu uzskata par aizraujošu un ikdienišķu procesu.

Pavāru klubs 4. novembrī pulksten 19.00 Jelgavā organizē pirmās labdarības vakariņas, aizsākot pilsētā jaunu tradīciju, lai šajā reizē palīdzētu Čekunovu ģimenei, kuru piemeklējušas grūtības – viņu dzīvojamai mājai steidzami nepieciešams jumta remonts.

No 4. līdz 6. novembrim izstādē Baltic Beauty 2016, kas norisināsies Ķīpsalā, pašmāju un ārzemju skaistumkopšanas speciālisti lutinās gan ar aktuālāko sejas, ķermeņa un matu kosmētiku, gan ar izglītojošiem semināriem un prezentācijām, gan ar spilgtiem un aizraujošiem šoviem.

«Mācoties 1. vai 2. klasē, izvēlēties profesiju un uz to tiekties – īsti neatceros, ka pašam būtu bijis šāds mērķis. Mani sūtīja uz dažādām mācību priekšmetu olimpiādēm. Un tad sākās privāto komerciālo mediju uzplaukums – darbu sāka radio SWH un NTV 5 televīzija, vēlāk arī LNT, kuru runas veids atšķīrās no tolaik ierastajiem valsts kanāliem. Arī no vecāku mājās vienmēr dzirdamā Latvijas Radio, kur tagad pats strādāju. Tas laikam manī dziļi iekšā kaut kur sēdēja – interese gan par mikrofonu un dzīvo ēteru, gan par dažādām dzīves jomām, tāpēc arī izkristalizējās žurnālistika,» atzīst Latvijas Televīzijas rīta raidījuma Rīta Panorāma un Latvijas Radio programmu vadītājs Gusts Kikusts.

Katram dzīvnieku mīļotājam un potenciālajam tā īpašniekam ir savs priekšstats un vēlmes, ar kādu mīluli viņš vēlētos diendienā būt kopā savās mājās. Tas, ka par suņa saimnieku var kļūt jebkurā vecumā, ar vai bez lielām zināšanām un iepriekšējas pieredzes (pat ja bērnībā šāds mīlulis ir izpalicis dzīves apstākļu vai vecāku aizlieguma dēļ) praksē ir pierādījies.