HOBIJS: Iemīļots vaļasprieks zirga seglos

Rīdziniecei Sabīnei Ilmanei kopš bērnības mīļākie dzīvnieki bijuši zirgi, un tagad tas kļuvis par hobiju un neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. «Man patika skatīties filmas un fotogrāfijas ar zirgiem. Mamma, redzot manu interesi, piedāvāja iemācīties jāt ar zirgu, un es pateicu «jā»,» savas aizraušanās pirmsākumu atceras Sabīne.

Vairākus gadus kopš apmēram deviņu gadu vecuma meitene braukusi uz treniņiem, taču notika nelaimes gadījums - avārija un rezultātā iegūts smadzeņu satricinājums, tāpēc veselības problēmu dēļ un drošības nolūkā trenēšanos nācies pārtraukt, taču uz laiku. Pēc vairākiem gadiem Sabīne atgriezās pie bērnu dienās iemīļotā hobija. Ar to sākusi aizrauties arī viņas māsa Kitija Līva, kura ir 10 gadus jaunāka. «Mani ieinteresēja reiterterapija. Lasīju par to materiālus, skatījos video un pētīju, kādus rezultātus dod reiterterapija. Diemžēl nav nevienas skolas vai augstskolas, kur var mācīties reiterterapiju, lai ar to nodarbotos profesionāli,» aizdomājas viņa. Sabīne pati pārliecinājusies, kāda ir šīs terapijas ārstnieciskā nozīme, vingrojot zirga mugurā. Zirgs labi izprot cilvēka vajadzības un tikpat labi izprot savas terapeita funkcijas. «Kad ir bijis ilgāks pārtraukums un neesmu trenējusies, jūtu, ka tas atstāj ietekmi uz muguras veselību,» atzīst viņa.

Izvēlēta īstā profesija

Sabīne mācās Rīgas 1. medicīnas koledžā, ko absolvēs nākamā gada sākumā, par farmaceita asistenti un strādā aptiekā par farmaceita palīgu. «Savu profesiju vienmēr esmu vēlējusies saistīt ar medicīnu, bet nebiju īsti pārliecinājusies, ar kādu jomu. Divus gadus mācījos Sporta akadēmijā par fizioterapeiti, bet sapratu, kas tas nav domāts man.» Reizi nedēļā dodas uz Tīnūžiem, Antras stalli, kur nodarbojas ar savu hobiju. Tajā apvienojušies zirgu mīļotāji, viņi trenējas un gūst apmācību. Jauniete plāno turp doties biežāk, jo tā ir arī patīkama atpūta pēc saspringtās ikdienas. «Pēc tam vēlos studēt Latvijas Universitātē vai doties mācīties uz Zviedriju, Gēteborgas universitāti, lai iegūtu maģistra grādu farmācijā. Grūti izdarīt izvēli, jo te ir mājas, ģimene un draugi. Nevēlos tāpat kā daudzi doties projām no šejienes tikai tāpēc, ka Latvijā cilvēkiem neklājas viegli. Taču, no otras puses, tā būtu jauna un vērtīga pieredze. Kāpēc gan to neizmantot? Farmaceita profesija mani interesē, lai gan nebiju domājusi, ka tā būs un ļoti patiks. Zviedrijā varēšu nodarboties arī ar savu hobiju, jo tur aizraušanās ar zirgiem ir vēl populārāka nekā šeit, Latvijā.»

Kabatā kāds gardums

Jauniete labprāt piedalītos zirgu sacensībās tepat, Latvijā. «Grūti prognozēt, kā tālāk attīstīsies interese par zirgiem, taču gribētos pamēģināt. Sacensības arī ir dažādas, un jāsāk ar vienkāršākām. Tas būtu labs sasniegums un jauna pieredze. Savstarpēji sacenšamies zirgu stallī, taču parasti tas notiek kādā pasākumā, piemēram, Lieldienās.» Tīnūžos viņa trenējas ar zirgu, kuram dots brīnišķīgs vārds - Skaistule. Treniņi parasti ilgst divas stundas. Pirms tā zirgs ir jāsakopj un jāapseglo, bet pēc treniņa jāpastaigā, lai zirgs atvēsinās, un jānoseglo. «Mums māca, kā pareizi par zirgu jārūpējas, bet vēl daudz jāapgūst. Jāzina, kā, piemēram, zirgam jāķemmē krēpes, jāsakopj nagi un tamlīdzīgi,» uzsver Sabīne.

Savu mīluli lutina ar burkāniem, kaltētu maizi vai gardumiem, kas nopērkami specializētajos veikalos. Parasti jātniekam kaut kam no tā jābūt ieliktam kabatā, tiekoties ar savu zirgu. Ja viņš ir paklausīgs, tad tiek pienācīgi atalgots. «Protams, jo vairāk trenējos, jo iegūstu vairāk zināšanu. Stallī iespējams trenēties arī ar citiem zirgiem, lai būtu pārmaiņas, jo katrs zirgs ir atšķirīgs, ar saviem niķiem. Viņiem tāpat kā cilvēkiem ir gan labās, gan sliktās īpašības.» Skaistule pēc rakstura esot mierīga, bet reizēm jāmudina trenēties. «Māsai zirgs ir straujas dabas, no visa baidās, pat no savas ēnas,» salīdzina zirgu mīļotāja.

Sapnis par savu zirgu

Sabīne apstiprina, ka nodarbošanās ar zirgiem ir dārgs vaļasprieks, arī inventārs nav no lētajiem, piemēram, jātnieka zābaki un bikses jāpiemēro atbilstoši sezonai. «Tur, kur trenējos, citiem zirgu mīļotājiem ir savs zirgs, viņi tikai sedz izdevumus, kas saistīti ar zirga uzturēšanu, un brauc uz stalli trenēties.» Sabīne apstiprina, ka zirgam nepieciešams regulārs treniņš, lai viņš nekļūtu slinks un nepaklausīgs, un neslēpj, ka, protams, vēlētos, lai pašai būtu savs zirgs. Pirms iegādes jāņem vērā, kādas ir potenciālā zirga īpašnieka vēlmes, vai viņš vēlas vienkāršu vai šķirnes zirgu ar labiem ciltsrakstiem.

«Man ir sapnis par savu zirgu, bet vienlaikus domāju arī par to, vai spēšu pietiekami daudz laika un rūpju veltīt savam zirgam. Jāapzinās, ka tas tad kļūs par dzīvesveidu.» Sabīne secina, ka daudzi interesējas par zirgiem, lai trenētos vai izmantotu reiterterapijas iespējas. «Katra satikšanās ar zirgu ir jauka. Tā uzlabo garastāvokli un noņem stresu. Tad es jūtos atpūtusies. Vienmēr treniņi prasa arī koncentrēšanos no jātnieka, jo zirgs lieliski jūt cilvēka noskaņojumu. Zirgs ir jāvada, un, ja viņu nevada, tad dzīvnieks apjūk. Starp jātnieku un zirgu veidojas interesanta, mistiska saikne. Ja jātnieks ir mierīgs, labā garastāvoklī, tad zirgs arī nav nervozs, ir paklausīgs.»

***

Izziņai

• Reiterterapija jeb ārstēšana ar zirga palīdzību ir vienlīdz iedarbīga gan bērniem, gan pieaugušajiem dažādu mugurkaula problēmu un stājas traucējumu gadījumos, bērnu cerebrālās triekas slimniekiem un citiem, arī pēc paralīzes, insulta un citām nopietnām slimībām.