Metāla rotu māksliniece Rasma Pušpure patlaban iekārto savu darbnīcu, kurā top pasūtījumi, un paralēli uzsāktas studijas Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā. «Ar mākslas pasauli esmu bijusi saistīta, cik vien sevi atceros, sākot ar mācībām Gulbenes mākslas skolā, kur strādā brīnišķīgas skolotājas. Viņas mani mudināja mācīties Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā,» stāsta Rasma Pušpure.
Dzīvojot mazpilsētā, neesot aizdomājusies, ka nākotnē varētu izgatavot rotas, kur nu vēl par specifisko metāla dizaina jomu. «Domāju, ka kļūšu par arhitekti, tāpēc pēc 9. klases absolvēšanas izvēlējos mācīties vides dizainu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Taču sapratu, ka vides dizains un arhitektūra nav īsti tas, ko vēlos, un ka kaut kas ir jāmaina. Stājoties vidusskolā, pieteikuma anketā biju minējusi arī metāla dizainu, pati nezinu - kāpēc, un nodomāju, ka jāiepazīst šī nozare akadēmijā, lai gan nekāda priekšstata par to nebija,» atklāj Rasma. Izvēlētās studijas iepatikās - bija trāpīts desmitniekā. To laikā topošajai māksliniecei nākusi apjausma, ka metāla darbiem ir paliekoša, nezūdoša vērtība, ka tehnikas, kādās tos veido, ir dažādas un apstrādes iespējas ļoti plašas. «Roku darbs man vienmēr ir paticis. Tas ir radošs, sava veida meditācija,» novērtē viņa un turpina. «Rotu izgatavošana ir sievišķīga nodarbe, pati gan tās nēsāju ļoti reti, pašas izgatavotās gandrīz nemaz.» Viņa neslēpj, ka katra rota esot īpašs lolojums un to klāstā ir gan vienkāršākas, gan sarežģītākas. Esot tādas, kuras vēlas paturēt sev, tās palīdzot labāk izvērtēt savu mākslinieciskās attīstības ceļu.
Iztiek bez skicēm
Stāstot par laikmetīgo rotu izgatavošanas procesu, Rasma bilst, ka gandrīz nekad neveido skices, bet uzreiz sāk strādāt ar materiālu. «Man patīk veikt eksperimentus! Izgatavoju daudz detaļu un pamazām nonāku līdz galarezultātam,» atzīst Rasma un novērtē radošās brīvības iespējas. «Katram māksliniekam ir jāatrod sava vieta. Nevaru teikt, ka rotu izgatavošana man kļuvusi par maizes darbu, jo rotas nav pirmās nepieciešamības preces, taču darba pietiek, pasūtījumu netrūkst.»
Izstrādājot maģistra darbu, jaunā māksliniece pievērsusies auskaru izgatavošanai, bet izmēģinājusi arī cita veida darbus, tajā skaitā rotas vīriešiem. «Jaunu ideju netrūkst, man svarīgi, lai tās nepazūd, tāpēc nereti pasūtījumi paliek otrajā plānā.» Rasma pārsvarā strādā ar sudrabu, lai gan praksē darbojusies arī ar krāsaino metālu - varu, misiņu, porcelānu, koku, dažādiem akmeņiem. Izmanto arī apzeltīšanu un apsudrabošanu.
Lielākas nekā tradicionālās
«Manas rotas, arī auskari, ir lielākas nekā ierastie klasiskie juvelierizstrādājumi. Tādējādi, tās gatavojot, varu vairāk sevi izpaust kā māksliniece. Protams, lai rotas ikdienā nēsātu, tām jābūt ērtām. Manas rotas vairāk piederēsies svētku tēlam un īpašiem dzīves notikumiem, tāpēc arī atļaujos tās veidot lielākā izmērā.»
Rasma neslēpj, ka izejmateriāli un rotu apstrādei nepieciešamie instrumenti nav lēts prieks, it sevišķi darbības sākuma posmā, kad jāsāk viss no nulles. Viņas mērķis ir pilnveidoties un turpināt iepriecināt citus ar skaistām dārgmetālu rotām. «Strādājot un nosakot sev darba laiku, nav viegli mobilizēties. Tāpēc ir labi, ja noteikts temiņš, kad darbiem jābūt gataviem, lai gatavošanas process neievilktos. Tiklīdz ir radusies ideja, svarīgi to īstenot, lai tā nepazūd.» Rasma spriež, ka darbnīcā daudz jāstrādā, rotu izgatavošana ir garš un laikietilpīgs process. «Ja strādāt ar metālu patīk, tad grūts nešķiet nekas. Materālu apstrāde - slīpēšana, vīlēšana - ir vīrišķīga nodarbe. Tehniskā puse, protams, ir mazāk interesanta šajā darbā.» Rasma vēlas nākotnē pilnveidot savas prasmes dažādu tehniku apguvē. «Mācoties sešus gadus akadēmijā, nav iespējams apgūt visas tehniskās nianses. Pasaulē parādās jaunas tehnoloģijas, kas Latvijā vēl nav aktuālas, bet kuras vajadzētu izmēģināt. Katram māksliniekam laika gaitā izveidojas savs rokraksts.» Šobrīd rotās parādoties sintētiskie materiāli - polimēri, silikoni, kas ļauj ātrāk iegūt galarezultātu. «Es novērtēju darbus, kas top lēnām. Rotu nēsātājs jūt, cik daudz darba to tapšanā ir ieguldīts, cik daudz domu un emociju tajā atstāts.»
Ar rotām uz Barselonu
Rasma jau ieguvusi arī vairāku izstāžu pieredzi- pirms pāris gadiem piedalījusies Mākslas Akadēmijas metāla dizaina katedras pasniedzēju un studentu izstādē Ziemas saule. Tikko, oktobra nogalē, Cēsu izstāžu namā tika atklāta laikmetīgo latvisko rotu izstāde 3’2’1, kurā apskatāmi Rasmas, kā arī akadēmijas maģistrantu Unas Mikudas un Ilzes Egles darbi. «Šajā izstādē droši vien pēdējo reizi rādu savu maģistra darbu, kurš pirms tam bija apskatāms izstādē Gētes instiūtā. Šo kolekciju vedu arī uz Barselonu, kur Internacionālā rotu mesē Joya kopā ar vēl trīs autorēm pārstāvējām Mākslas akadēmijas metala dizaina apakšnozari. Katru gadu šī mese uzņem tikai divas internacionālas skolas. Tāpēc bija liels gods, ka izvēlējās mūs. Tur guvām atsauksmes, ka latviešu rotām ir ārkārtīgi augsta kvalitāte.» Pasaulē esot raksturīga tendence, ka laikmetīgajām rotām primārais nav kvalitāte vai izmantotie materiāli, bet ideja. «Mēs izcēlāmies un saņēmām komplimentus, ka latviešiem ir spēcīga gan praktiskā, gan idejiskā puse darbā, ka spējam to apvienot. Priecājos, ka Latvijā mākslinieki prot savu darbu no idejas novest līdz reālam izpildījumam, ka tās īstenojums nav jāuztic, piemēram, citiem juvelieriem. To māca arī studentiem Mākslas akadēmijā.» Viņa uzskata, ka tas ir prestiži - māksliniekam savus darbus prezentēt izstādēs. Protams, darbiem esot jābūt labai kvalitātei un jārada jauni, ko prezentēt apmeklētājiem.
Mērķis - jauna kolekcija
Rasmai patlaban top jaunas rotas. Septembrī viņa atradās Fiskars AiR mākslinieku rezidencē Somijā, kur sev izvirzīja mērķi - izstrādāt jaunu kolekciju. «Tā ir auskaru kolekcija, patiesībā divas, no kurām viena ir veltīta Somijai un kurā atainota šīs valsts ierastā ainava.» Otrā kolekcijā tiks ietverti Somijas kartes fragmenti ar atmiņas vietām, kuras latvieti iespaidojušas visspēcīgāk. Māksliniecei patīkot ceļot, un allaž, apmeklējot, kādu valsti, viņa meklējot tajā atšķirīgo. Esot Somijā, pirmais iespaids bijis negaidīts - tur izskatās līdzīgi kā Latvijā, tikai akmeņu ir vairāk. «Dabā atrastus Somijas akmeņus papildināju ar safīru un sudrabu un veidoju savas kompozīcijas auskaros. Katrs auskars ir unikāls, tikai vienā eksemplārā.»
Rasma skaidro, ka māksliniekam esot grūti vairākkārt veidot vienādus darbus. «Šobrīd raksturīga tendence, ka sievietes nēsā tikai vienu auskaru. Kāpēc lai viņas neizvēlētos divus atšķirīgus auskarus?» Vienojošais elements jaunajai kolekcijai - auskari ir apļveida, vienāda izmēra, bet ar atšķirīgu māksliniecisko izpildījumu. «Tas ir interesanti, ka, pagriežot galvu uz vienu pusi, auskars izskatās citādi, bet uz otru - vēl atšķirīgāk. Auskaros risinu vairākas tēmas. Pētīju dažādas sievietes, viņu intereses un hobijus. Lai darbos neveidotos haoss, dažādās intereses ietvēru vienā formā - aplī.» Viņa teic, ka, turpinot strādāt pie jaunās kolekcijas, saglabāšot vienojošo motīvu. Katrā no divām kolekcijām paredzēti vismaz seši auskari. Rasma teic, ka, tuvojoties svētkiem gada nogalē, plāno pabeigt iesāktos pasūtījumus, bet tālākā nākotnē ar jaunām idejām radīs skaistas kolekcijas.
Individualitāte konkurenci nerada
Rasma uzskata, ka vitāli svarīgi ir skatīties, kas notiek pasaulē. «Cilvēkam ir nepieciešami jauni iespaidi un jāredz, kā strādā citi rotu meistari, lai saglabātu mūsdienīgu skatījumu savos darbos un atrastu sevi mākslas pasaulē.» Viņa piekrīt, ka Latvijā ir daudz rotu mākslinieku un dizaineru, lai gan īstas savstarpējas konkurences neesot. «Šo tendenci pētu savā promocijas darbā, taču esmu nonākusi pie secinājuma, ka katrs mākslinieks ir izteikta individualitāte, katram autoram ir savi pircēji un viņa darbu apbrīnotāji. Par konkurenci varētu runāt, ja visi rotu mākslinieki izgatavotu klasiskus juvelierizstrādājumus.» Pati arī nejūtot sīvu sāncensību vai to, ka kāds skatītos pār plecu. Jaukākais kompliments māksliniekam esot, ja kāds, viņa rotu ieraugot, identificē to ar sevi un nespēj neiegādāties. «Man svarīgākais nav, cik es nopelnīšu ar katru rotu, bet lai varu darīt to, kas man patīk. Tā ir liela laime. Tāpēc jāatrod balanss. Un ir vēl garš ceļš ejams, lai līdz tam nonāktu.»
***
Rasmas Pušpures pieturzīmes
• Nodarbošanās: metāla rotu māksliniece/dizainere
• Dzimusi: 1990. gada 21. oktobrī
• Izglītība: Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Vides dizaina nodaļa (2010. g), Latvijas Mākslas akadēmija (bakalaura un maģistra programma), Dizaina nodaļa, metāla dizaina apakšnozare, specializācija rotu dizainā (2016. g.)
• Aktualitāte: šogad uzsākusi studijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā, kur trīs gadus ilgajā mācību procesā darba tēma - Rotu dizaina uzņēmumu attīstība Latvijā no 1990. gada līdz mūsdienām pasaules rotu dizaina un radošās ekonomikas kontekstā
• Balva: šogad rudenī piedalījās Gada balva dizainā 2016 izstādē Design Isle un kļuva par laureāti kategorijā Individualizētu lietu dizains ar rotu kolekciju to* Please
• Jaunākā izstāde: kuratore un dalībniece rotu mākslinieču grupas (kopā ar Unu Mikudu un Ilzi Egli) izstādē 3’2’1 Cēsu izstāžu namā, kura tur būs skatāma līdz 20. novembrim
• Intereses: ceļošana un pasaules iepazīšana
