Dziedātāja Dināra Rudāne nebrīnās, ka tagad, decembrī, ir ļoti aizņemta un skrejoša – tikai nezina, vai tas ir saistīts ar māksliniekiem raksturīgo un drudžaino gada nogali vai šovu Izklausies redzēts, kurā viņa plūca uzvaras laurus. Tajā iegūto balvu, 5400 eiro, māksliniece atvēlēja dzīvnieku patversmei Ulubele.
«Prese tagad izrāda par mani lielāku uzmanību. Un man ir grūti atteikt. Tā ir, ka reizēm uzņemos par daudz pienākumu,» saka māksliniece. Pašlaik viņas radošā darbība saistīta ar dažādiem mūzikas žanriem - operā uzstājas ar pianistu Gintu Bērziņu, bet popmūzikā turpina darboties ar savu ilggadējo grupu Rock 5 band. «Nevaru pateikt, kurš no šiem žanriem ir tuvāks. Abus jau sen apvienoju, un man tas patīk. Zinu, ka saka - jāizdara izvēle, bet neredzu tam loģiku,» skaidro mūziķe.
Veltītu darbu dzīvniekiem
Par šova vērtīgāko ieguvumu Dināra uzskata labas atsauksmes un daudz saņemtu mīļu vēstuļu. Gaisotne bijusi forša, dalībnieki - savstarpēji draudzīgi. «Šķiet, visi mākslinieki, kuri tajā piedalījāmies, esam vienkārši cilvēki, nevis superzvaigznes. Nevienam nevajadzēja justies pieredzējušākam nekā citi, cits citu atbalstīja.» Viņa nevarot nosaukt vienu priekšnesumu, kurš patika labāk, jo atveidotās personības bija dažādas, tāpat kā viņu pārstāvētie stili. Visi bija vienlīdz mīļi. Bija interesanti izzināt katras izpildītās dziesmas nianses, stilu jeb formulu, līdzīgi kā tas ir matemātikā.
Dināra prāto: ja nebūtu savu dzīvi saistījusi ar mūziku, tad, visticamāk, darbotos ar dzīvniekiem. Viņai pašai mājās ir divi mīluļi - suns un kaķis, pie mammas - bruņrupucis. «Bērniem, lai arī ne visiem, ir vecāki, kas par viņiem rūpējas, viņiem palīdz citi cilvēki. Dzīvniekiem tomēr ir bēdīgāk, daudzi izmet tos uz ielas. Mums ir pāris dzīvnieku patversmes, kur tos saliek vienā būrī. Esmu pati pārliecinājusies, ka dzīvnieku ārstēšana ir ļoti dārga. Tāpēc šovā iegūtos līdzekļus vēlējos ziedot patversmei Ulubele. Tagad tai būs jauna veterinārijas tehnika. Braukšu uz turieni biežāk, lai izvestu pastaigā dzīvniekus.»
Palīdz sava intuīcija
Vērtējot šo gadu, Dināra teic, ka tas bijis labs, daudz jauku notikumu, arī braucot ar savu moci, nav trūcis interesantu atgadījumu. Sakārtojusi daudzas lietas savā personīgajā dzīvē. «Šogad noteikti esmu kļuvusi spēcīgāka, arī profesionāli augusi,» atzīst Dināra. Viņa mēdz pieņemt lēmumus un meklēt citu risinājumu, ja jūt, ka vajadzīgas pārmaiņas. Tas attiecas uz visām jomām. «To es daru intuitīvi. Uzticos savai intuīcijai. Kad man kāds cilvēks jautā, kāpēc tā rīkojos, tad viņš pats pēc pāris mēnešiem saprot, kāpēc es tā darīju.» Pēc šova kādā no atsauksmēm interneta vietnē par Dināru teikts - prieks, ka ir kāds cilvēks ar raksturu, savām domām un nebaidās būt tāds, kāds ir, nevis kā diktē sabiedrība. «Es nepakļaujos. Man ir savi uzskati. Pati pārbaudu citu teikto. Ja pārliecināšos par pretējo un kļūdīšos, tad tā būs mana personīgā kļūda. Dzīvoju tā, kā jūtu, kā pašai šķiet, ka ir jādara, nevis pēc stereotipiem un likumiem. Man ir svarīgi normāli dzīvot un justies brīvi,» sevi raksturo māksliniece. Esot prasīga pret sevi un kolēģiem, mācoties no cilvēkiem, kas ir blakus. «Dažreiz viņos redzu sevi. Kāds ar savu uzvedību pasaka priekšā, ka tā daru arī es, kā tas izskatās no malas un ka tas ir stulbi. Tad tā vairs nerīkojos. Un tad es arī zinu, kā palīdzēt otram cilvēkam, jo pati esmu tam izgājusi cauri.»
Plānošana un atbildība
Dināras ikdiena ir diezgan saspringta, kā jebkuram skatuves māksliniekam. Viņa atzīst - visu saplānot ir visgrūtākais. «Man ir paveicies, ka varu darīt darbu, kas patīk. Plānošana paredz atbildību arī par citiem cilvēkiem. Manā grupā ir pieci cilvēki, dažreiz paplašināmies. Tas reizēm sagādā galvassāpes, sev pievēršos pēdējā mirklī. Man vajag menedžeri, bet ir grūti tādu atrast, jo esmu prasīga pret sevi un citiem.» Šī rakstura īpašība palīdzējusi daudz ko sasniegt, un viņa nepieļauj, ka sniegums uz skatuves varētu būt nekvalitatīvs. Sevī dažreiz kaitinot ātrums, taču pieņemot savu dabu, jo cita risinājuma nav. «Esmu pārāk ātra. Man visu vajag ātri! Ja kāds ir lēnīgāks, tad tā jau nav viņa vaina. Es saudzēju un netērēju laiku, lai sev nav jāpārmet, ka neesmu kaut ko izdarījusi. Mācos pieņemt, ka citi ir atšķirīgi.» Dināra teic, ka esot pūce - vakarā pēc deviņiem un naktī viņai patīkot rosīties. «Jo vairāk cilvēks guļ, jo vairāk gribas to darīt. Man ikdienā iznāk gulēt 4-5 stundas, un, ja noguļu astoņas, tad ir ļoti grūti piecelties. Tāpēc rodas jautājums - vai cilvēkam patiešām tik daudz stundu ir jāguļ?»
Svētkos daudz gatavos
Ziemassvētkus Dināra aizvadīja mājās vai ciemos, jo piekrīt, ka tas esot ģimenisks pasākums. «Tie ir vieni no maniem mīļākajiem svētkiem. Man ir iepatikusies amerikāņu nostāja attiecībā pret Ziemassvētkiem, esmu iemācījusies daudzas viņu ēdienu receptes.» Gatavojusi klasisko egg - nog dzērienu no olām. Iecienīts esot arī amerikāņu pīrāgs no āboliem, ko ceļ svētku galdā. «Man patīk arī latviešu, krievu un tatāru virtuve. Agrāk daudz gatavoju vistas ēdienus, un no tiem radās veselības problēmas. Kopš pirms divarpus gadiem atteicos uzturā lietot gaļu, ēdienkarte ir mainījusies un jūtos labi. Gatavoju periodiski, kad ir laiks. Piemēram, ir bijis tā, ka pēkšņi sakārojas uzburt kādu torti.» Kopš mainījusi ēšanas paradumus, sevī jūtot vairāk spēka un izaugusi arī sportā. «Ķermenis vairs netērē laiku, lai pārstrādātu gaļu. Nejauši nesen ieslēdzu televīzijā raidījumu un noskatījos, kā nogalina lapsas, kam šie dzīvnieki iziet cauri. Šādas filmas ir skarba realitāte, bet iesaku noskatīties. Pieļauju, ka daudzi, šādas ainas redzot, pārslēdza citu kanālu, bet tas ir jāzina un jāizvērtē,» aizdomājas māksliniece.
Strādāt un augt
«Strādāt, augt un mācīties mūzikā - tādi ir mani nākamgada plāni. Kāpēc izšķērdēt savus spēkus tam, ko neprotu? Cik bieži mēs ieklausāmies sevī, ko mēs gribam? Kad palīdzēju mammai tirdzniecībā un piepelnījos, sapratu, ka tas nav mans darbs. Jādara tas, kas patīk. Visu daru, lai papildinātu sevi mūzikā - sportoju (nodarbojas ar boksu un brauc ar motociklu), lai būtu spēcīgāka un izturīgāka. Uz skatuves vērtē ne tikai mākslinieka dziedājumu, bet arī izskatu.» Dināra spriež, ka esot ļoti puiciska. «Es varu savākties, un patīk patēlot dāmu, bet iekšēji tāda neesmu. Izaugu starp džekiem, tusējām ārā, varbūt dzīve laukos to ietekmējusi. Protams, man bija arī Bārbijas.» Pēc devītās klases Dināra pārcēlās uz Rīgu, J. Mediņa mūzikas koledžu, kur mācījās akadēmisko dziedāšanu. «Biju pārāk naiva. Daudz punu dabūju. Kad mamma pēc pusotra gada pārcēlās dzīvot uz Rīgu, bija citādāk.» Tālāk sekoja ceļš uz Mūzikas akadēmiju, lai pilnveidotu zināšanas mūzikā. Dinārai sava grupa ir apmēram septiņus gadus. «Pagāja ilgs laiks, kamēr sevi pierādījām. Gāju un daudzās vietās par velti piedāvāju savu projektu. Es veidoju šovu, ko citi tolaik nedarīja - ar dejotājām, visi uz skatuves - kostīmos. Man gribējās, lai priekšnesums ir pasaules līmenī, neskatoties uz to, ka nebijām tik augsta līmeņa mūziķi. Mēs augām un daudz strādājām,» par muzikālajiem sasniegumiem stāsta Dināra. Sevi dziedātāja lutina, izguļoties, relaksējoties vannā vai nopērkot auskarus ar Swarovski kristāliem. «Lutinu sevi, arī nomazgājot mašīnu. Ja varu kaut ko nopirkt mašīnai vai mocim, tad tas ir forši.»
Dažādu asiņu sajaukums
No tēva puses Dināras senčos ritot baltkrievu, poļu, latviešu un krievu asinis, bet no mammas - tatāru un nedaudz krievu. «Vizuāli laikam manī ir daudz no tatāriem raksturīgā - esmu maza auguma, ar apaļu seju un šaurām acīm, un arī pēc rakstura. Esmu cīnītāja, bet izjūtu sevī arī latvisko mentalitāti, man nepatīk lielas cilvēku masas.» Dināra saka, ka viņai trūkstot ģimenes, bet, no otras puses, saprotot, ka nebūšot tai laika. «Lai arī vēlētos aizbraukt atvaļinājumā, pēc trīs dienām man atkal vajag skriet un kaut ko darīt. Man vajag brīvību, bet otru cilvēku tas apgrūtinātu. Varbūt man jāatrod tāds crazy cilvēks, kurš ir līdzīgs man? Nezinu. Tas izskatās diezgan nereāli, bet laiks rādīs,» atklāti spriež Dināra Rudāne.