\\Māja
Agnese Bule. Par latviešiem un viņu sapņiem
 
KALPOŠANAS PRIEKŠAUTS. Pagājušajā gadā Agnese par darbu Kalpošanas priekšauts ieguva 3. vietu konkursa izstādē Jā/Neatkarība. «Pērn šai izstādei nebija nekas izdomāts, līdz vienā rītā nedēļu pirms izstādes atklāšanas sapratu, ka jāveido kalpošanas priekšauts,» atceras māksliniece ©Ilze ZVĒRA, F64 Photo Agency

Mākslinieces, Jūrmalas mākslinieku nama vadītājas Agneses Bules projekts Latviešu sapnis savu ceļu uzsāka apmēram pirms septiņpadsmit gadiem. Zem šīs zīmes viņa aizvien priecē ar jauniem darbiem, jo māksliniecei joprojām ir ko teikt par latvieti, viņa rakstura iezīmēm, sapņiem, darbiem un nedarbiem.

Un klāt nāk jauni atklājumi par latvieti. Māksliniece uzdrošinās par viņu arī pasmaidīt un liek pašam paskatīties uz sevi no malas. «Nezinu, no kurienes rodas idejas, nezinu, ko par latvieti vēl neesmu izstāstījusi, un to neviens nevar zināt,» kodolīgi saka Agnese Bule, kura savu dzīves skatījumu visprecīzāk atklāj daudzveidīgajā mākslinieciskajā darbībā. 2010. gadā Agnese absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu ar maģistra darbu Latviešu sapnis 1996-2010, kas vēlāk tika traktēts un sabiedrībā prezentēts kā multimediāls mākslas un sociāls projekts. Izstrādājot darbu, viņa nav plānojusi un nojautusi, ka tas tik plaši aizies tautā un izturēs laika pārbaudi. Agnese neslēpj, ka maģistra darbu aizstāvējusi divas reizes - pirmajā komisija to atzinusi par neatbilstošu, jo autore tajā izklāstījusi savu radošo veikumu, nevis analizējusi citu mākslinieku darbus, bet pēc 11 gadiem iesniegusi vēlreiz. Darbu krietni saīsinājusi - 20 reizes! Tagad joko, ka tāds bijis viņas ceļš caur ērkšķiem uz zvaigznēm, sauli vai mēnesi. Pēc tam neatzīto darba daļu izdevis apgāds Neputns grāmatā Latviešu sapnis.

Dažādais latvietis

Latvietis šajā projektā parādīts no atšķirīgiem aspektiem - latvietis kokos, latvietis ziepēs, latvietis pupās, latvietis dillēs, sirsnīgais latvietis, kārklu latvietis, lupatu latvietis, latvietis kā dāvana, latvietis pūš pīlītes, latvietis mērkaķojas, siera latvietis un tamlīdzīgi. Agnese apspēlējusi arī tēmu par latviešiem, kuri izlemj doties projām no Latvijas pasaulē meklēt laimi. Par katru darbu māksliniecei ir savs skaidrojums, kuru, pašas rakstītu, pievieno klāt. Latviešu sapnis viesojies arī vairākās Latvijas pilsētās - Madonā, Valmierā, Vecpiebalgā, Jelgavā, Bauskā, Gulbenē, konkrēto vietu saistot ar kādu mītu. Viņa uzzinājusi, ka Īrijā teātrī tiek izspēlēts Latviešu sapnis pēc viņas darbu motīviem. «Neesmu to redzējusi, bet droši vien ir interesants,» spriež māksliniece, kurai tas ir pagodinājums. Taču tepat, Latvijā, Facebook vietnē tika nodibināts Latviešu sapņa fanu klubs, Agnesei pašai nemaz to nezinot.

Latviešu sapnim ir visādi klājies tā garajā pastāvēšanas vēsturē. Šogad Brīvdabas muzeja gadatirgum Latviešu sapnis Agnese bija iesniegusi grafiskā dizaina zīmju sērijas Latviešu sapņa mandalas darbus, kas tika noformēti uz modes mākslinieces Baibas Cihovskas darinātajiem tērpiem, taču komisija tos izbrāķēja kā neatbilstošus. «Apskatījos, ka izstādē piedāvā filca brošas, apģērbus no Krievijas, adītus džemperus un citas tradicionālās tirgus preces, un gribējās raudāt. Piedzīvoju lielu vilšanos,» atceras Agnese.

Jaunākais viņas veikums zem Latviešu sapnis zīmes - šogad izstrādāta grafiskā dizaina paraugu kolekcija Madarnieki. Latvijas madaru tuvplāni pārtapuši rakstos un ornamentos, iemūžinot sevī vasaras spirgtumu, pilnbriedu un burvību. Dizaina paraugi izstrādāti auduma apdrukām, tapetēm, galdautiem, ietinamajam papīram, gultas veļai un citiem sadzīves priekšmetiem. Agnese seko līdzi norisēm valstī, tāpēc aktualitātes tiek iemūžinātas arī darbos. Kā Agnese sevī izjūt latvietību? «Es tikai veidoju darbus,» noteic viņa, diskutējot par šo tēmu.

Ideja uzreiz jāīsteno

Mākslinieku namā Agnese strādā četrus gadus un ar savām radošajām, oriģinālajām idejām pievērš apmeklētāju uzmanību. Viens no viņas projektiem - Gada nedarbs. «1. aprīlī tie mākslinieki, kuriem ir drosme atzīt, ka gada laikā viņiem kaut kas nav sanācis, ir spējīgi pajokot vai izstrādāt kādu ēverģēlību, atnes savus darbus ar aprakstu uz mākslinieku namu, un tie piedalās loterijā.» Veiksmīgākie izstādes apmeklētāji darbus iegūst savā īpašumā. Reizēm uz vienu darbu piesakoties sešdesmit interesentu. Balva māksliniekam arī esot zīmīga - žagaru saišķis.

Agnese ir ražīga māksliniece, viņas pūrā ir daudz skaistu darbu un izstāžu.

«Man Ukrainā bija izstāde Latviešu sapņi un mīti par latviešiem, kurā kā fons tika izmantotas skujas.» Kā kuriozu viņa stāsta, ka pēc tās sapakotas skujas ar diplomātisko pastu atgriezušās Latvijā, lai gan vairs nebija vajadzīgas. Skujas nav izmetusi, bet salikusi mazos maisiņos un izveidojusi suvenīru. Reizi gadā savas vārdadienas gaidās organizē izstādi Eņģeļu diena un tad arī pati veido darbu. Šogad viņa vēl nezina, vai izstāde būs. Ar darbiem esot tā - kad ideja ir, tad vajag uzreiz to īstenot.

Savus darbus nemēdzot šķirot, kuri esot mīļākie.

Atspoguļo situāciju valstī

Sveicot Latviju dzimšanas dienā 18. novembrī, Jūrmalas kultūras centrs un mākslinieku nams jau piekto gadu pēc kārtas aicināja māksliniekus piedalīties konkursa izstādē Jā/Neatkarība ar laikmetīgiem un sociāli aktīvi ievirzītiem mākslas darbiem par neatkarības tēmu. Izstāde tika atklāta vakar, 10. novembrī. Agnese stāsta, ka katru gadu valstī politiski sociālā situācija mainās, tai pati seko līdzi, un tas atspoguļojas darbos. Viņa mēģinājusi mainīt krāsu kontrastus šīs izstādes plakātā ar vārdu (ne)atkarība - kā cilvēki uz to reaģēs. «Necerēju, ka pašai vēl kāds jauns darbs radīsies šai izstādei. Bet, ja Latvijā kaut kas mainās, tad es arī to sajūtu. Pērn šai izstādei nebija nekas izdomāts, līdz vienā rītā nedēļu pirms izstādes atklāšanas sapratu, ka jāveido kalpošanas priekšauts,» māksliniece atceras. Vai viņa ir Latvijas patriote? «Nezinu, vai sevi redzu, dzīvojot tikai Latvijā. Es sevi redzu, kokos dzīvojot un sapņojot, jo uz zemes visiem vietas nav.»

***

Agneses Bules pieturzīmes

• Dzimusi: 1972. gadā Rīgā

• Nodarbošanās: māksliniece dizainere, Jūrmalas mākslinieku nama vadītāja. Organizē izstādes Jūrmalas un citu pilsētu māksliniekiem. Darbojas ar glezniecību, grafiku, grafisko dizainu, zīda apgleznošanu, arī ar video un animāciju.

• Jaunākie apbalvojumi: Jūrmalas gada balva kultūrā Par izciliem sasniegumiem Latvijas un starptautiskajos konkursos (2015), 3. vieta par darbu Kalpošanas priekšauts konkursa izstādē Jā/Neatkarība (2015)

• Jaunākās izstādes: Gada NeDARBS-2016 grupas izstāde; personālizstāde Eņģeļu horizonts. Eņģeļu diena; Jā/NeATKARĪBA - 2015 grupas konkursa izstāde; personālizstāde Latviešu sapnis Miera ielā; personālizstāde Latviešu sapņi un mīti Ukrainā; grupas izstāde Mandalas Valmierā, personālizstāde Laimes eņģeļi laimes lādē Rīgā; Aptiekāra piezīmes, grupas izstāde Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī