Imants Vīksne / Autori

Ieradās mierināt, bet sanāca satraukt. Uz Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdi trešdien atnāca vairāki ministri un pat premjere Laimdota Straujuma. Jautājums, no kā tad īsti migranti pārtiks un kur dzīvos, pagaidām paliek neatbildēts.

Domāšanā par satiksmes drošību Latvijā noticis būtisks pavērsiens – policija, satiksmes organizētāji, eksperti un politiķi ir vienisprāt, ka ar sodu paaugstināšanu drošību uz Latvijas ceļiem vairs nav iespējams celt. Arī atstarojošas vestes var dalīt tūkstošos, bet, kamēr mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki atradīsies uz pussabrukušiem koplietošanas ceļiem, viņi ies bojā.

Lielākā NATO mācību operācija pēdējā desmitgadē Trident Juncture 2015 ir noslēguma fāzē. Par latviešu karavīriem līdz šim saņemtas labas atsauksmes. Savukārt par mācību īsto nozīmi spekulē abās aukstā kara pusēs.

Civillietā, kas atklājusi Latvijas mikroķirurģijas nozares nepievilcīgās aizkulises, gaidāms turpinājums. Rīgas rajona tiesa apmierinājusi izcilā ķirurga Dzintara Ozola prasību atjaunot viņu darbā uzņēmumā Brūču klīnika pie izcilā ķirurga Olafa Libermaņa. Pēdējais ar to nav mierā un spriedumu pārsūdzēs.

Volkswagen izmešu skandāls ir iemesls diskutēt arī par zaļo tehnoloģiju lietderību, jo superaugstās vides prasības būtiski sadārdzina automašīnas ražošanas procesu un izmaksas gala lietotājiem. Šobrīd vācu inženieri turpina meklēt risinājumu dīzeļmašīnās iebūvētās melošanas sistēmas atslēgšanai tā, lai neciestu dinamika, jauda un citi rādītāji.

Latvijas iedzīvotāju, kuri naudas dēļ gatavi kļūt par Krievijas pilsoņiem Latvijā, paliek arvien mazāk. To rāda Krievijas vēstniecības apkopotā statistika.

Runājošā avīze, tautas universitāte, mājas koncertzāle: tā uz afišu stabiem tika reklamēts jaunais Latvijas Pasta un telegrāfa departamenta Rīgas radiofons. Svētdien aprit jau 90 gadu kopš pirmās oficiālās pārraides – operas Madam Butterfly.

Sagatavot dokumentus Latvijas pilsonības nomaiņai pret Krievijas pilsonību maksā ap 600 eiro. Padārgi, taču pieprasījums pēc šī pakalpojuma gana liels. Latvijas valstij šobrīd ir pamats satraukties, jo tās iedzīvotāji ekonomisku apsvērumu dēļ cits pēc cita kļūst par svešas, turklāt nedraudzīgas valsts pilsoņiem. Nekur projām pēc šī nelojālā žesta viņi gan netaisās – Latvija bija un paliek mājas.

Primārais avārijas iemesls ir kravinieka rīcība, taču jāvērtē arī sekundārie faktori – no pieaugušo puses ne viss bija izdarīts, lai jauniešu riteņbraucēju grupas pārvietošanās pa Vidzemes šoseju notiktu droši.

Eiropas Savienības līmenī parlamentā un vienlaikus mūsu pašu Ministru kabinetā top noteikumi, kas reglamentēs darbošanos ar bezpilota lidaparātiem, – šobrīd par dažiem simtiem eiro caur sludinājumu portāliem iespējams iegādāties modernus dronus, kas spēj radīt lērumu nepatikšanu: traucē nosēsties lidmašīnām, filmē svešu privātumu pa piektā stāva logu vai gluži vienkārši uzkrīt kādam uz galvas.

Sasitumi, nobrāzumi, lauzti kauli un sašķaidīti divriteņi: 11 jauniešu liela riteņbraucēju grupa vakar cieta avārijā uz Vidzemes šosejas. Viena puiša traumas ir ārkārtīgi smagas, jo viņš tika parauts zem kravas automašīnas.

Apvienoto Nāciju Organizācija jau vairākus gadus aicinājusi pārtikā patērēt visādus kukaiņus un kāpurus. Iespējams, arī tiem vieglāku ceļu uz mūsu šķīvjiem pavērs Eiropas Savienības regula par «jauno pārtiku», tomēr tās galvenais mērķis ir plašākas iespējas visādiem feinšmekeriem un pārtikas biznesam ar trešajām valstīm.

Līdz ar iztrūkumu nodokļu ieņēmumos valsts pārvaldē atsākusies ierēdniecības štatu apcirpšana, taču vismaz pagaidām process nenotiek izsvērti un gudri, kā solījusi Valsts kanceleja. Labs piemērs tam ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās Studiju un zinātnes administrācijas likvidācija. Pastāv risks, ka mazas un taupīgas iestādes vietā nāks liela, lēnīga un dārga.

Katrai autoskolai savs braukšanas apmācību laukums un nauda autoskolu kontos, nevis instruktoru kabatās – šie ir galvenie iecerētie jauninājumi, pret kuriem protestē braukšanas apmācību nozare. Taču ir vēl arī citi, kas vērsti uz kopējās ceļu satiksmes drošības uzlabošanu un ēnu ekonomikas apkarošanu.

Vispirms airBaltic netika pie ķīniešu investora, tagad netiek pie vācieša ar biznesa saknēm Krievijā. Tādas ziņas pienāk no aviācijas kuluāriem. Valdība galīgā lēmuma pieņemšanu atlikusi uz divām nedēļām – esot nepieciešama papildu informācija. Uz spēles likta nacionālā drošība.

Kaut gan vienreiz Ragaciema iedzīvotāji jau pateikuši «jā» jaunas kapsētas ierīkošanai, tagad viņiem tas jādara vēlreiz. Jāpierāda, ka ir mirstīgi, jo rīdzinieks Gints Kauniste apstrīd viņu tiesības tikt apglabātiem piederīgajiem sasniedzamā attālumā.

Teorētiski X stundā valsts var aicināt palīgā ikvienu savu pilsoni – atbilstoši viņa spējām. Vienu iesaukt armijā, no otra uz kara laiku paņemt īpašumu, trešajam likt strādāt par brīvu. Taču, ja neskaita aktīvo dienestu, militārā ziņā valsts visvairāk var paļauties uz rezerves karavīriem – pilsoņiem, kuri atvaļinājušies no profesionālā dienesta vai Zemessardzes. Viņi tikai jāekipē, un var sūtīt kaujā. Protams, nekait pirms tam arī atsvaidzināt karavīra prasmes, ko šomēnes arī iecerēts darīt.

Jurmala Airport, ko tautā sauc par Tukuma lidostu un kas patiesībā atrodas Engures novada Smārdes pagastā, aizdambējusies uz ilgu laiku, kaut gan ģeogrāfiski, saimnieciski, stratēģiski tā atrodas ideālā vietā veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Šobrīd, respektējot drošības iestāžu pretenzijas, uzņēmums risina sarunas par jaunu stratēģisko investoru piesaisti.

Abas irākiešu grupas, kas kopā ar cilvēku kontrabandistiem pārsniedza trīs desmitus katra, ir plašāka eksperimenta sastāvdaļa. Noziedznieki testē jaunus maršrutus iekļūšanai Eiropas Savienībā, kā arī vietējo institūciju reakciju.

Eiropas Parlaments aplaimojis kopienas uzņēmējus un apbēdinājis patērētājus ar jaunu direktīvu, kas liek būtiski mainīt apkures katlumāju konstrukciju. Izmešu ierobežojumi vidējās jaudas iekārtām kļūs ievērojami stingrāki, nāksies uzstādīt tehnoloģiski sarežģītas dūmgāzu kondensācijas vai filtru sistēmas. Protams, maksās par tām gala lietotājs.

Oktobra pēdējā darbdienā Carnikavas novadā gaidāms nozīmīgs notikums – ekspluatācijā plānots nododot par 4,4 miljoniem eiro uzbūvēto dambju sistēmu, kurai turpmāk jāpasargā Gaujas krastu iedzīvotāju mājas no applūšanas. Taču ķibele tāda, ka dažu ietiepīgāku īpašnieku dēļ projektu nācies manīt, un tagad divās vietās labajā krastā dambī ir pārrāvumi – Siguļu ciemā un Gaujas ciemā.

Viltīgi manipulējot ar militārās diplomātijas terminiem, NATO arvien palielina savu klātbūtni Austrumeiropā, un drīzumā arī Latviju gaida papildinājums klātesošo sabiedroto spektrā – Baltijas valstīs ieradīsies britu karavīri.