Eiropas Savienības līmenī parlamentā un vienlaikus mūsu pašu Ministru kabinetā top noteikumi, kas reglamentēs darbošanos ar bezpilota lidaparātiem, – šobrīd par dažiem simtiem eiro caur sludinājumu portāliem iespējams iegādāties modernus dronus, kas spēj radīt lērumu nepatikšanu: traucē nosēsties lidmašīnām, filmē svešu privātumu pa piektā stāva logu vai gluži vienkārši uzkrīt kādam uz galvas.
Arī Latvijas debesīs dronu skaitam ir tendence arvien pieaugt, un vecie aviomodelismu regulējošie Ministru kabineta noteikumi vairs neatbilst nozares tehnoloģiskajai varēšanai un laika garam. Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas pārstāvis Ilmārs Ozols skaidro, ka dronus izmanto gan profesionālos, gan izklaides nolūkos un pienācis laiks precīzi reglamentēt, kādos augstumos un attālumos tie drīkst lidot, kādos nolūkos un kur tie lidot pavisam noteikti nedrīkst. Starp citu, tiks ieviests arī drona vadītāja vecuma cenzs – no 18 gadiem.
Ir precedenti
Lidostai Rīga palaikam rodas sarežģījumi kāda nemākulīga vai ļaunprātīga dronu pilota dēļ. Prezentācijā šos gadījumus apkopojis Latvijas Gaisa satiksmes radiolokācijas vadošais inženieris Jevgeņijs Podoba.
Šā gada februārī kontroli zaudējis drons nogāzās pie Pārraides radiocentra lidmašīnu planēšanas ceļā, un tā īpašniekam pēc tam vēl nepietrūka muļķības rāpties pāri lidostas sētai, lai savāktu savu aparātu. Viņu aizturēja drošībnieki. Jūnijā bija gadījums, kad drons tika lidināts lidlauka gaisa telpā un četrām lidmašīnām tika radīts reāls drošības risks lidojuma nosēšanās fāzē. Jūlijā atkal cits avioamatieris pietuvojās Pārraides radiocentra drošības zonai. Drošībnieki atrada īpašnieku un apgaismoja par viņa nodarbes kaitnieciskajiem aspektiem.
Papildu problēmas sistemātiski rada arī ielaušanās citiem nolūkiem domātās radiofrekvencēs. J. Podoba stāsta, ka nesankcionēti dronu lidojumi rada traucējumus aeronavigācijas iekārtās, – radiobāka nevar apstrādāt signālus, ko sūta gaisa kuģi, savukārt radars kropļotā signāla dēļ ziņo par pārslodzi un problēmām. Automātiski tiek traucēts personāla darbs. Vainīgos savukārt noķert ir sarežģīti, jo pagaidām civilo dronu tehnoloģijas spēj noturēt aparātu gaisā vien minūtes divdesmit.
Civilā līdere būs Eiropa
Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, kurā darbojas arī Latvijas pārstāvis Andrejs Mamikins, savā atzinumā rekomendējusi atteikties no līdzšinējās primitīvās pieejas dronu regulēšanā tikai atkarībā no to svara. Arī par 150 kilogramiem vieglāki aparāti ir pienācīgi jāintegrē civilās aviācijas sistēmā. Tos tāpat kāds var izmantot nelikumīgos un nedrošos nolūkos. Pārveidot par ieročiem vai lietot, lai radītu traucējumus navigācijā. Arī ļaunprātīgi pārkāpt privātumu un neatļauti ievākt sensitīvus datus. Tātad regulējums ir nepieciešams.
Taču ne jau tikai kreņķus nodrošina droni. Tos var izmantot arī visnotaļ lietderīgi. Safilmēt sportu, kāzas vai TV raidījuma Zebra sižetus par satiksmes organizāciju. Atklāt maluzvejniekus Salacā. Novērot nelegālos migrantus uz Latvijas robežas. Veidot kartogrāfiskos materiālus utt. Tāpēc Eiropas Komisijas kopējā attieksme ir nozari atbalstoša un deklarētais politikas mērķis ir «ļaut Eiropas rūpniecībai kļūst par pasaules līderi attiecībā uz šo jauno tehnoloģiju». Jebkuram noteikumam ir jāveicina komerciālu bezpilota lidaparātu sistēmu tirgus izveide, vienlaikus aizsargājot sabiedrības intereses.
Amerikāņi esot līderi militāro dronu lietošanā, bet eiropiešiem ir visas iespējas kļūt par dronu lietošanas līderiem civilajā sektorā.
Jāsadzīvo vienā telpā
Topot vienotam regulējumam Eiropas Savienībā un vienlaikus nacionālajam Latvijas līmenī, vairāki jautājumi pagaidām paliks neatbildēti. Piemēram, kurš un kā kontrolēs noteikumu ievērošanu. Dronam ir jābūt identificējamam, tā saimniekam noskaidrojamam. Patiešām arī eksistē oficiālas bodes, kur iespējams iegādāties sertificētus reģistrētus aparātus, taču tikpat labi iespējams nopirkt dievs vien zina kādu verķi caur sludinājumu portālu. Vairāk nekā par drona tehniskajiem parametriem būtu jāuztraucas par tā operatoru prasmēm. Ilmārs Ozols saka: «Uzticamākie ir tie droni, kuriem prātīgs cilvēks pie pults.»
Vēl viens likumdevējiem risināms jautājums ir dronu apdrošināšana, jo pat neliels lidaparāts krītot var radīt citiem lielus zaudējumus – sasist mašīnu, dārgu vāzi vai pat radīt kaitējumu veselībai. Nākotnē, iespējams, dronu lietotājiem arī vajadzēs apgūt noteiktu zināšanu minimumu par aviāciju, lai pilotu un bezpilotu lidaparāti varētu draudzīgi un lietderīgi darboties vienā gaisa telpā.