Mitrāju mīļotājs bloķējis Ragaciema kapu ierīkošanu

© F64

Kaut gan vienreiz Ragaciema iedzīvotāji jau pateikuši «jā» jaunas kapsētas ierīkošanai, tagad viņiem tas jādara vēlreiz. Jāpierāda, ka ir mirstīgi, jo rīdzinieks Gints Kauniste apstrīd viņu tiesības tikt apglabātiem piederīgajiem sasniedzamā attālumā.

Neatkarīgā jau vēstīja par Engures novadā aktuālo problēmu – Ragaciema kapi strauji pildās, un vēl pēc gada diviem jauniem apbedījumiem te vairs nebūs vietas. Vajadzīga jauna kapsēta, taču Ragaciems atrodas starp jūru un ezeru, gruntsūdeņi te ir ļoti augsti. Galu galā piemērota vieta atrasta līdzās miesta robežai Ķemeru Nacionālā parka teritorijā – novads nepieciešamo zemesgabalu iemainīja parkam pret citu, nomaļāku un zaļāku. Kad visi saskaņojumi bija saņemti, pēkšņi nez no kurienes uzradās rīdzinieks Kauniste. Uzskatot, ka mitrāji ir svarīgāki par miroņiem, viņš sūdzējās pašvaldībā, masu medijos, tika uzklausīts Vides konsultatīvajā padomē, vērsās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un galu galā nobremzēja jauno Ķemeru Nacionālā parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu virzību valdībā.

Tagad noteikumu projekts tiek gatavots saskaņošanai valsts sekretāru sanāksmē, taču no dokumenta anotācijas kapsētas koordinātas izņemtas laukā un norādīts vien tas, ka Ķemeru parkā kapus drīkst ierīkot. Sagatavotāji cer, ka pāris mēnešu laikā, līdz noteikumi nonāks līdz valdībai, kapsētas atrašanās vieta tomēr būs saskaņota. Valsts sekretāra vietniece Alda Ozola atzīst, ka situācija pašlaik patiešām izveidojusies dīvaina: «Ne jau mums te Rīgā būtu jāizlemj, kurā vietā kapiem jābūt, bet pašvaldībai.» Tomēr mīļā miera labad Engures novadam lūgts vēlreiz aprunāties ar iedzīvotājiem. Likums gan neko tādu neprasa. To uzsver arī novada mērs Gundars Važa – vienreiz jau kapsētas atrašanās vieta saskaņota. Turklāt arī pēc nākamās apspriedes mitrāju mīļotājs Kauniste var nelikties mierā. Kaunistes patiesie motīvi nevienam nav skaidri, jo kapi taču nav nekāda bīstama rūpnīca, kas apdraud vidi, bet skaudra dzīves nepieciešamība. Novada domes deputāti tomēr nolēmuši, ka saruna ar iedzīvotājiem un Kaunisti notiks jau tuvākajā laikā. Ja arī pēc šīs sapulces būs skaidrs, ka visu iebilžu pamatā ir tikai vienas personas margināls viedoklis, ministrija raudzīs, kā palīdzēt pašvaldībai.

Bezgalīgi Ķemeru parka apsaimniekošanas noteikumi karāties gaisā nevar, jo plānotie grozījumi risinās arī citas aktuālas problēmas. Piemēram, parkā steidzami jāsamazina mežacūku populācija, bet pašlaik tas nav iespējams medību aizlieguma dēļ.



Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais