Volkswagen izmešu skandāls ir iemesls diskutēt arī par zaļo tehnoloģiju lietderību, jo superaugstās vides prasības būtiski sadārdzina automašīnas ražošanas procesu un izmaksas gala lietotājiem. Šobrīd vācu inženieri turpina meklēt risinājumu dīzeļmašīnās iebūvētās melošanas sistēmas atslēgšanai tā, lai neciestu dinamika, jauda un citi rādītāji.
Jāatgādina, ka nelegālās programmatūras uzdevums EA 189 tipa dīzeļa dzinējiem ir atpazīt brīdi, kad notiek motora pārbaude laboratorijā, un, samazinot temperatūru dzinējā, panākt mazāku slāpekļa oksīdu veidošanos. Rezultātā izplūdes gāzu parametri atbilst deklarētajiem, tikai degvielas patēriņš uz mirkli lielāks. Un vēl viena blakne – miljoniem apmānītu lietotāju. Iespējamos risinājumus valstu atbildīgajām uzraudzības iestādēm, tostarp mūsu Ceļu satiksmes drošības direkcijai, VW vadība iepriekš solīja piedāvāt līdz oktobra beigām. Taču tas joprojām nav noticis, jo kavējas tehniskais risinājums.
Šobrīd inženieri tikuši tiktāl, ka pie programmatūras atslēgšanas samazinās vien automašīnas maksimālais ātrums. Lietotājus Latvijā tas diezin vai varētu satraukt, jo pa Latvijas ceļiem ar tādu ātrumu tāpat nevar braukt. Savukārt uzrāviens, jauda un patēriņš praktiski necieš. Šādas ziņas dīleri izlobījuši no koncerna jaunā vadītāja Matiasa Millera izteikumiem. Pilnībā nav arī atmesta doma par reālo izmešu legalizāciju, lai gan tas ir mazāk ticams variants politiski nepieņemams.
Eiropas Parlaments pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijai pieprasījis uzraudzīt auto izmešu testu viltošanas izmeklēšanu un atskaitīties par to līdz marta beigām. Jāsoda vainīgie, bet testēšanas sistēmai jānodrošina mašīnu atbilstība pieļaujamām normām un vispār jābeidz krāpties auto testos laboratorijās. Paziņojumā teikts: «EP deputāti lūdz dalībvalstu iestādes vairs nebūt iecietīgām pret tādu praksi kā, piemēram, riepu piepūšanu virs normas, sānskata spoguļu noņemšanu, stereo iekārtu izņemšanu utt.» Veidu, kā uzlabot mašīnas rādītājus uz pāris minūtēm stendā, ir daudz, tostarp arī VW izgudrotais eslēdzis. Parlamenta pieņemtajā rezolūcijā pieprasīts, lai testi turpmāk tiktu veikti reālas braukšanas laikā, pret ko autoindustrija jau iebilst. Vides prasības esot uzskrūvētas nepamatoti augstu.
Tāpat kā citu valstu atbildīgās iestādes, arī mūsu Ceļu satiksmes drošības direkcija gaida Vācijas sertifikācijas iestādes Kraftfahrt–Bundesamt atzinumu. No tā atkarīgs, kā tālāk rīkoties attiecībā uz blēdības skartajām automašīnām – VW, Audi, Seat, Škoda un citām markām. Savu izmeklēšanu Latvija nesāk – neesot tādu prasmju.
Gaida arī dīleri. Vienīgais ziņojamais jaunums, ka Latvijā līdztekus pirmreizējā tirgus mašīnām tiek apzinātas arī pa otrajam riņķim un vēl tālāk pārdotās. Dīleru mājaslapās īpašnieki var noskaidrot, vai viņu mašīna ir skarta, atstāt koordinātas un saņemt solījumu, ka darbinieki drīzumā ar viņiem sazināsies. Škodas izplatītāja Karlo Motors pārstāvis Ģirts Avotiņš gan stāsta, ka pieprasījums pēc šā pakalpojuma ir niecīgs. Izmeši neietilpst Latvijas auto lietotāju prioritātēs.