Runājošā avīze, tautas universitāte, mājas koncertzāle: tā uz afišu stabiem tika reklamēts jaunais Latvijas Pasta un telegrāfa departamenta Rīgas radiofons. Svētdien aprit jau 90 gadu kopš pirmās oficiālās pārraides – operas Madam Butterfly.
Kaut arī dažādi mediju fantasti šajā laikā paredzējuši gan radio norietu, gan jauno tehnoloģiju izraisītu revolūciju auditorijas paradumos, tomēr radio darbības pamatprincipi pamatā ir palikuši tie paši, kas izklāstīti uz sadzeltējušā plakāta. Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš atzīst, ka radio kopš saviem pirmsākumiem ir palicis nemainīgi stabils un tā pamatuzdevums ir «veidot saturu, kas ir klausāms un uztverams, nelasot tekstu un neredzot attēlu».
Koferi izpakoti
Jaunā valde pie radio stūres drīz būs gadu, un nekāda jaunā tā vairs nav. Jautājumu par pieņemšanu/nepieņemšanu – attiecībām ar kolektīvu – A. Pauliņš sauc par diezgan triviālu. Pārmaiņu izraisītais stress kolektīvā ir nokrities līdz ikdienas darba līmenim, un šobrīd viss rit savu gaitu – gan ikdienas rosība, gan nākotnes plānu īstenošana. Tiesa gan, vēriens mazāks, nekā savulaik iecerējuši Latvijas sabiedrisko mediju uzraugi un politiķi. Teorētiski koncepcija par vienoto sabiedrisko mediju joprojām ir spēkā, taču tās ieviešanai dzīvē nav nedz naudas, nedz politiskās gribas, un, jāatgādina, Latvijas Radio nebūt arī nealkst kļūt par Latvijas Televīzijas mazo brāli Zaķusalas mājas aizpildīšanai. Radio ir pietiekami patstāvīgs, un dzīvei uz koferiem mūžīgu pārmaiņu gaidās šobrīd pielikts punkts. Nākotne tiek saistīta ar veco labo radiomāju, un tās kādreizējā ogļu pagrabā taps jaunā multimediju studija. No grīdas tiks izņemtas sliedes ogļu ratiņu stumšanai, komunikāciju caurules paslēptas sienās, vēl tikai esot jāizdomā, ko darīt ar milzīgajām čuguna krāsnīm. Vēstures mantojums kā nekā. A. Pauliņš izrāda pagrabu, pieskata, lai ciemiņi neapsit galvas, un stāsta, ka jaunā studija pavērs plašākas iespējas sadarbībai ar televīzijām. Raidījumus, kas saturiski būs piemēroti kolēģiem, varēs mainīt pret tādiem, kas der pašiem. Piemēram, radio raidījumu Krustpunktā pret televīzijas raidījumu 1:1.
Nākotne arī internetā
Arī ar portālu lsm.lv tiek saistīta radio nākotne. Šo to jaunās tehnoloģijas ir mainījušas. Radio ienāk televīzijas nišā, interneta telpā, parāda cilvēkus studijā un arī pieraksta, kas nule izrunāts. Interneta platforma radio sižetiem un raidījumiem ļauj dzīvot garāku mūžu. Piekļūt vēl vienai auditorijas daļai, kas lieto cita veida iekārtas. Radio šādi iegūst lielāku interaktivitāti un nodrošina papildu atgriezenisko saiti, kas ļauj spriest par auditorijas gaidām. Un tomēr – šīs ir un paliek nišas specifiskam auditorijas pieprasījumam. Pamatā radio ir jāklausās, kas arī ir šā medija burvīgākā priekšrocība.
A. Pauliņš pēc profesijas ir sociologs un, pētot radio vēsturi, bijis patīkami pārsteigts, ka auditorijas izpētei Latvijas Radio jau kopš pirmsākumiem pievērsis nopietnu uzmanību. Trīsdesmito gadu sākumā Labklājības ministrija uz Latvijas Radio komandējusi 12 inteliģentu bezdarbnieku, un viņu uzdevums bijis izplatīt anketas klausītāju vidū. Pēc anketu apkopošanas un attiecīgu korekciju ieviešanas satura kvalitāte esot uzlabojusies.
Karaliskā pāra aprūpe
Mediju cilvēkiem bieži labpatīk citēt teicienu: «Auditorija ir karaliene, saturs ir karalis, un jāaprūpē abi divi.» Latvijas Radio reitingi liecina, ka tas tiek darīts gana labā līmenī. Kopējā auditorijas aptveramība ir virs 40% Latvijas iedzīvotāju, klausīšanās laiks arī virs 40%. Latvijas Radio otrā programma ar dziesmām dzimtajā valodā jau 20 gadu ir nemainīgs līderis. Un šādi rādītāji pie nosacījuma, ka sabiedriskajam medijam atšķirībā no komercraidstacijām jāaprūpē arī mazas un specifiskas auditorijas, jārunā par tematiem, kas nepiesaista reklāmdevējus. Jāatskaņo klasiskā mūzika un jāstāsta vakara pasaciņa.
Attiecībā uz iespējamo aiziešanu no reklāmas tirgus radio vadība ir piesardzīga – ja tik liels spēlētājs izies no tirgus, radio kā medijs reklāmdevējiem var kļūt neinteresants, un tad vidējā termiņā cietīs tieši komercradio. Savukārt, no pašu viedokļa, priekšnoteikums būtu stabils budžets, jo šobrīd Latvijas Radio ir spiests ik pa laikam vērsties pie politiķiem pēc papildfinansējuma atsevišķu pasākumu un translāciju nodrošināšanai, kas nav pareizi. Kaut arī valsts dotācija nākamgad būs par 10% mazāka, radio saturs noplicināts netiks un arī no darba nevienu vaļā nelaidīs. Tā ka visiem ir pamats gādāt smukas kleitas un gludināt uzvalkus.
Cienījamo jubileju radio vairāk svin caur saviem klausītājiem un saturu, tomēr novembra beigās būs arī balle darbiniekiem. Valdes priekšsēdētājs A. Pauliņš gan šaubās, vai teiks kādu dižu uzrunu: «Es drīzāk būtu gatavs uzvilkt baltu kreklu, uzlikt melnu tauriņu un paturēt paplāti ar glāzēm tiem cilvēkiem, kas ir veidojuši šo radio 90 gadu garumā. Pagaidām vēl esmu jaunpienācējs, kam vēl daudz ko mācīties no pieredzējušiem radio kolēģiem.»
Jautājums ētera personībām. Ko un kāpēc jūs klausāties?
Daiga Mazvērsīte:
– Klausos Latvijas Radio 1. programmu, ar to pavadu gan darbadienu, gan brīvdienu rītus. Var uzzināt, cik pulkstenis un kad jādodas laukā no mājas uz autobusu, kas pasaulē jauns un kas noticis kultūras jomā. Šad tad arī pusdienas programmu paklausos. Cilvēka balss rada cilvēcisku siltumu, mūzikas ieraksti to nespēj. Man tiešām patīk pirmais kanāls ar tā intensitāti, informācijas daudzveidību. Un jauki ir arī paklausīties kolēģus, lai noskaidrotu, kāds kuram šodien garastāvoklis.
Eduards Liniņš:
– Radio klausos diezgan neregulāri. Biežāk tās ir ziņas un diskusijas Krustpunktā, arī dažādi materiāli pēcpusdienās, kas man nepieciešams kā politisko norišu komentētājam. Labprāt paklausos arī Zināmais nezināmajā. Reizumis arī Klasiku, Kultūras rondo un arī Radio Naba. Interesējošos raidījumus lielākoties noklausos internetā sev pieejamā laikā, un tā ir jauno tehnoloģiju priekšrocība. Pašam strādājot ar tekstu, vienlaikus fonā klausīties radio nav iespējams.
Sandra Kropa:
– Ārpus darba radio klausos salīdzinoši reti, ja nu vienīgi kāds ļoti interesants raidījums. Mašīnā man pamatā skan mūzika, nevis runājošais radio. Taču tā noteikti ir lielākā radio priekšrocība – fonā klausoties radio, tu operatīvi saņem visu jaunāko un svarīgāko informāciju. Ziņas tagad izplatās caur sociālajiem tīkliem un nekavējoties parādās gan radio, gan portālā LSM. Radio ir ātrs – ātrāks par televīziju.
Gunārs Jākobsons:
– Latvijas Radio klausos kopš piecu gadu vecuma un turpinu to darīt joprojām. Strādājot radio, to nedarīt nemaz nebūtu iespējams. No rīta – 1. programmu, lai apjaustu, kas notiek Latvijā un pasaulē. Dienas gaitā – kolēģus no LR2. Arī kādus raidījumus, kas vairāk interesē. Kā mums iet? Nu reitingi ir stabili, tātad nav vietas pesimismam, bet arī pašapmierinātībā nevajadzētu ieslīgt. Manuprāt, radio vajadzētu atgriezties pie lielo sporta notikumu translācijām, kas ir pasaules prakse.