Teorētiski X stundā valsts var aicināt palīgā ikvienu savu pilsoni – atbilstoši viņa spējām. Vienu iesaukt armijā, no otra uz kara laiku paņemt īpašumu, trešajam likt strādāt par brīvu. Taču, ja neskaita aktīvo dienestu, militārā ziņā valsts visvairāk var paļauties uz rezerves karavīriem – pilsoņiem, kuri atvaļinājušies no profesionālā dienesta vai Zemessardzes. Viņi tikai jāekipē, un var sūtīt kaujā. Protams, nekait pirms tam arī atsvaidzināt karavīra prasmes, ko šomēnes arī iecerēts darīt.
Taču problēma, ka iepriekšējos gados armijas rezerve nav uzturēta pienācīgā kārtībā, un to parāda problēmas ar apziņošanu. No visām izsūtītajām vēstulēm 89 pavēstes adresātu vispār nesasniedza. Gandrīz trešā daļa potenciālo valsts aizstāvju dzīvo citur, bet valsti nav par to informējuši vai arī izliekas citur dzīvojam, lai pilsoņa pienākums nav jāpilda. Neraugoties uz to, ka rezerves karavīram armijas uzaicinājumam jāatsaucas obligātā kārtā. No brīža, kad cilvēks ir parakstījis līgumu ar bruņotajiem spēkiem, Militārā dienesta likums uz viņu attiecas faktiski visu aktīvo mūžu. Tostarp arī 55. un 56. pants, kas reglamentē rezerves karavīra pienākumus un kārtību, kādā viņi iesaucami uz militārajām apmācībām. Tie noteic gan pienākumu atsaukties uz pavēsti, gan pildīt pavēstē norādīto. Ir arī daži izņēmumi – slikts veselības stāvoklis, vismaz divi mazi bērni, pastrādāts noziegums, darbs iekšlietu struktūrās.
Jāteic, ka arī iepriekšējais mēģinājums uzrunāt rezerves karavīrus nebija uzskatāms par īpaši veiksmīgu. Militārā portāla sargs.lv arhīvs vēsta, ka uz Atlases un rezerves personāla uzskaites centra nosūtītajām 500 apziņošanas vēstulēm 2012. gadā atsaucās 275 saņēmēji jeb 55%.
Igauņiem, šķiet, veicas nedaudz labāk. Tiesa gan, viņiem mācību vēriens bija pavisam cits. Šogad maijā pavēstes par piedalīšanos mobilizācijas mācībās Siil tika izsūtītas nepilniem 10 tūkstošiem rezerves karavīru, un mācībās no viņiem piedalījās 6500 jeb 65%. Attaisnojošs iemesls nepiedalīties bija 1400 uzaicinātajiem, atlikušie neieradās neattaisnoti.
Latvija, organizējot rezerves karavīru mācības, akcentu liek nevis uz apmācību kvantitāti, bet uz kvalitāti. Armijas runasvīrs Normunds Stafeckis atzīst, ka daļēji šāda pieeja saistīta ar naudas taupīšanu. Līdz 2018. gadam plānots atsvaidzināt kaujas iemaņas aptuveni 2000 rezerves karavīru, kas gan varētu izrādīties problemātiski, ja nepieaugs rezerves karavīru pienākuma apziņa.
Pirmā apmācāmo porcija līdz šā mēneša beigām apgūs šaušanu ar triecienšauteni G36, atjaunos individuālās lauka kaujas iemaņas dienā un naktī, atsvaidzinās iemaņas medicīniskās palīdzības sniegšanā un radiosakaru procedūrās. Bet pēc tam mācības turpināsies jau atbilstoši karavīru specializācijai un prasmēm konkrētās vienībās, tostarp arī Gaisa un Jūras spēkos. Nacionālie bruņotie spēki ziņo, ka uz mācībām sapulcināti 40 kareivji, 12 instruktori un 7 virsnieki.