Oktobra pēdējā darbdienā Carnikavas novadā gaidāms nozīmīgs notikums – ekspluatācijā plānots nododot par 4,4 miljoniem eiro uzbūvēto dambju sistēmu, kurai turpmāk jāpasargā Gaujas krastu iedzīvotāju mājas no applūšanas. Taču ķibele tāda, ka dažu ietiepīgāku īpašnieku dēļ projektu nācies manīt, un tagad divās vietās labajā krastā dambī ir pārrāvumi – Siguļu ciemā un Gaujas ciemā.
Siguļos situācija vienkāršāka. Kā skaidro projekta tehniskais vadītājs Ivars Slāģis, tur pret dambja celtniecību iebildis viens īpašnieks, bet ne tāpēc, ka principā nevēlas uz sava īpašuma robežas pašvaldības objektu, bet – lai izspiestu vairāk naudas. Privātās sarunās pat atzinies, ka sapņo par miljonu. Viņš atteicās pārdot upmalas joslu, piedāvājot pašvaldībai atpirkt visu īpašumu. Pašvaldība pateica, lai sapņo vien, un aizsūtīja Saeimai likumprojektu par nacionālas nozīmes īpašuma atsavināšanu piespiedu kārtā. Pašlaik turpinās atsavināšanas juridiskā procedūra.
Pabeigs kaut kad citreiz
Uz pašvaldības vārda dambim nepieciešamā zeme tik drīz zemesgrāmatā netiks ierakstīta, savukārt projekts jāpabeidz, lai iekļautos atvēlētajā ES naudas apgūšanas termiņā. Tāpēc niķīgajam īpašumam no abām pusēm dambis pielaists maksimāli augstās vietās. Kad juridiskie šķēršļi būs likvidēti, abas puses tiks savienotas. Taču jau par pašvaldības līdzekļiem.
Gaujas ciemā situācija ir līdzīga, taču krietni sarežģītāka, jo dambja trase sākotnējā projektā šķērso ļoti lielu īpašumu, milzīgu applūstošu pļavu. Dambis saimniecību faktiski pārdalītu uz pusēm. Īpašnieki arī pierādījuši ar plūdu statistiku, ka līdz viņu mājai nedz šajā, nedz pagājušajā gadsimtā ūdens nav atnācis, ganības var applūst uz veselību. Šajā gadījumā pašvaldība piekāpusies. No svara bijis arī tas, ka, neiekļaujoties projekta termiņos, Carnikavai pēc tam no sava budžeta nāktos apmaksāt dambja būvniecību puskilometra garumā. Tas būtu ļoti dārgi. Tomēr Ivars Slāģis atzīst – ja situācija mainīsies un plūdi pierādīs, ka arī te dambis nepieciešams, nākotnē iztrūkstošo posmu varēs būvēt. Bet pagaidām dambis pielaists klāt augstākajā iespējamajā reljefa punktā Svēteļu un Priedīšu ielā. No 2,5 metru augstuma (BAS sistēmā) nokāpjot uz 2 metriem. Vietējie iedzīvotāji pārmērījuši un apgalvo, ka reljefa augstākais punkts dambja pieslēguma vietā pat nepārsniedz 1,6 metrus.
Dažiem traucē ciemiņi
Protams, atkāpes no sākotnējā projekta un abi robi dambī ir saskaņoti visās institūcijās, un speciālisti apgalvo, ka trūkstošie 50 centimetri ir tā sauktā rezerve ūdens viļņu uzritei. Respektīvi, šajā vietā plūdu maksimumā ūdens lielums stāvēs līdz pašai dambja malai, bet viļņi tiks arī tai pāri. Un saskaņā ar spēkā esošajiem plānošanas principiem tas var atgadīties ne biežāk kā reizi gadsimtā.
Ciemā ir iedzīvotāji, kas ar šādu domu itin labi sadzīvo un labprātāk iztiktu vispār bez dambja. Viņu mājas tālredzīgi būvētas ar pusotru metru augstu pamatu virszemes daļu, bet par kaimiņiem, kuru māju pirmajos stāvos plūdu laikā ienāk ūdens, viņiem maza sāpe. Lielāks kreņķis par to, ka jaunais dambis piesaista cilvēkus – riteņbraucējus, nūjotājus, suņu staidzinātājus. Līdzās dambim dzīvojošajiem nepatīk, ka uz viņiem var no augšas noskatīties. Labāk riskēt applūst nekā ikdienā sastapties ar svešiniekiem.
Vēl viena vietējo ļaužu kategorija ir pret dambi, jo uzskata – kāda jēga no tādas būves, ja tajā ir pamatīgs robs. Šādam viedoklim piekrīt arī veikalniece Valda. Pēc viņas domām, nav ko aizsegt skatu uz upmalu un taisīt milzīgu šķērsli nokļūšanai pie tās, ja tāpat ūdens ienāks ciemā pa dambja neaizsegto pļavu. Te gan vēlreiz jāatgādina, ka projekta īstenotāji sola – jēga būs. Ivars Slāģis Neatkarīgajai skaidro: «Visi iedzīvotāji būs pasargāti, izņemot to vienu posmu, kur īpašnieki kategoriski atteicās sadarboties – ne pārdot, ne iznomāt.» Un arī tur runa esot tikai par viļņu rezerves iztrūkumu.
Nemiers uz 60 sliekšņiem
Kamēr dambī ir puskilometru garš robs, sirdsmiera nav zemākajās Gaujas ciema vietās esošajās mājās – vairāk uz jūras pusi, dārzkopības kooperatīvajā sabiedrībā Saule. Ceļoties Gaujas līmenim, tas pa pļavu, kur nav dambja, ienāks iekšā ciemā un, iespējams, pārkāps aptuveni 60 zemāko māju slieksni. Īpaši jau tagad, kad upe no abām pusēm iedambēta, tās līmenis celsies augstāk nekā līdz šim. Savukārt līmenim krītoties, ūdenim nebūs pa kurieni aizplūst, jo dambis priekšā. Tur gan esot ielikti cauruļvadi ar vienvirziena vārstiem, bet to efektivitāti varēs pārbaudīt vienīgi līdz ar pirmajiem stiprajiem paliem.
Arī Rita Vilsone dzīvo zemākajā ciema daļā. Viņa Neatkarīgajai atzīst, ka pēc iepriekšējos gados piedzīvotājiem plūdiem vētrainā laikā tagad bail pat doties gulēt – ka nepamosties upē. Diemžēl jaunuzbūvētais dambis, lai arī cik kvalitatīvs un glīts padevies, drošības izjūtu nerada. Tā paša roba dēļ. «Ja visu atstāj, kā ir, tad tiešām lielas jēgas no visiem šiem ieguldījumiem un darba nav,» secina Vilsones kundze.
Apdraudētās teritorijas iedzīvotāji vasaras beigās vākuši parakstus un sūtījuši protesta vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, pieprasot dambja D9 izbūvi visā posmā no Kaķīšu kalna līdz dzelzceļa uzbērumam, saglabājot visā tā garumā sākotnēji plānoto 2,5 metru augstumu. Abu dambju daļu savienošana vienotā veselumā būtu tikai loģiska, tomēr ar amatpersonu svētību projekts pašlaik klibo uz nodošanu savā robotajā versijā. Tā sanāca.