Noziedznieki testē Latvijas robežu
Abas irākiešu grupas, kas kopā ar cilvēku kontrabandistiem pārsniedza trīs desmitus katra, ir plašāka eksperimenta sastāvdaļa. Noziedznieki testē jaunus maršrutus iekļūšanai Eiropas Savienībā, kā arī vietējo institūciju reakciju.
Tā aktuālo situāciju migrantu apsaimniekošanā skaidro eiroparlamentārietis Roberts Zīle. Un patlaban reakcija ir šāda. Pirmā irākiešu grupa (1. oktobrī aizturētā) bija instruēta noķeršanas gadījumā nekavējoties pieprasīt patvērumu Latvijā, kas arī tika izdarīts. Robežsargi viņus izmitināja Muceniekos patvēruma meklētāju centrā, līdzjūtīgi ļautiņi saziedoja ēdienu, drēbes, autiņbiksītes bērniem. Taču tālākais ceļš uz Vācijas dienvidiem šiem cilvēkiem ir bloķēts. Attiecīgi otra grupa, kas aizturēta 15. oktobra rītā Kaplavas pagastā, patvērumu Latvijā nepieprasīja. Valsts robežsardze paziņojumā norāda, ka apstākļu noskaidrošanas gaitā gūti pierādījumi tam, ka aizturētās personas iepriekš uzturējušās Baltkrievijas teritorijā, un atbilstoši abu valstu līgumam par robežas režīmu Irākas valsts piederīgie tiek nodoti Baltkrievijas kompetentajām iestādēm. Tātad šis noziedznieku mēģinājums ievest lielu grupu nelegālo migrantu Eiropas Savienībā izrādījies vēl neveiksmīgāks par pirmo, un, ļoti iespējams, drīzumā noziedznieki organizēs nākamo.
Jums Bavārija, jums purvs
Eiropas Parlamenta Latvijas pārstāvniecības organizētajā mediju dienā mūsu parlamentārieši skaidroja situāciju ar patvēruma meklētājiem, kas šobrīd Eiropā ir problēma numur viens un, pēc dažu domām, var izrādīties pat izšķiroša savienības turpmākajai pastāvēšanai. Vismaz brīvā ceļošana Šengenas līguma ietvaros migrantu plūsmas dēļ patiešām ir apdraudēta. Parlamentam, kas pārstāv savienības pilsoņu viedokli, gan nekādas teikšanas migrantu lietās nav, un tas tikai formāli saskaņo dalībvalstu vienošanos par tālākajiem veicamajiem soļiem.
Kā skaidro Roberts Zīle, migranti vēlas nokļūt tikai dažās bagātās Rietumeiropas valstīs. Taču saskaņā ar pašreizējo plānu viņi tiks sadalīti pa lielāko daļu ES valstu, Latviju ieskaitot. Grūti pat iedomāties, kā bēgļu nometnēs notiks sadale pa autobusiem – jūs, lūdzu, pa kreisi uz saulaino Bavāriju, bet jūs – pa labi uz bagātīgajiem Latvijas purvāju biotopiem. Visticamāk, te būs iejaukta mafija un korupcija. Arī pašlaik tai esot ietekme bēgļu nometnēs, un lielā mērā briesmīgie apstākļi tajās tiek mākslīgi radīti, pat ūdens trūkums, lai bagātie sīrieši atvērtu makus ceļojumam dziļāk Eiropā. Latvijas imigrantiem pabalstus maksās Latvija, un teorētiski šeit arī viņiem būtu jāuzturas. Taču, ja viņi tāpat dosies uz Vāciju, tur tiks noķerti un atkal deportēti atpakaļ pie mums, jautājums par robežu slēgšanu kļūst aktuāls. Galu galā no tā cietīs visi Eiropas Savienības pilsoņi, jo brīva ceļošana paliks pagātnē.
Divas trešdaļas – migranti
Publiskajā telpā cilvēkus, kas ar noziedznieku veidoto vienas pieturas aģentūru palīdzību no Āfrikas un Vidējiem Austrumiem dodas uz Eiropas Savienību, iegājies dēvēt par bēgļiem. Taču, kā stāsta deputāte Inese Vaidere, tikai viena trešā daļa tiešām bēg no kara briesmām. Neoficiāls novērtējums liecinot, ka pārējās divas trešdaļas ir ekonomiskie migranti. «Savus tautiešus Īrijā mēs taču nesaucam par bēgļiem,» atgādina deputāte. Lielā mērā atbildība par migrantu vilni esot jāuzņemas personīgi Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram, kuru atvērto durvju politika novedusi pie Eiropas durvju izgāšanas. Rīkoties bija jāsāk jau pirms gada, kad Itālija sāka slīkt migrantu pūļos, bet tagad ikviena rīcība ir novēlota. Latvijā dzirdētos izteikumus, ka mēs te pieņemsim tikai sirsnīgus kristiešus, tikai mīļas māmiņas ar daudziem bērniem, Inese Vaidere vērtē kā utopiju. Ko mums dos, tas mums būs jāpieņem. Bet to, ka nepatikšanas visai Eiropai patiešām ir ļoti lielas, kanclere Merkele nesen atzina personīgā sarunā ar parlamentārieti Vaideri.
Varējām pieņemt ukraiņus
Atšķirībā no saviem kolēģiem optimistiskāk noskaņots ir sociālistu un demokrātu grupas pārstāvis Andrejs Mamikins. Eiropas nācijas noveco, tām vajadzīgas jaunas darba rokas. Turklāt juridiski jā imigrācijai valstu valdības pateica jau pirms 10 gadiem. Cita lieta, ka dažas to izdarīja ar atrunām, Latvija tik tālredzīga nebija.
Arī pērn, ja mēs būtu pieņēmuši kādu tūkstoti ukraiņu no karadarbības zonas, mūsu imigrantu kvota varbūt būtu kādu nieku mazāka. Šobrīd tā ir 1,29% no kopējā «bēgļu» skaita. Mentalitātes un tradīciju ziņā viņi no mums būs vēl daudz atšķirīgāki nekā karstasinīgie ukraiņi.