Pašvaldības neizpratnē. No kā migranti dzīvos?

Ieradās mierināt, bet sanāca satraukt. Uz Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdi trešdien atnāca vairāki ministri un pat premjere Laimdota Straujuma. Jautājums, no kā tad īsti migranti pārtiks un kur dzīvos, pagaidām paliek neatbildēts.

Pirmā migrantu porcija Latvijā ieradīsies jau šoziem, un saskaņā ar valdības apstiprināto programmu vairākums viņu sadzīves problēmu jāatrisina privātajiem komersantiem laukos. Privātie iedos darbu, privātie iznomās dzīvokļus. Taču pretrunā šādam nodomam ir lēmums samazināt plānotos pabalstus migrantiem no 256 eiro uz 139 eiro mēnesī.

Sēdē gan tika atgādināts par dzīvokļu pabalstiem, ko pašvaldības piešķir saviem iedzīvotājiem. Tā kā atbraukušie pēc savām tiesībām tiks pielīdzināti pamatiedzīvotājiem, viņi būs tiesīgi saņemt to pašu palīdzību. Tikai arī dzīvokļu pabalsti maz ko līdzēs. Piemēram, Jaunjelgavā tie ir 50 eiro divas reizes gadā. Kāds tad būs risinājums dzīvojamās platības jautājumā, vaicāja Jaunjelgavas novada mērs Guntis Libeks, un premjere Laimdota Straujuma paskaidroja: «Jūs maksāsiet divreiz gadā.»

«Bet kā viņi izdzīvos!?» mērs sašutis pārvaicāja godājamam sēdes prezidijam. Un prezidijs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda personā atbildēja: «Ar darbu viņi izdzīvos!»

Te gan jāatgādina, ka valdība mēģinās sarunāt ar itāļiem un grieķiem, ka uz Latviju tiek sūtītas ģimenes, jo bērnus vieglāk integrēt. Taču bērni ar savu darbu neizdzīvos, un arī musulmaņu sievietēm prioritāte ir būt par māti un sievu, nevis algotu darbinieci. Latvijas islāma ticības cienītāju mājaslapā islammuslim.lv skaidrots: «Starp sievietes tiesībām islāmā ir arī tas, ka viņai nav jāpelna sev iztika – tas ir viņas vīriešu (tēva, vīra) pienākums.» Tātad var prognozēt, ka nestrādās divas trešdaļas no atbraukušajiem migrantiem, ja pieņemam, ka ģimenē ir tikai viena sieva un viens bērns.

Vairāku pašvaldību vadītāji rosina, ka dzīvokļu jautājumā migrantiem varētu palīdzēt efektīvāk. Piemēram, vietās, kur laukos ir pieejams darbs un līdzās no padomju laikiem saglabājies dzīvojamais fonds, ieguldīt valsts naudu dzīvokļu izremontēšanā. Tomēr valdības pārstāvji skaidri pateica, ka tas nenotiks, jo pretējā gadījumā arī pašu iedzīvotāji pieprasītu remontēt sev dzīvokļus. Tātad atbraukušajiem pēc izlaišanas no Mucenieku bēgļu centra būs jāpiedalās brīvajā darba un mājokļu nomas tirgū. Savukārt Latvijas valsts viņiem palīdzēs, mācot latviešu valodu, ierādot latviešu tradīcijas un piešķirot mentoru, kurš palīdzēs ar praktiskiem padomiem.

Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis valdības ieceri gan dēvē par vieglprātīgu, un gadījumam, ja privātais sektors tomēr izrādīsies nespējīgs atrisināt migrantu sadzīvi, laikus jānoņem visi šķēršļi, lai to varētu darīt pašvaldības – gan darba vietas veidot, gan ar dzīvojamo fondu nodarboties. Valdības atbilde uz šo un vēl vairākiem citiem ierosinājumiem ir noraidoša. Piemēram, vēlmi migrantu bērniem skolotāju asistentus skolās nodrošināt divus gadus, nevis vienu, kā iecerējusi valdība. Labklājības ministrs Uldis Augulis šajā sakarā pat uzbūra komisku ainiņu, kā bērnelim skolā pa pēdām seko trīs pieaugušie – mentors, tulks un vēl asistents.

Kā valdības iecerētā migrantu uzņemšanas un integrācijas sistēma strādās patiesībā, parādīs pilotprojekts. Iekšlietu ministrija jau drīzumā plāno ņemt Latvijas aprūpē vienu konkrētu ģimeni no Mucenieku patvēruma meklētāju centra. Taču skaidrs, ka viegli nebūs nedz svešajiem, nedz savējiem. Apliecinājums tam ir kaut vai kārtējā pret migrāciju vērstā iedzīvotāju akcija, kas vakar norisinājās pie Saeimas nama.