Avārija Garkalnē: varēja braukt drošāk

Primārais avārijas iemesls ir kravinieka rīcība, taču jāvērtē arī sekundārie faktori – no pieaugušo puses ne viss bija izdarīts, lai jauniešu riteņbraucēju grupas pārvietošanās pa Vidzemes šoseju notiktu droši.

Par to jau tagad ir pārliecināts tiesu eksperts autotehniķis, auto un drošības eksperts Oskars Irbītis. Pēc tam, kad savu darbu paveiks Ceļu policija, viņam ar kolēģiem būs jāveic avārijas autotehniskās situācijas ekspertīze.

Riteņbraucēju grupa ar pavadošo automašīnu pārvietojās pa pirmo joslu, tur arī notika asiņainā sadursme. Taču pilnīgi brīva bija ceļa nomale. Plata un asfaltēta – labajā pusē aiz baltās nepārtrauktās līnijas, kur automašīnas normālā situācijā vispār neiebrauc. Sportisti drīkstēja netraucēti braukt pa to, satiksmes noteikumu 217. pants atļauj pārvietoties ar velosipēdu gan pa brauktuvi, gan nomali. Ar savu salīdzinoši mazo pārvietošanās ātrumu viņi netraucētu citus. Ja pavadošā automašīna arī paliktu pirmajā joslā, ieguvums būtu dubulta aizsardzība – nosegta gan grupas aizmugure, gan sāni. Sadursmes trieciens izmestu vieglo automašīnu uz priekšu, taču tā netrāpītu riteņbraucējiem. Protams, tas neattiektos uz puiku, kurš noguruma dēļ brauca aiz trenera mašīnas aerodinamiskajā kabatā un sadursmes brīdī tika parauts zem kravas mašīnas. Tomēr arī pārējie riteņbraucēji atradās pirmajā joslā – faktiski pa vidu ceļa klātnei uz šosejas ar lielu satiksmes intensitāti un ātrumu. Oskars Irbītis secina, tas nebija pareizi.

Varēja braukt drošāk

Formāli satiksmes noteikumi nav pārkāpti, tomēr brauciena organizatoru rīcība neatbilst labajai praksei – viņi neparūpējās, lai bērnu aizsardzības līmenis būtu lielāks. Pavadošā automašīna arī varēja būt apkarināta ar mirgojošām lampiņām kaut vai kā Ziemassvētku eglīte. Tas daudz nemaksā, taču uzmanību pievērš labāk nekā viena parasta oranža bākuguns.

Avārijas apstākļu izmeklēšana turpināsies vēl ilgi. Policijai jāiegrāmato liecības, jāizpēta cietušie spēkrati, kravas mašīnai jānolasa melnās kastes – tahogrāfa – rādījumi. Acīmredzot tas jau ir izdarīts, jo policija paziņojusi, ka kravas automašīnas vadītājs ir ievērojis atpūtas un darba grafikus, taču braukšanas ātrums bijis pārsniegts. Vēl būs jāveic autotehniskā situācijas ekspertīze – jānoskaidro, kādi kuram bija ātrumi, kurā vietā kurš sadursmes brīdī atradās. Taču no pašlaik pieejamās policijas izplatītās informācijas izdarāms secinājums, ka šis būtu ļoti klasisks satiksmes negadījums, ja ne lielais cietušo skaits.

Tradicionāla shēma

Sadursmi izraisījusī kravas automašīna sēdējusi aizvējā citai kravas automašīnai – tā mēdz darīt, lai taupītu degvielu. Piepeši priekšā braucošā kravas automašīna pārkārtojusies uz kreiso joslu, savukārt aizmugurē braucošās fūres šoferis velosipēdistu grupu pamanīja novēloti un laikus nereaģēja. Iespējams, vainīgajam kreisajā pusē atradās vēl kāds automobilis, kas liedzis ātri pārkārtoties. Bremzēšanas pēdas fotogrāfijās esot saskatāmas, tomēr manevrs tika nokavēts. Acīmredzot šofera uzmanība bija pievērsta kreisajai joslai spogulī, bet turpat priekšā jau bija tas mazais divpadsmitgadīgais zēns uz riteņa. Viņš cieta vissmagāk. Vairākums pārējo puišu jau izrakstīti, bet viņam, kā atzīst slimnīcā, gaidāma ilgstoša ārstēšanās.

Pleskavas piķis ir uzticams

Oskars Irbītis stāsta, ka negadījumi pēc tādas shēmas kā Garkalnē notikušais samērā bieži notiek uz Jūrmalas šosejas. Pleskavas piķis esot braukšanai drošāks. Ir papildu josla, labs ceļa profils, pārskatāms. Katrā no avārijām te neesot saistības ar ceļa uzbūvi vai satiksmes organizāciju, kā, piemēram, tas ir uz jaunās Kokneses šosejas. Šis ir vecs un uzticams ceļš.

Pēc notikušā uzņēmums Latvijas valsts ceļi rosina «aizliegt bērnu un jauniešu velotreniņu braucienus pa valsts galvenajiem autoceļiem, uz kuriem ir visintensīvākā transporta kustība un visaugstākais atļautais braukšanas ātrums». Ceļu policijas priekšnieks Normunds Krapsis ir pret: «Pēc katra negadījuma nevar aizliegt kādai no satiksmes dalībnieku grupām pārvietoties pa koplietošanas ceļiem.»

Tomēr par to, ka sportistu grupu pavadošajām mašīnām jābūt labāk pamanāmām, visi ir vienisprātis, jo īpaši, ja sportisti ir bērni.