arrow_downwardIlze Zonne / Autori

Ja jums ir dārzs, tad gan jau vēl nāksies ar gārsām pacīnīties, jo nezāļu statusā tās ar savām garajām, lienošajām saknēm ir grūti iznīdējamas. Bet pavasarī, kad visbiežāk mostas interese par ēdamajām nezālēm, var paraudzīties uz gārsu no cita skatpunkta.

Lieldienu galdā goda vietā būs olas. Pat ja cilvēks nav īpaši liels olu cienītājs, šajos svētkos viņš kādu tomēr apēdīs, bet daudziem olas ir arī iecienīta ikdienas ēdienkartes sastāvdaļa. Savulaik tās tika nopeltas kā neveselīgas, holesterīna līmeni paaugstinošas un līdz ar to nevēlamas sirdij un asinsvadiem, un bija cilvēki, kuri no olām atteicās vai lietoja uzturā tikai olu baltumus. Vēlāk olas tika attaisnotas, bet vai tas nozīmē, ka tās var ēst neierobežotā daudzumā?

Interesants virtuves eksperiments: pagatavot kaut ko no tām dārzeņu daļām, kuras parasti izmetam atkritumos. Šī pieeja kļūst arvien populārāka laikā, kad daudzviet pasaulē dažādas organizācijas cīnās pret pārtikas bezjēdzīgu izšķērdēšanu un aizvien skaļāk izskan aicinājumi pirkt produktus apdomīgi un izmantot tos pēc iespējas pilnīgāk.

Kādēļ raksts par deguna elpošanu iekļauts izdevumā, kas veltīts uzturam un svara normalizēšanai – vai tur ir kāda saistība? Ir gan. Ja deguna elpošana gadiem ilgi ir apgrūtināta, tas var ietekmēt vispārējo veselību un veicināt ne tikai deguna blakusdobumu iekaisumu, vidusauss problēmas un tām sekojošus dzirdes traucējumus, bet arī citas hroniskas slimības, tostarp paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu un aptaukošanos.

«Raugoties gada griezumā, parasti par diētām daudzi sāk runāt pavasarī, kad gatavojas peldkostīmu sezonai, tad arī sporta zāles piepildās ar cilvēkiem. Vasarā varbūt mazāk par to domā, bet jautājums atkal aktualizējas, kad tuvojas Ziemassvētki un jāvelk mazā melnā kokteiļkleita,» savos vērojumos dalās dietoloģe Lolita Neimane.

Cilvēks, kurš iecerējis padarīt savus uztura paradumus veselīgākus, vēlas noskaidrot ne vien to, ko un cik, bet arī – kad vislabāk ēst. Būtu jau lieliski, ja varētu saņemt vienu standarta priekšrakstu, kas derētu visiem – brokastis tikos, pusdienas tikos, vakariņas atkal tikos un tikos.

Banānmaize ir samērā vienkāršs risinājums, kad gribas kaut ko garšīgu, kā arī tad, ja jāizmanto pārgatavojušies banāni, kuriem mizu jau klāj lieli brūni plankumi.

Kurš meklē, tas arī atrod iespēju paplašināt savu kulināro redzesloku, iekļaujot jaunus ēdienus un produktus. Viens tiem noteikti varētu būt amarants.

Cilvēkiem, kuri ārstējas no vēža, tagad pieejams jauns vērtīgs informācijas avots – buklets Uztura ieteikumi onkoloģijas pacientiem ārstēšanās laikā. Tajā lietišķi un saprotami izklāstīti fakti un sniegti uztura padomi, kas jāzina vēža pacientiem un viņu tuviniekiem. Buklets atrodams, apmeklējot interneta vietni onko.lv, bet par iespēju to saņemt drukātā formātā var interesēties pie sava ārstējošā ārsta.

To, ka ikviens bērns ir vērtība ne vien paša ģimenei, bet arī visai sabiedrībai un valstij, esam sākuši saprast. Iecerot ģimenes pieaugumu, cilvēki vēlas sagaidīt visu iespējamo atbalstu no valsts un pašvaldībām, pretimnākšanu no darba devējiem un, protams, derētu arī labvēlīga attieksme no līdzcilvēkiem, kaut vai tāds nieks kā mammai ar bērnu ratiņiem sabiedriskajā transportā veltīts smaids tā vietā, lai kurnētu par neērtībām, ko viņa rada citiem pasažieriem. Bet pirmais un galvenais palīgs sievietei, kura gaida bērniņu, ir mediķis, kurš seko grūtniecības norisei – ginekologs, ģimenes ārsts, vecmāte.

Kaldinot plānus par spodrības ieviešanu mājās, apkārtnes sakopšanu, dārza darbiem, tuvākiem un tālākiem ceļojumiem vai sportošanu, nepavisam negribētos pieļaut, lai prieku par šīm nodarbēm sabojā muguras sāpes. Tādēļ pirms aktīvās sezonas sākuma noteikti ir vērts apmeklēt fizioterapeitu. Ko šis speciālists var palīdzēt – uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri fizioterapeite Krista Aiga Bucika.

Sākumā liekas – kumkvats ir tāds sīciņš apelsīns, bet tas izrādās ēdams ar visu mizu un pārsvarā no mizas vien sastāv. Miza ir salda, toties vidiņš stipri skābs. Tieši šā garšas kontrasta dēļ kumkvatus augstu vērtē gardēži. Ziemas izskaņā dzīvespriecīgi oranžā krāsa ir īpaši uzrunājoša.

Pavadīt brīvdienas savā virtuvē? Pazīstamais šefpavārs Raimonds Zommers dara tieši tā, par spīti izplatītajam mītam, ka pavāri jau mājās neko negatavo. «Sestdienās un svētdienās es gatavoju mājās, jo pārējās dienas paiet restorānā un dažādos pasākumos,» stāsta Raimonds. «Mājās es cenšos maksimāli atrast jaunas idejas. Daru lietas, kam es ticu un kas man patīk.»

Vēnu pavasaris ir ikgadēja akcija, kas Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā notiek jau kopš 2010. gada. Tās mērķis ir rosināt cilvēkus pievērst lielāku uzmanību vēnu veselībai un aiziet uz konsultāciju pie kvalificēta flebologa. «Šo gadu pieredze rāda, ka tieši pavasarī cilvēki ir visvairāk noskaņoti risināt gan medicīniskas, gan estētiskas vēnu problēmas, tāpēc tas ir brīdis, kad arī mēs, flebologi, cenšamies par to biežāk runāt un informēt sabiedrību,» saka klīnikas vadītājs, ķirurgs flebologs, medicīnas doktors Uldis Mauriņš.

Viņus var sastapt visur – ģimenē, radu, draugu un paziņu lokā, darba kolektīvā. Pēc saskarsmes ar tādiem cilvēkiem, pat ja neesam strīdējušies, jūtamies slikti un neērti, paliek negatīvas emocijas, sabojāts garastāvoklis, var pārņemt apmulsums vai trauksme, pat vainas apziņa, it kā mēs būtu viņiem parādā.

Ja cilvēks regulāri iepērkas lielveikalos, tad, klīstot gar bakalejas plauktiem, produktu klāstā noteikti ir pamanījis arī kvinoju. Ne visi par to ieinteresējas, bet derētu gan. Kvinoju ir vērts iepazīt bagātīgā uzturvielu sastāva un patīkamās garšas dēļ. Pēdējā laikā tā gūst arvien lielāku popularitāti visā pasaulē. Daudziem iepaticies šis viegli pagatavojamais un viegli sagremojamais produkts, kurš piemērots gan sāļiem, gan saldiem ēdieniem un piedevām ir arī veselīgs.

Pret dažādiem no paziņām saklausītiem un internetā atrastiem uztura padomiem cilvēki mēdz izturēties nekritiski un ir gatavi izmēģināt ekstrēmas diētas. Gandrīz jebkurā kompānijā sarunā agri vai vēlu ienāk uztura tēma un, ja kopā sagadās divi atšķirīgu uzskatu piekritēji, var pat izcelties nopietna sadursme. Taču pietiek arī ar vieglu patērzēšanu, lai padzirdētu, ka esot jāatsakās no piena produktiem, ka nevajagot ēst tomātus vai arī – ka visu problēmu sakne esot graudaugi un, svītrojot tos no ēdienkartes, varot justies vienkārši fantastiski.

Ziemā pieprasījums pēc mārrutkiem kļūst lielāks – to apstiprina arī Māris Lapiņš, uzņēmuma MārLapiņi saimnieks. Tajā top dažādi mārrutku produkti, sākot no tradicionāliem un beidzot ar gluži pārsteidzošiem, kā, piemēram, mārrutku čipsi vai mārrutku trifeles, tāpat arī mārrutki ar avenēm, ar ingveru un citronu, ar bietēm, ar smiltsērkšķiem un citām piedevām.

Jau vairākus gadu desmitus mediķi, bieži vien ar mediju starpniecību, ir centušies izglītot sabiedrību par izdegšanas sindromu, tā saistību ar stresu, brīdinošām pazīmēm un sekām. Bet cilvēki joprojām turpina izdegt. «Problēma kā bija, tā ir aktuāla,» atzīst psihiatre Lada Stoligvo.

Pret kalmāriem rodas daudz aizspriedumu, tos pat nenogaršojot – kā var ēst tādu glumu briesmoni ar taustekļiem? Nostāsti par milzīgiem kalmāriem – krākeniem, kuri ar saviem taustekļiem spēj sagrābt un nogremdēt kuģus, cirkulē jau gadsimtiem ilgi. Pētnieki atzīst, ka tajos ir daļa patiesības, jo pasaulē mīt ap 300 kalmāru sugu un daži eksemplāri spēj sasniegt pat 14 metru garumu, taču tie kalmāri, kurus lieto uzturā, nav ne tuvu tik lieli.

Kūka nav ikdienas ēdiens, bet, kad uzaicināti ciemiņi vai arī «jāuzstājas» darbavietā, plaucētā mīkla ir laba izvēle, jo no tās var pagatavot saldus un sāļus dažāda lieluma un formas gardumus.

Ķiploks ir produkts, kas bieži saistās ar gripas laiku. Šajā sīpolaugā dabai ir izdevies cieši savīt tīkamo un netīkamo – garšu un specifisko aromātu, kas daļai cilvēku šķiet nepieņemams. Bet par apkārtējo reakciju var neraizēties, ja priekšā brīvdienas, kad uz atbildīgiem pasākumiem nav jāiet.