To, ka ikviens bērns ir vērtība ne vien paša ģimenei, bet arī visai sabiedrībai un valstij, esam sākuši saprast. Iecerot ģimenes pieaugumu, cilvēki vēlas sagaidīt visu iespējamo atbalstu no valsts un pašvaldībām, pretimnākšanu no darba devējiem un, protams, derētu arī labvēlīga attieksme no līdzcilvēkiem, kaut vai tāds nieks kā mammai ar bērnu ratiņiem sabiedriskajā transportā veltīts smaids tā vietā, lai kurnētu par neērtībām, ko viņa rada citiem pasažieriem. Bet pirmais un galvenais palīgs sievietei, kura gaida bērniņu, ir mediķis, kurš seko grūtniecības norisei – ginekologs, ģimenes ārsts, vecmāte.
«Lielākā daļa grūtnieču šodien ir izglītotas un ļoti zinošas,» atzīst ginekoloģe Inta Dinsberga. «Viņas aktīvi interesējas par visu, kas ir saistīts ar grūtniecību - un tas ir saprotams. Ir daudz dažādu iespējamu avotu, kur smelties informāciju: interneta vietnes, žurnāli, grāmatas, raidījumi, arī citu sieviešu pieredzes stāsti, bet lielākā problēma ir tā, ka nav viegli izvērtēt, kura informācija ir objektīva un kura varbūt nav tik objektīva, kuru ņemt vērā un kurā labāk neklausīties. Šī ir tā reize, kad jāuzticas profesionālim - ārstam vai vecmātei. Visus jautājumus, kas saistīti ar grūtniecību, visas šaubas vajag ar viņu izrunāt.»
Kāda nozīme ir plānošanai
Vecākas paaudzes dāmas reizēm saka: tāpēc jau šodien ir tik maz bērnu, ka sievietes nezin ko tur plāno, rēķina, spriedelē, un tā paiet gadi; mūsu laikā gan vienkārši palika stāvoklī, un viss. «Grūtniecības plānošana ir ļoti būtiska no daudziem aspektiem,» uzsver ārste. «Gribētos, lai to saprot ikviena sieviete. Ļoti ieteicams atnākt pie ārsta varbūt pat trīs četrus mēnešus pirms plānotās grūtniecības. Pirmkārt, svarīgi ir izrunāt jautājumus, kas saistīti ar iespējamām blakusslimībām - gan ginekoloģiskām, gan citām, kā, piemēram, diabēts, vairogdziedzera problēmas, paaugstināts asinsspiediens, varikozas vēnas, hemoroidālā slimība; jānoskaidro, kādus medikamentus sieviete lieto, jo reizēm tie ir jāmaina. Tas viss jākoriģē jau laikus, lai tajā brīdī, kad grūtniecība iestājas, situācija būtu stabila. Otrkārt, grūtniecības plānošanas periodā mediķim jau uzreiz izveidojas priekšstats par šo sievieti, viņas veselību un iespējamiem riskiem, uz ko būs jāvērš uzmanība grūtniecības laikā, un to var izrunāt ar pacienti. Treškārt, ir jāsāk organismā gatavot dzelzs rezerves, jau laikus jāsāk lietot folijskābi, dažkārt papildus nepieciešams arī jods. Ceturtkārt, ārkārtīgi liela vērība ir jāpievērš vakcinācijai, gan profilaktiskajām plānveida potēm, gan vakcinācijai pret gripu. Ideālā variantā pacientei līdzi ir potēšanas pase, varam izvērtēt, kādas potes varbūt vēl vajadzētu.
Pat ja sieviete ir vesela un viņai nav nekādu problēmu, viena šāda vizīte noteikti nāks par labu. Pat ja nevajag neko koriģēt, ārsts izstāstīs, kāpēc jālieto folijskābe, pārbaudīs, kāds ir dzelzs līmenis, apspriedīs dažādas varbūtējās situācijas, sniegs dzīvesveida ieteikumus, izskaidros, kāpēc nevajadzētu lietot noteiktus medikamentus u.c. Šeit nav mazsvarīgu aspektu, katrs jautājums, kas rodas sievietei, ir svarīgs. Var būt arī tā, ka pašai jautājumi nerodas, bet ārstam rodas.»
Aug medicīnas iespējas
Attīstoties medicīnai, arvien labākas izredzes tikt pie bērniņa ir arī sievietēm ar tādām veselības problēmām, ko agrāk uzskatīja par nesavienojamām ar grūtniecību. «Arī tagad ir situācijas, kurās mēs tomēr nevaram līdz galam palīdzēt, bet iespējas nenoliedzami ir krietni lielākas nekā pirms 20-25 gadiem. Mēs tīri cilvēciski saprotam, ka arī sieviete, kurai ir, piemēram, cukura diabēts vai nieru slimība, vēlas bērnus, grib būt māte, un tas ir dabiski. Šobrīd medicīna ir tādā līmenī, kas mums ļauj augsta riska grūtniecību uzraudzīt daudz pilnvērtīgāk, varam labāk sekot tās norisei, koriģēt pašas sievietes veselības stāvokli, lai viņai būtu maksimālas iespējas grūtniecību iznēsāt. Arvien efektīvāk varam palīdzēt arī sieviešu un vīriešu neauglības problēmu gadījumā, bet tas jau ir atsevišķas sarunas vērts temats.»
Daba tomēr jārespektē
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ar katru gadu kļūst nedaudz lielāks sievietes vidējais vecums, kurā viņa izvēlas dzemdēt pirmo bērniņu: 2014. gadā jaunās mātes vidējais vecums bija 26,7 gadi, bet 2017. gadā jau 27,6 gadi. Arī citur pasaulē pirmdzemdētāju vecumam ir tendence pieaugt, un mediķi ar to rēķinās. No brieduma un nereti arī materiālā nodrošinājuma viedokļa tam ir savas priekšrocības. «Tomēr jāņem vērā, ka bioloģiskā novecošanās šūnu līmenī sākas pēc 35 gadu vecuma un tas attiecas arī uz dzimumšūnām,» komentē ginekoloģe. «Līdz ar to, pieaugot bioloģiskajam vecumam, ar katru gadu palielinās risks, ka grūtniecība var neiestāties vai arī tā var nebūt veiksmīga. Tā ir realitāte, ar ko sievietei jārēķinās, lai gan varbūt ir grūti to pieņemt, jo sevišķi, ja viņa rūpējas par veselīgu dzīvesveidu, ir fiziski aktīva un labi izskatās. Jāpalūkojas tomēr patiesībai acīs un jāsaprot, ka visam dzīvē ir savs laiks.»
Medijos tiek stāstīts par perspektīvu, ka, pagarinoties mūža ilgumam, cilvēki varētu jaunībā dzimumšūnu materiālu sasaldēt un saglabāt, izbaudīt dzīvi un atnākt tam pakaļ, kad būs nobrieduši vecāku lomai. Taču reproduktīvās veselības speciālisti atzīst, ka vismaz pārskatāmā nākotnē šīs tehnoloģijas domātas tiem, kuriem neizdodas tikt pie bērniem dabiskā ceļā. «Protams, ir situācijas, kad dzimumšūnas var un vajag sasaldēt - dažādu veselību problēmu gadījumā, kad pastāv varbūtība, ka šūnas varētu tikt bojātas kādas ārstēšanas rezultātā, bet citos gadījumos tas nav īsti tas, uz ko mums vajadzētu tiekties,» saka ārste.
Grūtniecība nav slimība
Uzskati par to, ko sieviete drīkst un ko nedrīkst darīt grūtniecības laikā, sabiedrībā mēdz būt visai pretrunīgi. «Es vienmēr savām pacientēm saku: grūtniecība nav slimība, tā jāuztver kā pārejošs fizioloģisks stāvoklis, kurā mēs kādu brīdi atrodamies,» norāda I. Dinsberga. «Svarīgākās ir divas pamatlietas. Pirmā - nekaitēt bērnam un arī sev, otrā - ieklausīties sevī, savās sajūtās un dzīvot saskaņā ar sevi. Pirmajos mēnešos, jo sevišķi, ja tā ir pirmā grūtniecība, sajūtas var būt ļoti nesaprotamas un dīvainas, liekas: agrāk nekas tāds nav bijis, kāpēc tagad ir tā, vai tas ir normāli? Ja protam ieklausīties, ķermenis ļoti bieži pasaka priekšā, ko tas grib.
Strādāt vai nestrādāt, gaidot bērnu - te nav universālas receptes. Viena grūtniece būs laimīga un apmierināta, ja varēs palikt mājās, cita vēlēsies turpināt aktīvas darba gaitas gandrīz līdz pat dzemdībām. Katra grūtniece var darīt, kā uzskata par pareizu. Ja viņa jūtas komfortabli darba vidē pēdējās nedēļas pirms dzemdībām, tad, protams, tā ir viņas izvēle, tomēr es teiktu, ka daudz mierīgāk viņai būtu, ja šo laiku pavadītu sev tuvu cilvēku vidū, kuri var sniegt mieru un atbalstu.»
Nav jāēd par diviem
«Grūtniecības laikā vēlams sabalansēts veselīgs uzturs, nekrītot pārmērībās,» saka ārste. «Noteikti nevajag ēst par diviem, nevajag ieturēt nekādas diētas, kā arī nevajag ēst ļoti nepārdomāti - sevišķi tas attiecas uz viegli asimilējamiem ogļhidrātiem, ļoti trekniem ēdieniem vai konservantiem bagātiem produktiem. Tas, ka grūtniecei sāk garšot ēdieni, kuri agrāk negaršoja, vai gribas dīvainas produktu kombinācijas, ir tiešā veidā saistīts ar grūtniecības hormoniem, kas rada šīs dīvainās vēlmes. Reizēm tas var liecināt par kādas uzturvielas trūkumu, piemēram, vēlme pēc ledus - par dzelzs trūkumu - vai vēlēšanās milzu daudzumos ēst auzu pārslas - par kalcija trūkumu. Arī šie jautājumi jāpārrunā ar ārstu. Grūtniecības laikā pieaug kalcija, magnija un dzelzs patēriņš, un tos tad arī mēs iesakām uzņemt papildus. Pastāv arī iespēja konsultēties ar uztura speciālistu vai nopietnākā situācijā - ar dietologu. Es nedomāju, ka noteikti tas vajadzīgs visām grūtniecēm, bet, ja radušās problēmas, tas ir ļoti ieteicams. Ir arī tādi uztura speciālisti, kuri specializējas tieši grūtnieču uztura jautājumos. Konsultācija ir vajadzīga, ja grūtniecei neizdodas tikt galā ar gestācijas diabētu, ir ļoti liels svara pieaugums vai bijis liekais svars jau pirms grūtniecības. Ideāli būtu to koriģēt jau pirms grūtniecības.»
Fiziskās aktivitātes - tik, cik sagādā prieku
Ja sieviete ir pieradusi pie fiziskām aktivitātēm, tad viņa tās var turpināt arī grūtniecības laikā, un tas pat ir ļoti ieteicams, tikai - iztiekot bez pārspīlējumiem. Jāatturas no nodarbēm ar augstu traumatisma risku, piemēram, nevajag mesties lielā ātrumā nobraucienā ar kalnu slēpēm, lēkt pāri šķēršļiem ar zirgu, braukt ar BMX. Jākustas tik, cik tas sagādā prieku pašai. «Grūtniecības periods noteikti nav laiks, kad uzsākt kaut kādus nopietnus treniņus,» brīdina ginekoloģe. «Īpaši, ja sieviete līdz tam nav sportojusi, tad kaut ko strauji mainīt grūtniecības laikā nevajag. Bet vismaz aktīva pastaiga svaigā gaisā noteikti ir ieteicama ikvienai grūtniecei. Ir arī speciālās grupas grūtnieču vingrošanai vai peldēšanai, uz tām var iet jebkura grūtniece, tur paveras arī iespēja komunicēt ar citām topošajām māmiņām. Pietiekams kustību daudzums turklāt palīdz izvairīties no tromboemboliskām komplikācijām, jo lielāks vai mazāks to risks pastāv jebkurai grūtniecei. Ir vēl divas lietas, ko šajā ziņā var darīt: valkāt piemērotas kompresijas zeķes un katru dienu uzņemt pietiekami daudz šķidruma, 2-2,5 litrus.»
Vai tiesa, ka grūtniece nedrīkst liekties, piemēram, ravējot dārzu, jo tad nabassaite aptīsies bērnam ap kaklu? Ārste skaidro, ka šis tautā izplatītais uzskats nav pierādīts, turklāt ar tādu vēderu kā grūtniecei nemaz nav tik vienkārši pieliekties. Ja dārza kopšana sagādā prieku, strādājot var izmantot zemu soliņu, paliktni vai ceļu sargus.
Ērts apģērbs un apavi
Nav nekādu speciālu kanonu, kā jāģērbjas grūtniecei. Dažkārt, redzot kādu topošo māmiņu aukstā laikā staigājam ar atpogātu mēteli, cilvēki nodomā, ka apģērbs acīmredzot vairs neiet ciet. Gadās visādi, bet varbūt viņai vienkārši ir karsti. «Tas, ka grūtniecei ir karsti, ir normāli, jo sevišķi trešajā trimestrī, kad ir ļoti intensīva vielmaiņa,» saka I. Dinsberga. «Ir jādomā, lai apģērbs būtu ērts un netraucētu bērnam, lai vēders nebūtu nospiests. Grūtnieču josta ir ieteicama no brīža, kad dzemde ir gana liela, sākot ar vidēji 28. grūtniecības nedēļu. Tas ir ieguldījums grūtnieces veselībā un labsajūtā nākotnē, josta balsta vēdera priekšējo sienu, atvieglo dzemdes radīto spiedienu uz vēdera priekšējās sienas muskuļiem, nedaudz atslogo iegurņa pamatnes muskulatūru, kurai tas viss ir jānotur, un, protams, arī muguras muskulatūru, padarot sēdēšanu un staigāšanu subjektīvi ērtāku. Ir arī sievietes ar ļoti stingru, tvirtu muskulatūru, kuras pēc šāda atbalsta nejūt vajadzību. Jostas izvēli der pārrunāt ar ārstu. Ja gadās, ka ar jostu diskomforts šķiet lielāks nekā bez tās, tad ir jāskatās, vai iegādāts pareizais modelis un lielums. Pērkot noteikti vajadzētu pielaikot konkrēto modeli, pastaigāt, apsēsties. Gaidot bērniņu, vislabāk valkāt arī ērtus apavus.»
Atsāpināšana dzemdībās - atbalstāma
Bieži vien sievietes, gatavojoties dzemdībām, ir jau uzmeklējušas informāciju par dažādiem atsāpināšanas veidiem un vaicā speciālistu viedokli. «Ja sieviete ir vesela un viņai nav nekādu kontrindikāciju, tad atsāpināšanu noteikti iesaku un atbalstu, jo anestēzija var atvieglot dzemdību procesu,» stāsta ginekoloģe. «Ja ir kādas problēmas, mēs sūtām pacientes uz pirmsdzemdību konsultāciju pie anesteziologa. Sievietes var noskaidrot, kā atsāpinošais preparāts tiks ievadīts, kā tas darbosies un cik ilgā laikā iedarbība beigsies.»
Ķeizargrieziens
Nereti par dzemdībām, kur «pašai nav jāpūlas», tiek uzskatīts ķeizargrieziens. Pagājušā gada nogalē medijos parādījās ziņa, ka pēdējos 20 gados veikto ķeizargriezienu skaits pasaulē ir gandrīz divkāršojies, turklāt daudzos gadījumos šai izvēlei nav nekā kopīga ar pierādījumos balstītu medicīnu. Manitobas universitātes (Kanāda) pētnieki lēš, ka medicīnisku apsvērumu dēļ, kas saistīti ar dažādām dzemdību komplikācijām, šī operācija vajadzīga tikai 10-15% gadījumu. Ķeizargriezienu skaits dažādās valstīs ir krasi atšķirīgs, bet vismaz 15 valstīs šāda operācija tiek veikta vairāk nekā 40% dzemdētāju, bieži - bagātām sievietēm privātās klīnikās, jo mārketings ķeizargriezienu padara par modes lietu un piedāvā to kā vieglu un ērtu dzemdību veidu. Kā ir pie mums?
«Latvijā tomēr ir diezgan strikta nostāja, ka ķeizargriezienu veic tikai tad, ja tam ir medicīnisks pamatojums, piemēram, mātes slimības vai nepareiza augļa guļa,» stāsta I. Dinsberga. «Ja tā ir plānveida operācija, tad vispirms notiek konsultācija dzemdību iestādē. Pacientu atlasei jābūt pamatotai. Tālākajā dzīvē ķeizargrieziena dēļ var rasties pietiekami daudz problēmu, no ļoti vienkāršām līdz pat visai smagām. Viena no tādām ir rētas grūtniecība, kad apaugļotā olšūna ieligzdojas ķeizargrieziena rētā un vienīgā alternatīva ir dzemdes izņemšana. Rēta var arī neizturēt un plīst nākamās grūtniecības laikā, reizēm placenta ieaug rētā, un tas var radīt nopietnas sekas veselībai. Var gadīties arī rētas endometrioze - dzemdes gļotādas elementu ieaugšana rētā, kas ir ļoti grūti ārstējama.
Pēc ķeizargrieziena līdz nākamajai grūtniecībai būtu jāpaiet vismaz diviem gadiem, un šajā laikā noteikti nepieciešama droša kontracepcija. Mēs brīdinām pacientes par visiem riskiem, diemžēl ne vienmēr viņu attieksme ir pietiekami atbildīga. Ļoti daudzas sievietes negrib kontracepciju - ne hormonālās tabletes, ne dzemdes spirāli, ne citu drošu kontracepciju, bet ir ar mieru izsargāties tikai dabiski. Taču dabiskā izsargāšanās ir ar ļoti zemu efektivitāti.»
Uzticēšanās un līdzestība
I. Dinsberga akcentē profesionāla kontakta nozīmi: «Mums nav jākļūst draudzenēm ar grūtnieci, bet uzticībai ir jābūt abpusējai. Ļoti svarīga ir pacientes līdzestība. Ārsts var stāstīt un ieteikt nezin ko, bet, ja viņa to neņem galvā un pat negrasās ievērot, tad sadarbība neveidojas, bet ārstam tik un tā iespēju robežās ir kaut kā jātiek galā ar šo situāciju. Par laimi, manā praksē nelīdzestīgas pacientes gadās reti. Mēs visi esam kopīgi ieinteresēti veiksmīgā rezultātā, lai būtu vesels bērns un vesela māte, un, protams, lai dzemdības noritētu pēc iespējas veiksmīgāk. Tā ir milzīga slodze gan bērnam, gan arī mātei un liela atbildība mediķiem, tas ir liels darbs visiem kopā, kurā ir aktīvi jāiesaistās arī pašai mammai.»
* Latvijas Darba likumā (pieņemts 20.06.2001., spēkā no 01.01.2002.) ir paredzēta aizsardzība grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā, ir ietvertas daudzas normas, kuru mērķis ir garantēt grūtnieču (un vēl nedzimušu bērnu) un sieviešu pēcdzemdību periodā (un ar krūti barotu bērnu) veselību.
* Vispārējās prasības Darba likumā nosaka, ka darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas aizliegts nodarbināt grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai.
* Papildus tam ir aizliegts nodarbināt grūtnieci divas nedēļas pirms paredzamajām dzemdībām un sievieti divas nedēļas pēc dzemdībām (saskaņā ar ārsta sniegto izziņu). Darba likums tieši nenosaka, kad un kā grūtniecei būtu jāpaziņo par savu grūtniecību darba devējam, tomēr, atceroties, ka darba vides risku iedarbība ir visbīstamākā tieši grūtniecības sākumperiodā, šo informāciju nevajadzētu slēpt.
* Lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darbalaiku, kas novērš riskus. Ja šādus darba apstākļus vai darbalaiku nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā piemērotā darbā (saglabājot vismaz tādu pašu vidējo izpeļņu). Situācijās, kad šādu pārcelšanu nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt grūtniecei atvaļinājumu (saglabājot vismaz tādu pašu vidējo izpeļņu).
* Darba likums nosaka arī virkni prasību par darbalaiku grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā. Pirmkārt, darba devējam ir pienākums noteikt nepilnu darba laiku, ja to pieprasa grūtniece vai sieviete, pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam (ja sieviete baro bērnu ar krūti - visā barošanas laikā). Otrkārt, šo darbinieku grupu atļauts nodarbināt virsstundu darbā tikai tad, ja ir saņemta rakstveida piekrišana. Treškārt, šīs darbinieces nakts laikā atļauts nodarbināt tikai tad, ja ir saņemts pozitīvs ārsta atzinums, ka attiecīgā darba veikšana nerada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai, savukārt šo darbinieču nodarbināšanai nedēļas atpūtas laikā ir noteikts aizliegums.
* Grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā ir noteikts aizliegums pārcelt daļu no atvaļinājuma uz nākamo gadu, tāpat sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējais apmaksātais atvaļinājums jāpiešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.
* Ņemot vērā, ka grūtniecības laikā nepieciešams veikt virkni medicīnisku pārbaužu, tad gadījumos, kad tas nav iespējams ārpus darbalaika, darba devēja pienākums ir nodrošināt iespēju īslaicīgai prombūtnei.
* Lai nodrošinātu grūtnieču un sieviešu pēcdzemdību periodā papildu aizsardzību, Darba likumā noteikts aizliegums darba devēja uzteikumiem šajā laikā. Darba likumā noteikti atsevišķi izņēmumi, kad tas ir iespējams (piemēram, darbiniece bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpusi darba līgumu, rīkojusies prettiesiski, ieradusies darbā alkohola vai narkotisko vielu reibumā u. tml.). Tāpat noteikts aizliegums atlaist darbinieci pārbaudes laikā.
Avots: informatīvais materiāls Darba vide un grūtniecība
stradavesels.lv
