Ja iecerēts rīt, neraugoties uz dabas kaprīzēm un draudošajiem aukstuma rekordiem, pulcēties pie balti klāta galda, lai nosvinētu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, reizēm nav nemaz tik viegli izdomāt, ko tādu garšīgu lai sagādā. Gribas kaut ko pārsteidzošu un nebijušu, bet varbūt der atcerēties, kādu cienastu mēdzām gatavot toreiz, ap 1990. gadu. Diezgan bieži ciemiņus cienājām ar pašceptām vafelēm – tādas varētu tapt arī šajā reizē.
Vafeļu cepšana elektriskajā pannā savulaik bija viens no pirmajiem darbiņiem, ko pamatskolas vecuma meitenes apguva mājās vai skolā. Vafeles lieliski noderēja dzimšanas dienas cienastam, klases vakaram vai līdzņemšanai pārgājienā.
Vafeļu pannas veikalos joprojām ir dabūjamas, un nav nekādas vainas arī vecajām, no pagājušā gadsimta saglabātajām - tās gan liks elektrības skaitītājam griezties nedaudz straujāk, bet varbūt arī viena otra sirds iepukstēsies straujāk, atceroties laikus, kad panna bija nesen nopirkta un meitenes sanāca kopā, lai to iemēģinātu.
Vafeles ir viegli cept tāpēc, ka līdz pat pēdējai mīklas porcijai vēl kaut ko var labot. Mīkla par šķidru vai par biezu, par daudz vai par maz cukura, gribētos pielikt vēl kanēli vai vaniļu, cept vafeles lielākas, mazākas, tumšākas, gaišākas - to visu var regulēt darba gaitā. Cepot vafeles pa visu pannu, ne vienmēr uzreiz izdodas aprēķināt vajadzīgo mīklas daudzumu, tāpēc pirmā vafele var īsti neizdoties, bet parasti arī to kāds ar nepacietību gaida un apēd.
Vafeles var salocīt dažādi. Ļoti vienkārša forma ir «mutautiņi». Pārlocīt karsto vafeli uz pusēm un vēlreiz uz pusēm var pagūt pat tad, ja mīklai pievienots daudz kartupeļu miltu un tā ātri ieņem nemainīgu formu. Vidū var ieziest mazliet ievārījuma, medus, šokolādes krēma u.c. Var arī pārklāt maliņas ar glazūru, iznāks «mežģīnes».
Iecienīta forma ir arī «trubiņas», ar pildījumu vai bez tā. Lai tās vieglāk saritinātu, karsto izcepto vafeli var aplocīt ap karotes kātu vai dakšiņu. Ja ir vēlēšanās, vafeles var pildīt, piemēram, ar šokolādes vai vaniļas krēmu, dažiem labāk garšo vārīts iebiezinātais piens ar cukuru. Pildījums nedrīkst būt ūdeņains, citādi vafeles zaudēs savu kraukšķīgumu un izmirks. Karstu vafeli var izlocīt arī turziņas formā. Pildījumā var būt saldējums, putukrējums, dažādi krēmi. Vafeles piepilda īsi pirms pasniegšanas. Rotāšanai var izmantot augļu gabaliņus, ogas, nelielas konfektes, šokolādes skaidiņas utt.
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Sviestu saputo ar cukuru, pa vienai pievieno olas un turpina putošanu, līdz cukurs izšķīdis. Pielej pienu, pēc garšas pieliek vaniļas cukuru un maisot liek klāt miltus, līdz izveidojas viendabīga mīkla (aptuveni kā plānajām pankūkām). Cep elektriskajā vafeļu pannā, pēc vajadzības to ietaukojot.
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Sajauc miltus, auzu pārslas, cepamo pulveri, kanēli un sāli. Atsevišķā traukā sakuļ olas, pienu, kausēto sviestu un cukuru. Pievieno sagatavotajam maisījuMam, saputo viendabīgu mīklu. Lej iesildītā vafeļu pannā un cep.
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Biezpienu sablenderē vai izberž caur sietu. Sviestu (istabas temperatūrā) samaisa ar cukuru un olu dzeltenumiem, pievieno izsijātus miltus, iebiezināto pienu, citrusaugļu miziņas un biezpienu, rūpīgi izmaisa. Olu baltumus saputo stingrās putās, iecilā sagatavotajā masā. Cep vafeļu pannā.
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Sajauc sieru ar krējumu, pievieno nedaudz sāls un ķimeņu, kā arī tik daudz miltu, lai iznāktu pašķidra mīkla. Plāti ieziež ar sviestu, liek uz tās pa karotītei mīklas, atstājot zināmu atstatumu, lai cepoties vafeles nesaplūstu kopā. Cep cepeškrāsnī aptuveni180 grādos, plāti novietojot zemākajā pozīcijā.
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Nedaudz pasilda pienu, tajā izšķīdina raugu. Sakuļ olas, pievieno sviestu, alu, miltus, cukuru, sāli un pienu ar izšķīdināto raugu. Labi samaisa un atstāj uzrūgt siltā vietā uz divām stundām. Cep ietaukotā un labi sakarsētā vafeļu pannā. Gatavas vafeles iegūst zeltaini brūnu nokrāsu. Klāt var pasniegt ievārījumu, sīrupu vai putukrējumu.
