Kāda saistība ir palielinātam svaram ar deguna elpošanu
 
©Oļegs Bucis

Kādēļ raksts par deguna elpošanu iekļauts izdevumā, kas veltīts uzturam un svara normalizēšanai – vai tur ir kāda saistība? Ir gan. Ja deguna elpošana gadiem ilgi ir apgrūtināta, tas var ietekmēt vispārējo veselību un veicināt ne tikai deguna blakusdobumu iekaisumu, vidusauss problēmas un tām sekojošus dzirdes traucējumus, bet arī citas hroniskas slimības, tostarp paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu un aptaukošanos.

Headline privātklīnikas otorinolaringoloģes Agnese Dobele un Svetlana Koņuhova iesaka neignorēt deguna problēmas un droši meklēt profesionālu mediķu palīdzību. Nevajag klausīties to cilvēku pieredzes stāstos, kuriem reiz nācies saskarties ar striktu, agresīvu deguna ārstēšanas taktiku.

Tas, kas pirms gadiem piecpadsmit vēl bija parasta lieta, šodien jau ir vēsture. Visā pasaulē deguna ārstēšana kļuvusi daudz saudzīgāka, pateicoties tehnoloģiju attīstībai un arī jauniegūtām zināšanām par deguna elpošanas fizioloģiju. Liela apjoma operāciju vietā arvien biežāk var iztikt ar mazākām, vai pat ir iespējams izvēlēties operāciju aizstājošas ķirurģiskas manipulācijas. Tomēr katra pacienta problēma jāvērtē individuāli, tāpēc vienmēr jāsāk ar vizīti pie ārsta.

Der zināt:

* Deguna funkcija ir mitrināt, attīrīt, aukstumā sasildīt un karstumā atdzesēt gaisu līdz optimālai temperatūrai. Deguna blakusdobumi pilda rezonatoru lomu - pārveido skaņas, ko mēs radām runājot, un tā piešķir balsij individuāli atšķirīgu skanējumu.

* Normāla elpošana caur degunu ir būtiska mūsu veselībai un dzīves kvalitātei. Elpošana caur muti nav fizioloģiski pareiza, tas ir tikai rezerves variants, piemēram, fiziskas slodzes vai iesnu laikā.

* Ja deguns neelpo, tad skābeklis, kas nonāk plaušās, nav atbilstoši apstrādāts, un skābekļa piesaiste asinīm ir sliktāka. Tas var radīt arī galvassāpes.

* Caur muti ieelpots gaiss ir tiešs kairinātājs dziļajiem elpceļiem, sevišķi nevēlami tas ir bronhu un plaušu slimību pacientiem.

* Neelpošana caur degunu var veicināt deguna blakusdobumu iekaisumu, kā arī vidusauss problēmas un tām sekojošu dzirdes traucējumu attīstību.

* Augošs bērns, kuram ir apgrūtināta deguna elpošana, var atpalikt savā attīstībā, parādās mācību grūtības, var veidoties nepareizs sakodiens.

* Apgrūtināta deguna elpošana var būt viens no cēloņiem arī elpošanas traucējumiem miegā - krākšanai un miega apnojai - miegā cilvēks piedzīvo pilnīgas elpošanas apstāšanās epizodes, krītas skābekļa piesātinājums asinīs, notiek mikropamošanās, ko pacients otrā rītā neatceras, bet miega struktūra ir izjaukta. Nepilnvērtīgs miegs veicina arī lieko svaru, jo negatīvi ietekmē bada un sāta hormonu līdzsvaru.

* Ja cilvēks neelpo caur degunu, tad viņam ir traucēta oža un šķiet pasliktinājusies arī garšas sajūta, maltīte nesagādā prieku.

* Uzlabojot deguna elpošanu, uzlabojas dzīves kvalitāte, nereti sekmīgāk veicas dažādu hronisku slimību ārstēšana.

Vispirms - vispusīga izmeklēšana

Ārstes atzinīgi vērtē faktu, ka pēdējo gadu laikā pacientu attieksme pret savu veselību kļūst atbildīgāka, cilvēki cenšas izprast savas elpceļu problēmas un meklē informāciju internetā. Tomēr diagnozes noteikšana un ārstniecības metožu izvēle jāatstāj otorinolaringologu ziņā. Ne velti šie speciālisti ir daudzus gadus mācījušies un regulāri turpina pilnveidoties.

Kādam deguna elpošanas problēmas ir mēnesi, kādam gadu vai piecus gadus. Ārstam ir būtiski zināt, jautāt, kad tas viss sākās, vai bijusi kāda smagāka eplceļu infekcijas slimība, kas prasījusi antibiotiku lietošanu, vai pacients varbūt pārcēlies uz jaunu dzīvesvietu, iegādājies mājdzīvnieku, vai bijusi kāda trauma, piemēram, kritiens no divriteņa, ko cilvēks jau piemirsis, un tad, velkot šīs paralēles, rodas zināma skaidrība, kādēļ deguna elpošana ir pasliktinājusies. Var gadīties arī tā, ka problēma ir visu mūžu, cilvēks pie tās pierod un nemaz nezina, ko nozīmē elpot normāli.

Ārsts iztaujā pacientu par deguna elpošanas traucējumiem - vai tie ir vienā pusē, abās vai mainīgi, cik ilgi, kādus medikamentus cilvēks lieto, vai viņam ir hroniskas slimības, vai ir bijušas operācijas sejas un kakla apvidū, vai ārstētas onkoloģiskas slimības, lietota staru terapija vai ķīmijterapija, vai pārciestas deguna traumas. Tikai tad ārsts ķeras pie objektīvās izmeklēšanas, deguna apskates no ārpuses un iekšpuses, deguna dobuma endoskopijas. Rinomanometrija ļauj izmērīt deguna elpošanas pietiekamību.

Sarunai ar pacientu ir ļoti būtiska nozīme. Dažs pavadījis daudzas stundas, internetā meklējot sev piemērotāko ārstēšanas variantu, atnāk pie ārsta ar «gatavu» risinājumu un ir pārsteigts, kad uzzina, ka viņa izraudzītā metode nemaz nedos gaidīto rezultātu, bet tiek piedāvāti pavisam citi risinājumi. Ārsts izstāsta pacientam par iespējamiem ārstēšanas variantiem, ieguvumiem un riskiem, lai pacients varētu pieņemt savu lēmumu. Sarunai jāatvēl pietiekami daudz laika, lai izskaidrotu, kādas izmaiņas ir degunā un kura no metodēm palīdzēs labāk.

Kad vainīga deguna uzbūve

Par deguna elpošanas kvalitāti nevar spriest pēc tā, vai deguns liels vai mazs, garš un šaurs vai apaļš un uzrauts. Tikai izpētot deguna anatomiju no iekšpuses, var spriest, vai šis deguns ir labs elpotājs, vai tam piemīt nosliece uz problēmām. Izplatīta problēma, kas saistīta ar deguna elpošanu, ir deguna starpsienas deviācija, kas visbiežāk ir iedzimta anatomiska īpatnība, bet var būt iegūta arī traumas rezultātā. To nav iespējams izārstēt ar medikamentiem, bet var koriģēt ķirurģiski. Taču vispirms jāizsver, kāds būs ieguvums no šādas ārstēšanas. Ir cilvēki, kuri gadiem dzīvo ar nelielu deguna starpsienas izliekumu, nejūtot nekādas sūdzības, un viņiem operācija nav nepieciešama.

Vienlaikus var būt gan deguna starpsienas deformācijas, gan arī ārējās deformācijas - ja cilvēkam pēc traumas ir izteikti greizs deguns, tad nereti arī ārējā deformācija ir jākoriģē. Daži saka - man netraucē tas, ka šķībs deguns, tāds ir visu mūžu, bet traucē tas, ka grūti paelpot. Tad var veikt tikai deguna starpsienas taisnošanu, tomēr bieži vien jākombinē operācija deguna iekšienē un ārējā deguna plastika. No operācijas tehnikas viedokļa tā ir plastiskā operācija, tomēr tiek veikta funkcionālu iemeslu dēļ. Var būt arī citas pastāvīgas problēmas deguna dobumā, piemēram, iedzimta vai iegūta deguna gliemežnīcu palielināšanās. Mēdz būt arī deguna mīksto daļu - tā sauktās deguna vārstules - problēmas. Stipri ieelpojot, deguna spārni sakļaujas - tas ir dabisks aizsargmehānisms, lai mēs aukstā laikā elpotu lēnāk. Dažiem cilvēkiem, sevišķi vecumā, deguna skrimšļi kļūst mīksti un katra parasta ieelpa var izraisīt deguna spārnu sakļaušanos. Arī to var risināt ar operācijas palīdzību.

Deguna gļotādas problēmas

Galveno lomu šajā problēmu grupā spēlē pārmērīgi reaģējoša deguna gļotāda. Tipiski, ka elpošana caur degunu pasliktinās noteiktās situācijās: naktī apguļoties, mainoties vides temperatūrai vai fiziskas slodzes gadījumā. Šai grupai pieskaitāmi arī alerģijas pacienti. Mūsdienās tā ir sāpīga problēma daudziem un var parādīties jebkurā dzīves posmā. Dažkārt cilvēki nemaz īsti nezina, kas to izraisa, bet vēršas pie ārsta ar tipiskajiem simptomiem - šķaudīšanu, deguna tecēšanu, acu asarošanu. Daudzi pašārstējas ar deguna asinsvadus sašaurinošiem pilieniem, kurus lieto ilgāk par instrukcijā norādīto laiku, un antihistamīna preparātiem. Taču pirmais, ar ko jāsāk, ir dzīvesveids. Ja ir noteikts alergēns, jācenšas izvairīties no saskares ar to, un tālāk jādomā par medikamentozu ārstēšanu ar tabletēm un/vai intranazālo kortikosteroīdu lietošanu. Diemžēl ārstēšana nebūs paveicama dažu dienu laikā, tā var ilgt nedēļām un mēnešiem. Ja nepalīdz medikamentozā terapija, tad nākamā iespēja ir mazagresīvas radiofrekvenču vai lāzerķirurģijas procedūras, kuru gaitā apstrādā slimo gļotādu, līdz ar to tūska mazinās un tiek iegūta lielāka telpa brīvai gaisa cirkulācijai. Alerģijas gadījumā pacients paralēli var ārstēties pie alergologa, piemēram, saņemt alergēnu imūnterapiju, ja medikamentozā vai ķirurģiskā ārstēšana nesniedz vēlamo efektu.

Atslēgas vārds: līdzestība

Headline klīnikā ambulatoros apstākļos ar mūsdienīgām metodēm veic operācijas, kuras savulaik prasīja ilgstošu uzturēšanos slimnīcā. «Ambulatoro ķirurģisko operāciju apjoms klīnikā deviņu gadu laikā ir bijis diezgan iespaidīgs,» stāsta S. Koņuhova. «Komplikāciju skaits ir neliels, šajā ziņā esam pasaules attīstīto valstu līmenī. Pacients neatrodas nedēļām ilgi slimnīcā un jūtas mierīgāk, viņam ir nodrošināta lielākā uzmanība un personalizētākā aprūpe. Pēc operācijas uzturam saikni un izvērtējam ārstēšanas efektu. Protams, ļoti svarīgs posms visā ārstēšanas procesā ir pacientu rūpīga atlase operatīvai ārstēšanai dienas stacionārā. Cilvēkus ar vairākām smagām hroniskām slimībām nevar operēt ambulatori, jo mums jādomā uz priekšu, un, iespējams. tādam pacientam būs nepieciešama ilgāka uzturēšanās stacionārā un novērošana 24 stundu laikā, tajā skaitā arī intensīvās terapijas palātā. Bet arī šāds pacients nav velti pie mums vērsies, laiks nav zaudēts, jo mēs esam viņu izmeklējuši un noteikuši diagnozi.»

«No saviem pacientiem mēs sagaidām līdzestību - iesaisti ārstēšanas procesā,» saka A. Dobele. «Mums jābūt pārliecinātiem, ka cilvēks nopietni uztvers un pildīs ārstu norādījumus. Piemēram, pēc deguna starpsienas operācijas trīs četras nedēļas ir jāievēro miera režīms bez fiziskas piepūles, ierobežojumi būs arī karstiem ēdieniem un dzērieniem, pirtīm, spa procedūrām, solārijiem, jo tas viss var izprovocēt asiņošanu. Tas jāievēro, lai nebūtu nekādu komplikāciju, un mums šie jautājumi ir pietiekami jāizskaidro pacientiem pirms un pēc operācijām. Ir ļoti cilvēciski gaidīt no ārsta «zelta ripiņu», kuru lietojot, nākamajā dienā visas problēmas atrisināsies. Mēs jau arī tā gribētu, bet jāsaprot, ka ārstēšanās procesā ir nepieciešama pacienta aktīva līdzdarbība. Prieks, ka uz mūsu klīniku nāk daudz izglītotu, ieinteresētu un motivētu pacientu.»

Headline klīnikas adrese: Kalnciema iela 98, Rīga, LV-1046 Telefons reģistratūrā 67473045, 25511144 E-pasts: info@headline.lv

Vairāk informācijas: www.headline.lv

*Promo raksts tapis sadarbībā ar Headline klīnika