Kaldinot plānus par spodrības ieviešanu mājās, apkārtnes sakopšanu, dārza darbiem, tuvākiem un tālākiem ceļojumiem vai sportošanu, nepavisam negribētos pieļaut, lai prieku par šīm nodarbēm sabojā muguras sāpes. Tādēļ pirms aktīvās sezonas sākuma noteikti ir vērts apmeklēt fizioterapeitu. Ko šis speciālists var palīdzēt – uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri fizioterapeite Krista Aiga Bucika.
- Ar muguras problēmām nodarbojas dažādu specialitāšu mediķi: vispārējas prakses ārsti, neirologi, traumatologi ortopēdi, rehabilitologi, fizikālās medicīnas ārsti, manuālās medicīnas ārsti, ergoterapeiti, arī masieri un citi. Kāda ir fizioterapeita vieta šajā spektrā? Kādos gadījumos cilvēks var doties uzreiz pie fizioterapeita?
- Vēlamais variants, protams, būtu tāds, ka pie speciālista pacients vērstos profilakses nolūkos, piemēram, lai novērtētu stāju, gaitu, mīksto audu stāvokli, kā arī saņemtu ieteikumus par muguras sāpju profilaksi - ergonomikas pamatprincipu ievērošanu ikdienā un mājas vingrojumu programmu. Rūpējoties par muguras veselību no bērnības, ikviens cilvēks var pasargāt sevi no muguras sāpēm. Tomēr, ja tas nav darīts un muguras sāpes ietekmē ikdienas dzīvi, tad svarīgi ir laikus vērsties pie ģimenes ārsta, kurš sniegs ieteikumus par nepieciešamajiem izmeklējumiem un citu speciālistu konsultācijām. Mūsdienās ir pieejams plašs informācijas klāsts par fizioterapijas efektivitāti muguras sāpju gadījumos, tādēļ arī cilvēki, kas cieš no muguras sāpēm, izvēlas apmeklēt fizioterapeitu pēc savas iniciatīvas. Taču īpaši priecē tas, ka daudzi to dara profilakses nolūkos, rūpējoties par muguras veselību. Latvijas Fizioterapeitu asociācijai ir sauklis «Katram savu fizioterapeitu!», kas tiešām būtu ieteicams ikvienam cilvēkam, lai vajadzības gadījumā varētu konsultēties un rast risinājumus dažādās situācijās, jo fizioterapeita kompetencē ir plašs metožu klāsts, kas var palīdzēt gan profilaktiski, gan arī novērst muguras sāpes.
- Kā fizioterapeits izvērtē pacienta situāciju?
- Situācijas var būt ļoti atšķirīgas. Ir pacienti, kas pie mums ierodas ar nosūtījumu no ģimenes ārsta, neirologa, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai citiem speciālistiem, un bieži vien šiem pacientiem ir veikti izmeklējumi, kurus fizioterapeits izmanto novērtēšanā. Fizioterapeits lieto dažādas metodes, lai veiktu pacienta funkcionālā stāvokļa novērtējumu, piemēram, stājas un gaitas novērtējumu, funkcionālos, garuma un spēka muskuļu testus, palpācijas testus, kustību apjoma mērījumus, sāpju intensitātes novērtējumu un daudzus citus, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju par pacientu. Tomēr ir arī situācijas, kad pacients ar muguras sāpēm ierodas bez nosūtījuma un izmeklējumu datiem. Tad fizioterapeits veic fizioterapeitisko izmeklēšanu un bez tās bieži vien iesaka apmeklēt ģimenes ārstu vai citus speciālistus un veikt izmeklējumus. Atbilstoši novērtējuma rezultātiem kopā ar pacientu izvirzām ilgtermiņa un īstermiņa terapijas mērķus, kas jāsasniedz fizioterapijas nodarbību laikā.
- Kā notiek darbs ar pacientu? Kādos gadījumos tiek strādāts individuāli, kādos - grupās?
- Vienmēr ir vēlams sākt darbu individuāli, jo tad ir iespējams dziļāk iepazīties ar pacienta problēmu, veikt precīzu situācijas izvērtēšanu un sastādīt atbilstošāko vingrojumu programmu. Individuālajās nodarbībās fizioterapeits apmāca, kā pareizi izpildīt vingrojumus, pievēršot uzmanību vissīkākajām detaļām, kas grupu nodarbībās nav iespējams. Protams, pacienti ar muguras problēmām var apmeklēt arī vingrošanu grupā, tomēr ieteicams pirms tam ir konsultēties ar fizioterapeitu un apgūt pamatprincipus, pēc kuriem tālāk orientēties grupu nodarbībās.
- Kādas ir tipiskās muguras problēmas, kuras palīdz risināt fizioterapeits? Kā tās saistītas ar cilvēku dzīvesveidu un profesiju?
- Muguras problēmām var būt dažāda izcelsme, un tās var būt saistītas ar individuāliem faktoriem - vecumu, dzimumu, paradumiem ikdienas aktivitāšu un darba veikšanā, mazkustīgu dzīvesveidu, bet var būt arī saistītas ar riska faktoriem darba vidē, piemēram, nepiemērots darba vietas iekārtojums, tehnisko palīglīdzekļu trūkums smagu priekšmetu pārvietošanā un citi līdzīgi riska faktori, kas katrā darba vidē var būt atšķirīgi. Bieži vien cilvēki, kuri nekad nav saskārušies ar muguras sāpēm, nepievērš šādiem riska faktoriem uzmanību, bet tie, kuriem muguras sāpes jau nācies piedzīvot, kļūst vērīgāki pret savu muguras veselību. Diemžēl reizēm tas ir kampaņveidīgi: kad cilvēku nomoka sāpes, tad viņš pārdomā, kā pareizi veikt ikdienas aktivitātes un pārvietot smagus priekšmetus, bet tad, kad sāpes ir mazinājušās, atkal aizmirst un dara, kā ierasts. Latvijas kontekstā ir bēdīgi dati par iedzīvotāju arodveselību. Pētījums Darba apstākļi un riski Latvijā 2012 - 2013 liecina, ka aptuveni 60% arodslimnieku cieš no muskuloskeletārām slimībām un cēlonis ir meklējams pārmērīgā fiziskā slodzē un saistīts ar ergonomiskajiem riskiem darba vidē, kā arī darba aizsardzības trūkumā. Lielākam riskam ir pakļauti smaga fiziska darba darītāji; tie, kuriem diendienā jāstrādā asimetriskā pozā, kā arī cilvēki, kas ir pakļauti nepārtrauktām vibrācijām, piemēram, autobusu un kravas automašīnu šoferi. Tādēļ arī ir nepieciešams konsultēties ar fizioterapeitu un ergoterapeitu par muguras sāpju profilakses pamatprincipiem, lai rūpētos par savu veselību un mainītu paradumus, kas negatīvi ietekmē muguras veselību.
- Nākot pavasarim, fiziski aktīvāki kļūst dārzkopības amatieri. Daudzi no viņiem ziemā ir bijuši mazkustīgi. Kā izvērtēt savu varēšanu?
- Dārza darbi, tāpat kā citas aktivitātes, ir jāuzsāk pakāpeniski, īpaši, ja ziemas sezonā fiziskā aktivitāte bijusi minimāla un reti veikti arī mājsaimniecības darbi, kas prasa fizisku piepūli. Katram cilvēkam būs savi individuāli «varēšanas indikatori», un nav gatavas formulas, kā to aprēķināt, bet jāatceras, ka pirmajā saulainajā dienā nevajag censties atgūt visu ziemā iekavēto, jo tad neizbēgami nākamajā dienā būs grūti no gultas izkāpt un mugura liks par sevi manīt.
- Kā pareizi uzsākt dārza darbu sezonu, lai nenodarītu pāri mugurai?
- Lai varētu izvairīties no sāpēm locītavās, mugurā un muskuļos, kuras var rasties pēc darbiem dārzā, nepieciešams ievērot dažus ergonomijas pamatprincipus un veikt dažus fiziskus vingrojumus, kuri sagatavos ķermeni fiziskam darbam. Pirmām kārtām, lai padarītu elastīgākus muskuļus un mobilākas locītavas, ir jāuzlabo un jāpaātrina asinsrite visā ķermenī. To var panākt, veicot kustības plaukstu un pēdu locītavās. Piemēram, izapļojot pēdu un plaukstu locītavas pa labi un pa kreisi, saspiežot dūres un maksimāli iztaisnojot pirkstus. Šādas kustības liks asinsritei darboties ātrāk. Nākamais solis - jāizkustina lielās locītavas: elkoņi, pleci, gūžas, ceļi un mugurkauls. Lai to izdarītu, var veikt apļveida kustības plecos, saliekt un atliekt abas rokas elkoņos, pieskaroties ar plaukstām pie pleciem, veikt nelielus pietupienus - tā, lai ceļu locītavas saliecas ne vairāk kā 90 grādu leņķī, izapļot iegurni abos virzienos. Ar abām rokām pastiepties uz augšu, tā izstiepjot visu ķermeni. Tad var ķerties pie darbiem. Veicot darbus, vēlams neatrasties ilgstoši vienā pozā, tas noved pie muskuļu pārspringuma un sāpēm. Ceļot smagumus, ir jāsaliec kājas ceļos, tā samazinot slodzi uz muguras jostas daļu un jācenšas sadalīt smagumu uz abām rokām, jo tad netiks provocēts muskuļu disbalanss. Ik pēc 30 darba minūtēm ir jābūt vismaz piecu minūšu atpūtai, piemēram, vienkārši apsēžoties vai arī viegli pastiepjoties.
Pēc darba ir svarīgi atsildīties, pastiepjot muskuļus un viegli izkustinot visas locītavas. Īpaša uzmanība jāpievērš kāju, iegurņa, muguras un plecu muskuļiem, kuri darba laikā uzņemas vislielāko slodzi. To var izdarīt, piemēram, nosēžoties uz grīdas ar taisnām kājām un ar roku pirkstiem pastiepjoties pie kāju pirkstgaliem (tiks pastiepti kāju aizmugurējie un muguras muskuļi), stāvus ar rokām pastiepties uz augšu (pastiepsies muguras un krūškurvja muskuļi), lēnām noliecot galvu uz sāniem un uz priekšu un kādu brīdi paliekot tādā pozā, pastiepsies kakla un plecu muskuļi.
- Kādi ir vispārīgie ieteikumi, veicot dārza darbus - pozas, pareiza smagumu celšana, darba veidu maiņa, darbarīku un piederumu izvēle? Vai ir kādas tipiskas dārzkopju kļūdas, kas kaitē mugurai?
- Visi iepriekš minētie arī ir vispārīgie ieteikumi - dārza darbus veikt ergonomiskās pozās, proti, izvairīties no noliekšanās ar taisnām kājām, piemēram, ravējot piemājas puķu dobi vai nesot smagas darbarīku kastes no noliktavas. Ja ir nepieciešams pārvietot smagumus, tad ir divi varianti - ja cilvēks spēj to izdarīt viens, tad ceļ kravu, iztaisnojot saliektos ceļus, bet saglabājot taisnu muguru un atļaujot visu smago darbu paveikt kājām. Ja tomēr priekšmets ir par smagu, tad labāk būs palūgt kādam palīdzību. Nebūtu ieteicams visu dienu darīt vienu un to pašu darbu, bet vēlams tos mainīt, lai atļautu vieniem muskuļiem atpūsties, kamēr tiek nodarbināti atkal citi muskuļi.
- Kādus pasākumus var ieteikt fizioterapeits tiem, kuri otrā dienā pēc aktīviem dārza darbiem mugurā jūt diskomfortu?
- Viena no lietām, ko var darīt šādā situācijā, ir uzmeklēt sertificētu speciālistu, kurš veic kinezioloģisko teipošanu. Uzlīmējot jutīgajā vietā uz ādas speciālu lenti - teipu, tiek palielināta telpa starp ādu un zemāk esošām struktūrām, samazinās spiediens uz sāpju receptoriem, locītavu kustību laikā tiek iedarbināts sūkņa efekts, kas veicina asinsrites un vielmaiņas galaproduktu labāku cirkulāciju. Pēc pieredzes varu teikt, ka pārpūles gadījumos šī metode salīdzinoši ātri atvieglo sāpes. Ja iemesls sāpēm ir muskuļu pārpūle, tad efektīvi šādā situācijā var būt arī stiepšanās vingrojumi, piemēram, plaši zināmā «bērnu poza», kad cilvēks apsēžas uz saviem papēžiem, plašāk izvērš ceļgalus un stiepjas ar rokām uz priekšu. Šī poza palīdz atslābināt muguras lejasdaļu un vienlaikus arī izstiepj saspringtos un sāpīgos muskuļus. Tomēr galvenais ir turpmāk ievērot ergonomiskas darba pozas, jo tādā veidā mēs katrs varam sevi pasargāt no nepatīkamām sajūtām.
