Gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas rada aizvien jaunas kolīzijas. Vairāki politiķi izteikuši minējumu, ka tieši gaidāmās vēlēšanas bijušas par iemeslu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vakar veiktajām kratīšanām Rīgas Brīvostā un Ventspils mēra Aivara Lemberga dzīvesvietā.
Līdz 2. jūnijam, kad Saeimas deputātiem būs jābalso par nākamo valsts vadītāju, atlikusi vairs tikai nedēļa, tomēr partiju motīvi un iespējamie balsojumi joprojām ir neskaidri.
Pieci Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāti vakar Valsts prezidenta amatam izvirzīja eksbaņķieri Andri Bērziņu, kurš uz augsto posteni pretendēs līdztekus Valdim Zatleram.
Līdz ar iespējamo Andra Bērziņa iesaistīšanos cīņā par Valsts prezidenta amatu intriga ap vēlēšanām kļūst arvien sarežģītāka, arī tāpēc, ka Latvijas Zaļās partijas Saeimas deputāti, kuri līdz šim pieminēti kā tie, kas nav gatavi balsot par Valda Zatlera palikšanu postenī, nesteidzas izrādīt simpātijas arī A. Bērziņam.
Ja cīņā par Valsts prezidenta posteni līdztekus Valdim Zatleram iesaistīsies arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts, bijušais Unibankas vadītājs Andris Bērziņš, tad, visticamāk, neviens no šiem kandidātiem neiegūs ievēlēšanai nepieciešamo 51 balsi. Taču kopumā A. Bērziņa nominēšana (attēlā) būtiski iedragās V. Zatlera izredzes, kā arī būs stratēģiski korekts manevrs, kas nesašūpos koalīcijas stabilitāti.
Šorīt apvienības Par labu Latviju! un Vienotība Saeimas kancelejā iesniedza dokumentus, lai pašreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru pieteiktu prezidenta vēlēšanām. Partijas nominantus varēs izvirzīt līdz 24. maijam, un šis pagaidām ir vienīgais oficiāli nosauktais kandidāts.
Pēc divām dienām politiķiem būs jāizvirza kandidāti Valsts prezidenta amatam. Tādējādi no 19. līdz 24. maijam atklātībā beidzot būtu jānonāk visu pretendentu vārdiem, taču joprojām ir pieteikta tikai šābrīža Valsts prezidenta Valda Zatlera nominēšana. Arvien lielāka intriga milst arī ap valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.
Valsts prezidents Valdis Zatlers varot «likt ledusskapī atvēsināties šampanieti» un «spodrināt kurpes svinīgajai pieņemšanai» – šādus epitetus V. Zatlera pārvēlēšanai pēc nacionālo spēku paustā atbalsta pašlaik izsaka Saeimas deputāti.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atzinusi, ka mācību literatūrā būtu jāpauž daudzpusīgi viedokļi par homoseksualitāti, taču konkrēts lēmums par veicamajiem uzlabojumiem plašu rezonansi izraisījušajā sociālo zinību grāmatā 9. klasei vēl nav pieņemts.
Neviens politiskais spēks, kas šobrīd strādā apvienību sastāvā, nav spējis rast ar kolēģiem tik lielu saskaņu, lai saplūstu vienotā partijā. Izņēmums varētu būt vienīgi nacionālie spēki, kuru kontekstā tomēr izskan bažas, ka radikāli noskaņotie vislatvijieši varētu absorbēt mērenākos tēvzemiešus.
Gan politiķi, gan drošības dienesti bez liekas ažiotāžas uztvēruši politiķa Aināra Šlesera paziņojumu, ka Latvijas viesnīcās noklausās dažādas ārvalstu amatpersonas. Tikmēr Ģenerālprokuratūrā saistībā ar šo paziņojumu ir sākta pārbaude. Arī prezidents Valdis Zatlers ir lūdzis ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru personīgi sekot līdzi šim jautājumam.
Valdis Zatlers, kurš pagaidām minēts kā vienīgais pretendents uz nākamo prezidentūru, vakar tikās ar abiem Saeimas koalīcijas spēkiem – Vienotību un Zaļo un zemnieku savienību, lai klātienē uzrunātu tos deputātus, kuri pagaidām nav gatavi viņu atbalstīt.
Arvien biežākie skandāli ap dažādu pašvaldību vadītājiem, kā arī reģionu iedzīvotāju neapmierinātība ar savu pašpārvalžu darbu rosinājuši sarunas par nepieciešamību sniegt pašvaldību iedzīvotājiem tiesības rīkot lokālus referendumus, arī atlaižot vietējās domes.
Līdz ar latviešu un krievu valodas jautājumu konfrontēšanu sākusies politiskās vides pārdale, kā rezultātā akcija par krievu valodas nostiprināšanu Satversmē varētu kļūt par biļeti uz lielo politiku radikāli noskaņotajam biedrības Dzimtā valoda pārstāvim Vladimiram Lindermanam, kurš neslēpj savas ambīcijas startēt pašvaldību vēlēšanās.
Valdība šodien valsts sekretāru sanāksmē skatīs jaunu koncepciju par minimālās darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību, kas nākotnē ļautu šo pozīciju daudz adekvātāk gan paaugstināt, gan samazināt atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī.
No 14. līdz 19.aprīlī Latvijas delegācija uzturējās Vašingtonā, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas (PB) Pavasara sanāksmēs, kā arī tikās ar virkni augstu starptautisko institūciju amatpersonu, kas atzinīgi novērtēja Latvijas līdzšinējos centienus ekonomikas un finanšu sistēmas sakārtošanā un virzībā uz tālākiem izaugsmes izaicinājumiem un dalību eirozonā.
Centrālā vēlēšanu komisija vakar noteica, ka no 18. maija līdz 16. jūnijam Latvijā noritēs parakstu vākšana, kuras gaitā būs jāsavāc 10 000 parakstu par pabalstu griestu sistēmas nodošanu referendumam. Savukārt no 11. maija līdz 9. jūnijam noritēs sabiedrības aptaujāšana par pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Tikmēr rudens sākumā plānots vākt parakstus, pieprasot, lai par valsts valodu tiek atzīta ne vien latviešu, bet arī krievu valoda.
Vairāki Vienotības politiķi neoficiāli tiek minēti kā iespējamie pārbēdzēji uz citām partijām, taču paši vaininieki visus pārmetumus kategoriski noraida. Vienotības oponenti apgalvo, ka šīs apvienības iekšienē tomēr pastāvot domstarpības, kuru dēļ vairāki politiķi tik tiešām varētu vēlēties mainīt vidi.