"Zaļie": Bērziņa vārds nāk novēloti

© f64

Līdz ar iespējamo Andra Bērziņa iesaistīšanos cīņā par Valsts prezidenta amatu intriga ap vēlēšanām kļūst arvien sarežģītāka, arī tāpēc, ka Latvijas Zaļās partijas Saeimas deputāti, kuri līdz šim pieminēti kā tie, kas nav gatavi balsot par Valda Zatlera palikšanu postenī, nesteidzas izrādīt simpātijas arī A. Bērziņam.

Iespējams, intriga ilgs līdz rītrītam, kad zaļajiem plānota valdes sēde un ir pēdējā diena prezidenta amata kandidātu izvirzīšanai.

Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzīts vienīgi šā brīža valsts vadītājs Valdis Zatlers, kura kandidatūru pagājušās nedēļas nogalē pieteica gan Vienotība, gan Par labu Latviju!. Atbalstu šim pretendentam pauduši arī daļa Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu, taču savienībā ir arī tādi politiķi – pamatā zaļās kustības pārstāvji –, kuri nevēlas savas balsis atdot par V. Zatleru.

Tikmēr gatavību pretendēt uz augsto posteni šodien varētu apstiprināt ZZS pārstāvis, Saeimas deputāts, Tautsaimniecības komisijas vadītājs, bijušais Unibankas galva Andris Bērziņš.

Kā Neatkarīgajai apliecināja viens no Latvijas Zaļās partijas (LZP) līderiem Ingmārs Līdaka, jautājums par atbalstu A. Bērziņam: «Nav vienkāršs, jo viņa vārds prezidentūras kontekstā izskanēja pārāk vēlu, bet tas savukārt mūsu partiju nostāda sarežģītā situācijā. Ja diskusija par šo kandidātu būtu sākusies agrāk, pagājušās nedēļas nogalē notikusī Latvijas Zaļās partijas tikšanās ar Valdi Zatleru, iespējams, būtu bijusi nedaudz citāda. Taču mēs ar prezidentu radām kopīgu valodu, un es nemēdzu ņemt savus vārdus atpakaļ. Neapšaubāmi, Andris Bērziņš ir lielisks tautsaimnieks un būtu labs prezidents, taču mums vēl nav bijusi iespēja iepazīties ar viņa uzskatiem.» I. Līdaka arī apšaubīja, ka A. Bērziņu prezidenta postenim varētu izvirzīt kāds no zaļās kustības, taču viest skaidrību šajā situācijā varētu rīt plānotā LZP valdes sēde.

LZP līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks sarunā ar Neatkarīgo akcentēja: ja A. Bērziņš sevī jūt potenciālu kļūt par Valsts prezidentu, viņš kā Saeimas deputāts varētu savu kandidatūru pieteikt pats. «Tas nebūtu slikts risinājums, jo novērstu aizdomas par viņa slēptajiem atbalstītājiem. Ar savu nominēšanu Andris Bērziņš apliecinātu degsmi vadīt valsti. Tādējādi tas būtu politiķis, kurš sevi virza pats, nevis tiek atrasts kaut kur zooloģiskajā dārzā,» pauda V. Silenieks, tomēr piekrītot, ka A. Bērziņa kandidatūra publiskajā apspriešanā nonāk nedaudz novēloti.

Zaļo pārstāvis Kārlis Seržants uzsvēra, ka nav V. Zatleram devis stingru jāvārdu, tāpēc ir gatavs izvērtēt arī A. Bērziņa kandidatūru. «Svarīgākais, lai es lēmumu varētu pieņemt pats,» uzsvēra parlamentārietis, apliecinot, ka 2. jūnijā Valsts prezidenta vēlēšanās ZZS deputātiem būs brīvais balsojums.

A. Bērziņš ir norādījis, ka negrasās apstaigāt partijas, vācot sev atbalstu, taču viņam būšot ļoti svarīgs savu biedru, ZZS politiķu, viedoklis, kas varētu tapt zināms pēc šovakar plānotās ZZS frakcijas un valdes sēdes. A. Bērziņš arī neizslēdz, ka varētu pateikt nē kandidēšanai uz augsto posteni.

Vienas no ZZS partijām Latvijai un Ventspilij vadītājs Aivars Lembergs Neatkarīgajai atzina, ka nedēļas nogalē notikušajā partijas valdes sēdē lielākā daļa politiķu A. Bērziņu novērtējuši par pieņemamu kandidātu prezidenta amatam. Tiesa, A. Lembergs gribētu dzirdēt abu pretendentu debates kādā no privātajām televīzijām, lai auditorijai būtu iespēja salīdzināt. «Es arī vēlētos, lai Latvijā nebūtu Vidusāzijas pieeja, kad cīņā par tik augstu posteni iesaistās tikai vīrieši. Vēlētos, lai cīņā par prezidenta krēslu iesaistītos arī kāda sieviete, piemēram, Inguna Sudraba,» atzina A. Lembergs.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais