Šorīt apvienības Par labu Latviju! un Vienotība Saeimas kancelejā iesniedza dokumentus, lai pašreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru pieteiktu prezidenta vēlēšanām. Partijas nominantus varēs izvirzīt līdz 24. maijam, un šis pagaidām ir vienīgais oficiāli nosauktais kandidāts.
Turklāt vēlēšanu sakarā joprojām ir daudz kuluāru sarunu par politiskās ietekmes sfēru dalīšanu.
Pierādījums tam, ka Valsts prezidenta vēlēšanas saistītas ne vien ar piemērotākā kandidāta izvēli, bet arī ar zināmām svārstībām Latvijas politiskajā vidē, ir vairāki pēdējā laika notikumi. Tā, piemēram, ir izskanējis neoficiāls viedoklis par ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) iespējamo demisiju, kas varētu būt kā upuris partiju spējai vienoties par prezidentu. Demisija varētu būt saistīta ar vairākiem skandāliem, kas aizsākās gada sākumā līdz ar vērienīgajiem elektroapgādes traucējumiem un turpinās ar neskaidrībām par A. Kampara deklarāciju un dažādiem finanšu darījumiem. Lai gan oficiāli neviens no apvienības Vienotība līderiem neapstiprina gatavību atsaukt savu partijas biedru no ministra posteņa, tomēr neoficiāli šis jautājums tiekot apspriests. Otrs politisko kuluāru fakts saistīts ar slēpto konfliktu, kādā esot nonākuši divi no apvienības Vienotība veidotājiem, t. i., partijas Jaunais laiks (JL) un Pilsoniskā savienība (PS). Lai gan šo politisko organizāciju attiecības nekad nav bijušas vienkāršas, šobrīd esot samilzis konflikts, kura pamatā ir arī abu partiju līderu ambīcijas un vēlme būt ietekmīgākajam un redzamākajam politiskajam spēkam. Par konflikta katalizatoru esot kļuvusi apvienības Vienotība biroja atklāšana, kuras iniciators bijis JL, savukārt PS šo pasākumu boikotēja.
Tomēr vislielākās intrigas šobrīd apvij jautājumu par Valsts prezidenta amata kandidātiem un to, vai šā brīža valsts vadītājs V. Zatlers iegūs pārvēlēšanai nepieciešamo 51 Saeimas deputāta atbalstu.
Par prezidenta vēlēšanu procedūru tiek izteiktas vairākas neoficiālas versijas.
Viena no tām liecina, ka pirmajai vēlēšanu kārtai tiks izvirzīts tikai V. Zatlers, kurš tomēr neiegūs nepieciešamo mandātu skaitu, lai gan mutiski viņam savu atbalstu solījuši visi 33 apvienības Vienotība pārstāvji, 7 nacionālo spēku deputāti, 8 apvienības Par labu Latviju! politiķi, kā arī aptuveni 15 Zaļo un zemnieku savienības parlamentāriešu. Ja šāds scenārijs piepildīsies, tad vēlēšanu otrajā kārtā augstajam amatam tiks izvirzīti vēl vairāki kandidāti, tostarp, iespējams, šābrīža valsts kontroliere Inguna Sudraba, kuras vārds prezidentūras sakarā neoficiāli pieminēts jau vairākkārt. Gan politiskajā vidē, gan sabiedrībā valda uzskats, ka tieši viņa varētu būt gandrīz vai vienīgā, spēcīgākā V. Zatlera konkurente.
Tiesa, nesen politiskajā vidē parādījušies minējumi par to, ka cīņā par prestižo posteni varētu iesaistīties arī kādreizējā Valsts prezidente Vaira VīķeFreiberga, kuras nesenie izteicieni medijos par gatavību galējas nepieciešamības gadījumā atgriezties «glābt Latviju» vedina domāt, ka zināma daļa taisnības šādā scenārijā varētu būt.
Trešais vēlēšanu scenārijs prognozē: ja pirmajai vēlēšanu kārtai tiks izvirzīts vienīgi V. Zatlers, viņam tomēr izdosies noturēties amatā, jo tas visām partijām būs visvieglākais risinājums. PLL runasvīrs Arno Pjatkins un Vienotības pārstāve Laila Timrota apliecināja, ka visi abu partiju deputāti ir nolēmuši balsot par šābrīža valsta vadītāju.
Tiesa, vēl nedēļas sākumā PLL atbalsts V. Zatleram formāli bija pašsaprotams, bet vakar vakarā Ainārs Šlesers, viens no apvienības līderiem, nāca klajā ar paziņojumu, ka nespēs atbalstīt
V. Zatleru, ja viņa replika par atbalstu viendzimuma attiecībām izrādīsies patiesa. Kā Neatkarīgajai apliecināja A. Šlesera pārstāvis Ģirts Dripe, šāds politiķa viedoklis gan neietekmējot frakcijas nostāju kopumā.