Jo tuvāks ir termiņš, kad partijām jāizvirza kandidāti Valsts prezidenta amatam, jo daudznozīmīgāku pauzi ietur politiķi.
Koalīcijā pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka šis politiskais spēks negrasās augstajam postenim virzīt nedz šā brīža prezidentu Valdi Zatleru, nedz arī daudzkārt par vienu no piemērotākajiem nominantiem saukto valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu. Tiesa, pat tik strikts apgalvojums tomēr nav galīgs, jo, kā atzina pats
A. Brigmanis, viņš nespēj «pilnīgi dzelžaini atbildēt par visiem frakcijas deputātiem». «Frakcija nevirzīs nevienu kandidātu, taču to, protams, var izdarīt kāds atsevišķs deputāts. Neviens no savienības politiķiem gan pagaidām nav devis mājienus, ka viņš būtu gatavs šādai rīcībai,» atzina A. Brigmanis.
Jāatgādina, ka partijām prezidenta amata kandidāti jāizvirza no 19. līdz 24. maijam, bet vēlēšanas, visticamāk, notiks 2. jūnijā. Lai gan par pretendentiem balso visi 100 Saeimas deputāti, izvirzīt nominantu var arī katrs parlamentārietis individuāli.
Neraugoties uz to, ka līdz prezidenta izvirzīšanas termiņa beigām atlikušas vien divas nedēļas, daudznozīmīgu pauzi ietur arī Saeimas otrais lielākais politiskais spēks apvienība Saskaņas centrs (SC), kas vakar tikās ar V. Zatleru, lai pārrunātu arī viņa atkārtotu ievēlēšanu. Lai gan saruna esot notikusi konstruktīvā gaisotnē, SC joprojām nekonkretizē savu attieksmi pret V. Zatlera virzīšanu augstajam postenim, vien uzsverot, ka 29 SC deputātu balsis saņems tikai tas kandidāts, kurš sekmēs SC nonākšanu valdošajā koalīcijā.
Tādējādi šobrīd striktu atbalstu V. Zatlera atkārtotai prezidentūrai ir pauduši vienīgi visi 33 apvienības Vienotība parlamentārieši, kā arī opozīcijā esošā apvienība Par labu Latviju, kas jau vērsusies prezidenta kancelejā, un pašlaik tiek gatavoti vairāki dokumenti, kas nepieciešami prezidenta amata kandidāta izvirzīšanai.
Kā zināms, mūsu valsts likumdošana nosaka, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis
40 gadu vecumu, ja uz viņu neattiecas kāds no likumā minētajiem ierobežojumiem. Ir noteikts, ka par prezidentu nevar kļūt cilvēks, kurš atzīts par rīcībnespējīgu, ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks u.tml.
ZZS frakcijā joprojām ir vairāki deputāti, kuri pagaidām nav gatavi balsot par V. Zatleru.
Politiķu klusēšana gan neliedz politiskajos kuluāros ģenerēt gaidāmo vēlēšanu scenāriju. Viens no izplatītākajiem viedokļiem – pirmajā vēlēšanu kārtā
V. Zatlers varētu būt vienīgais kandidāts, kurš tomēr neiegūs nepieciešamo
51 deputāta atbalstu. Tādējādi varētu būt vajadzīga otra vēlēšanu kārta, uz kuru partijas varētu sākt izvirzīt savus kandidātus. Pagaidām publiskajā telpā līdztekus
V. Zatlera vārdam pieminēta vienīgi I. Sudraba, kuru par spēcīgu konkurentu šā brīža prezidentam atzinis ZZS vadītājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis. Tikmēr neoficiāli tiek lēsts, ka ieņemt prestižo posteni vēlas arī vairāki Saeimas politiķi, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), viens no apvienības Vienotība līderiem, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kā arī SC līderis Jānis Urbanovičs, taču visu šo pretendentu pieminēšana prezidentūras kontekstā ir ļoti maz ticama.