Arvien biežākie skandāli ap dažādu pašvaldību vadītājiem, kā arī reģionu iedzīvotāju neapmierinātība ar savu pašpārvalžu darbu rosinājuši sarunas par nepieciešamību sniegt pašvaldību iedzīvotājiem tiesības rīkot lokālus referendumus, arī atlaižot vietējās domes.
Viens no pēdējā laika skaļākajiem incidentiem saistīts ar Jelgavas novada domes priekšsēdētāju Ziedoni Cauni, kura iespējamo piedalīšanos malumedniecībā šobrīd pārbauda Valsts policija. Plašu rezonansi raisījusi arī bijušā 10. Saeimas deputāta Jura Silova rīcība, kad viņš, būdams Garkalnes novada domes priekšsēdētājs, slēpa ar dienesta auto izdarītas avārijas pēdas. Lai arī abi šie piemēri nopietni diskreditē novadu politiķus, vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) neslēpj: ja runa nav par pārkāpumiem lēmumu pieņemšanas procedūrā, bet gan par neētisku rīcību ārpus darba laika, tad ministram kā resora vadītājam tomēr nav nekādu iespēju ietekmēt šādu politiķu atkāpšanos no amata. Šo principu nespēj mainīt pat klaja vietējo iedzīvotāju neapmierinātība ar vietējo politiķu uzvedību, kas gadījumā ar Z. Cauni ir rezumējusies ar vairāk nekā 1500 novada iedzīvotāju parakstiem par domes atsaukšanu.
«Gadījums Jelgavas novadā apliecina, ka ir jārosina diskusijas par iedzīvotāju iespējām plašāk ietekmēt pašvaldību darbu ne vien reizi četros gados vēlēšanās, bet arī ievēlētās pašvaldības domes pilnvaru termiņa laikā. Arī pašvaldību deputāti ir tautas vēlēti, un viņiem ir jāuzņemas atbildība par savu darbu sabiedrības priekšā,» sarunā ar Neatkarīgo neslēpa R. Vējonis. Ministrs arī uzskata, ka līdzīgās situācijās būtu vispareizāk, ja «sagrēkojušies» pašvaldību vadītāji demisionētu paši, tādējādi atceļot visus ētiskās dabas jautājumus. Taču, tā kā šādu drosmīgu soli sadūšojas spert tikai retais politiķis, tad likumdošanā būtu jāparedz plašākas iespējas vietējiem iedzīvotājiem paust neapmierinātību ar saviem priekšstāvjiem.
Tikmēr VARAM Pašvaldību pārraudzības departamenta direktore Kristīne Jaunzeme Neatkarīgajai akcentēja: lokālo referendumu princips jau šobrīd ir iestrādāts likumā par pašvaldībām, taču līdz 1. decembrim likumdevējiem ir jārada arī atsevišķs likums, kas precīzi noteiktu šādu referendumu kārtību, piemērošanas gadījumus un sekas. Viens no referendumu ierosināšanas iemesliem varētu būt vietējo iedzīvotāju neapmierinātība ar reģiona pašpārvaldes deputātu vai domes priekšsēdētāja darbu. Taču lokālos referendumus varētu rīkot arī citos gadījumos, piemēram, apspriežot skolu slēgšanu, jaunu, vērienīgu projektu būvniecības ieceres u.tml.
Jau vakar jautājumu par lokālo referendumu nepieciešamību diskutēja ZZS valdē, savukārt R. Vējonis tuvākajā laikā grasās sākt diskusiju par šo ieceri ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.