Ja ģeopolitiskā spriedze starp Krieviju un rietumvalstīm krasi nesaasināsies, Latvijas ekonomika turpinās augt, bet izaugsme būs lēnāka, nekā iepriekš prognozēts, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.
Pirms 25 gadiem igauņi, latvieši un lietuvieši, sadevušies roku rokā, izcīnīja neatkarību. Šobrīd Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieku organizācijas apvienojušas spēkus, lai panāktu lielāku atbalstu no Eiropas Savienības (ES) iestādēm tiem Baltijas valstu lauksaimniekiem, kuri cieš zaudējumus no Krievijas sankcijām un veterinārās situācijas saasināšanās saistībā ar Āfrikas cūku mēri.
Tikai vakar – divas nedēļas pēc Krievijas ieviestām sankcijām un četrus mēnešus pēc vidējās piena iepirkuma cenu lejupslīdes – atsevišķos veikalos daļa vietējo piena produktu ir kļuvuši lētāki.
Krievijas noteiktais embargo skar visu lauksaimniecības nozari – tirgu pārpludina ievestā produkcija, un tāpēc zemnieki par pienu, gaļu, dārzeņiem un augļiem nevar saņemt adekvātu samaksu. Lauksaimnieki vēlas, lai šajā krīzes situācijā tiktu atbalstīti arī zemnieki, nevis tikai uzņēmumi, kuriem ir bijusi tieša saskare ar Krieviju.
Neskatoties uz Krievijas sankciju radīto saspringto situāciju Latvijā, amatpersonas cer, ka neviens no zemniekiem vai uzņēmumiem šā iemesla dēļ nebankrotēs. Valdība sola dažādu veidu palīdzību.
A/s Augstsprieguma tīkls nākamajos desmit gados attīstībā plāno ieguldīt 452 miljonus eiro. Lai gan no Eiropas Savienības (ES) plānots saņemt finansiālu atbalstu, visticamāk, tas prasīs arī pārvades tarifa pieaugumu.
Lai gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts policija ir saņēmusi vairākas iedzīvotāju sūdzības par SIA Kamīnkrāsnis, kas par pirkumu avansu iekasē, bet preci nepiegādā un arī iemaksāto naudu atpakaļ neatdod, šim uzņēmumam netiek liegts turpināt darbību.
Neskatoties uz Krievijas noteikto embargo atsevišķiem pārtikas produktiem, neviens Latvijas uzņēmums nav pārtraucis darbu vai sācis darbinieku atlaišanu. Taču uzņēmumos bažas par nākotni pieaug. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka embargo skartajiem ražotājiem būtu jāpiešķir nodokļu brīvdienas. Politiķi un amatpersonas savukārt spiež par eksporta subsīdiju atjaunošanu un valsts pasūtījumu atsevišķiem produktiem.
Uz ielas, būvlaukumos, tīrumos cepina saule, daudzos birojos valda smacējošs karstums, bet tikai neliela daļa uzņēmēju saīsinājuši darba stundas vai atļauj saviem darbiniekiem strādāt attālināti – no mājām.
Latvija gadiem netiek galā ar milzīgo nenomaksāto nodokļu summu, ko valstij ir parādā iedzīvotāji un uzņēmēji. 1. jūlijā šis parāds bija sasniedzis jau 1,47 miljardus eiro.
Festivāla Laba daba un Latvijas vārds izskanēs pasaulē un tiks ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā, pateicoties alus Lāčplēsis uzstādītajam jaunajam pasaules rekordam – vienlaikus tika atvērtas 708 skārdenes.
Saldējums no veikalu aukstumvitrīnām šovasar pazūd rekordlielā ātrumā. Lai gan veikali savus saldējumu krājumus papildina ar lielākām saldējuma rezervēm nekā pērn šajā pašā laikā, atsevišķos veikalos, īpaši kūrortzonā, saldējuma izvēle diezgan ātri kļūst visai knapa.
Rīgas Centrāltirgū uz tirdzniecības galdiem grēdās sakrauti lauku gurķīši, tomāti, ziedkāposti, kabači un citi dārzeņi – Latvijā audzēti vai no citām valstīm ievesti. Polijas gurķi un tomāti vismaz par trešdaļu lētāki nekā pašmāju dārzos audzētie.
Āfrikas cūku mēris (ĀCM) nav mazinājis pircēju kāri pēc cūkgaļas šašlika, desām vai citiem gaļas izstrādājumiem. Pagaidām nav mainījusies arī cūkgaļas cena. Taču situācija var mainīties, ja Latvijā pāris nedēļu laikā tiks nokautas 40 000 cūkas. Tik liels straujš cūkgaļas pieplūdums atsevišķos reģionos var izraisīt cenas samazinājumu.
Tā kā dienas laikā Salu tilta remontdarbos vienlaikus strādā tikai daži cilvēki, no malas izskatās, ka tilta remontēji īpaši nesteidzas. Trīs nedēļu laikā ir nojauktas barjeras starp vidējām braukšanas joslām un sākta brauktuves demontāža.
Āfrikas cūku mēris ieviesis korekcijas ne tikai cūkkopības saimniecību ikdienā, bet arī sabiedriskajā dzīvē. Daļa novadu atcēlusi iepriekš plānotos pasākumus, savukārt slimības skartajos novados apsīkusi arī gaļas tirdzniecība.
Pat neskatoties uz visiem veiktajiem drošības pasākumiem Āfrikas cūku mēra ierobežošanā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) nav drošs, ka šī bīstamā slimības izplatība ir apturēta.
Ministru kabinets šodien lems par vēl plašākas ārkārtas situācijas teritorijas noteikšanu saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas kopā ar iepriekš noteikto ārkārtas teritoriju aizņems jau vienu ceturto daļu no Latvijas kopējās teritorijas. Šī bīstamā slimība skārusi desmit saimniecības Latgalē un vienu saimniecību Vidzemē.
Āfrikas cūku mēris konstatēts jau desmit mājas cūkām sešās Latvijas saimniecībās un 23 meža cūkām. Lai nepieļautu šīs infekcijas tālāku izplatību, cūkkopības saimniecībām, kas atrodas Āfrikas cūku mēra karantīnas teritorijā, jāievēro vairāki biodrošības pasākumi. Tām saimniecībām, kurām tas nav pa spēkam, savas cūkas būs jānokauj.
Lai gan bankas Citadele aprēķini liecina, ka Latvijas mājsaimniecību ienākumi šobrīd ir tuvi 2008. gada līmenim, iedzīvotāju tēriņi nav tik neapdomīgi kā pirmskrīzes laikā. Nepieciešamības gadījumā kredīts tiek ņemts lielākoties mājokļa remontam vai lietotas vieglās automašīnas iegādei, retāk izklaidēm, piemēram, ballītei vai ceļošanai.
Nepilna gada laikā gandrīz puse Valsts meža dienestā (VMD) strādājošo tikuši vai tūlīt tiks pie jauna mobilā telefona. Daļai telefonu kā obligāts nosacījums iepirkumā norādīts kapacitīvs skārienekrāns un citas īpašas prasības.