Zemnieki izmisumā, vēlas atbalstu

Krievijas noteiktais embargo skar visu lauksaimniecības nozari – tirgu pārpludina ievestā produkcija, un tāpēc zemnieki par pienu, gaļu, dārzeņiem un augļiem nevar saņemt adekvātu samaksu. Lauksaimnieki vēlas, lai šajā krīzes situācijā tiktu atbalstīti arī zemnieki, nevis tikai uzņēmumi, kuriem ir bijusi tieša saskare ar Krieviju.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), tiekoties ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP), pašreizējo situāciju salīdzināja ar 2009. gada krīzi piena lopkopībā. Tad piena iepirkuma cena nokritās līdz

22 eirocentiem litrā, tas ir, zem pašizmaksas, atsevišķi uzņēmumi vispār pārtrauca piena iepirkumu un zemnieki bija spiesti pienu tirgot daudzstāvu māju pagalmos. Lauksaimnieki ir pārliecināti, ka šobrīd situācija ir daudz draudīgāka – Krievijas sankciju dēļ cieš ne tikai piena nozare, bet arī augļu un dārzeņu audzētāji. Savukārt cūkkopjus izmisumā dzen Āfrikas cūku mēra izplatība.

Katram uzņēmumam savas zāles

LOSP sēdē sanākušos visvairāk interesēja iespējamie atbalsta instrumenti Krievijas sankciju dēļ cietušiem uzņēmumiem un zemniekiem. J. Dūklavs lauksaimniekiem solīja, ka Latvijas piena ražotāji un pārstrādātāji dažādu atbalstu veidā šogad varētu saņemt 13 miljonus eiro, kas tiktu ņemti no līdzekļiem neparedzētiem pasākumiem. «Protams, būs jāveic saskaņošana ar Eiropas Komisiju, bet plānojam, ka atbalsti gan zemniekiem, gan pārstrādei tiks izmaksāti jau septembrī vai oktobrī,» sacīja J. Dūklavs. Par iespējamo atbalstu nākamajam gadam zemkopības ministrs izvairījās runāt, jo par to lemšot jaunā Saeima un Ministru kabinets. «Tas nebūtu godīgi, ja lauksaimniekiem tagad solītu, ka atbalsts būs arī nākamgad. Varbūt jaunā valdība domās savādāk,» pieļāva J. Dūklavs.

Pēc viņa teiktā, šā gada atbalsts varētu koncentrēties trijos līmeņos, proti, nacionālā, Eiropas Savienības un banku līmenī. «Runāsim ar katru pārstrādes uzņēmumu atsevišķi, kas tam nepieciešams, jo vienas zāles visiem nederēs. Dažiem vajadzēs kredīta brīvdienas, citiem – kaut ko citu,» sacīja ministrs.

Tiešā veidā Krievijas noteiktā embargo dēļ būtiski cietuši četri pārstrādes uzņēmumi un viens gaļas pārstrādes uzņēmums – Rēzeknes gaļas kombināts. Šis uzņēmums iepriekš uz Krieviju ik mēnesi eksportēja produkciju par 0,5 miljoniem eiro. «Šim uzņēmumam Krievijas sankcijas rada patiešām lielus zaudējumus. Taču, par laimi, Rēzeknes gaļas kombināts jau ir spējis atrast jaunus noieta tirgus. Vismaz daļēji,» teica ministrs.

Viņš arī norādīja, ka tuvākajā laikā notiks sarunas ar Briseli par valsts intervenci piena pulverim un sviestam, kā arī eksporta subsīdijām.

Jau iekasē soda naudu

5. septembrī paredzēta ES lauksaimniecības ministru ārkārtas tikšanās, kas ieviesīs vairāk skaidrības par iespējamo atbalstu Krievijas sankciju skartajās nozarēs. Šobrīd ES Stabilitātes fondā kopumā pieejami 400 miljoni eiro.

«Tā būs trauksmaina sēde. Ceram, ka mums izdosies arī panākt, lai Latvijai nebūtu jāmaksā soda nauda par piena kvotu pārsniegšanu,» sacīja ministrs. Taču viņam par pārsteigumu nācās uzzināt, ka jau vienam lauksaimniekam Jēkabpilī ir pienākusi soda kvīts par pārsniegtu piena kvotu. J. Dūklavs solījās to noskaidrot.

Zemnieki arī lūdza, lai tiktu pagarināts pārejas periods kūtsmēslu krātuvju ierīkošanai, jo šādas krātuves ierīkošana ir dārga, bet bankas šobrīd piensaimniecības nozarei naudu aizdod nelabprāt. J. Dūklavs gan atgādināja, ka šīs prasības izpildei Latvijai tika piešķirts 10 gadu pārejas periods, kas nu ir beidzies. Lai gan Zemkopības ministrija ir iesniegusi EK priekšlikumus un pamatojumu pārejas perioda pagarināšanai, J. Dūklavs nelolo lielas cerības, ka EK tos ņems vērā.

Puslegālais dārzeņu tirgus nokauj vietējos

Zemnieki arī iebilda, ka lielākais atbalsts tiek plānots uzņēmumiem, kuri tiešā veidā cietuši no Krievijas noteiktā embargo, taču īstenībā Krievijas sankciju ietekme ir jūtama visā piensaimniecības nozarē un arī citās lauksaimniecības jomās, tai skaitā augļu un dārzeņu audzēšanā. Organizācijas Latvijas dārznieks un SIA Mārupes siltumnīcas vadītājs Jānis Bērziņš zināja teikt, ka dārzeņu cena šovasar ir par 20–25% zemāka nekā pērn. Viņaprāt, pie vainas ir nekontrolētais dārzeņu imports, kas uz tirgus galdiem pārvēršas par Latvijas preci. Pēc viņa aprēķiniem, vismaz viena trešdaļa augļu un dārzeņu tirgus Latvijā ir pircējus maldinoša un valsti krāpjoša, jo šādā apmērā importa produkcija tiek pārdota kā vietējā, nemaksājot pievienotās vērtības nodokli un neizmantojot kases aparātus. Turklāt pēc Krievijas ieviestajām sankcijām situācija ir saasinājusies, jo tirgos jau ienāk lētā produkcija no Polijas, kuru daļa tirgotāju nekautrējas uzdot par Latvijā audzētu. Viņa teikto zināmā mērā apstiprināja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija: no 164 Rīgas Centrāltirgū veiktām pārbaudēm 150 gadījumos tika konstatēti pārkāpumi, piemēram, pavaddokumentu un kases aparātu trūkums.

Cūkas dancojot pa ceļiem

Latvijā jau otro mēnesi plosās Āfrikas cūku mēris. Tā dēļ jau ir iznīcinātas 484 mājas cūkas. Infekcijas skartajā teritorijā ir ieviestas biodrošības prasības, un pēc 31. oktobra tādas būs jāievēro visās saimniecībās Latvijā, kas tur cūkas. Lai atvieglotu mazajiem zemniekiem to ievērošanu, prasības ir diferencētas atkarībā no ganāmpulku lieluma. Kokneses novada zemnieks Jānis Dzenis uzskata, ka pašreizējās prasības tomēr ir par vāju un tās neapturēs šīs sērgas tālāku izplatīšanos. Viņaprāt, tās vajadzētu nevis mazināt, bet gan pastiprināt, piemēram, ierīkojot dezinfekcijas paklājus uz visiem ceļiem infekcijas skartajā teritorijā, jo mežacūkas, tai skaitā slimas, mēdz šķērsot arī ceļus. Viņaprāt, arī automašīnu kontrole varētu būt stingrāka. «Tā ir bezatbildība,» kaismīgi teica

J. Dzenis. Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis gan apgalvoja, ka paklāju izvietošana uz ceļiem neko nedos. Turklāt Latvijā divas reizes ir viesojušies augsta līmeņa ES eksperti, kuri atzinuši, ka Latvijas ieviestie pasākumi ir labi.