Latvija gadiem netiek galā ar milzīgo nenomaksāto nodokļu summu, ko valstij ir parādā iedzīvotāji un uzņēmēji. 1. jūlijā šis parāds bija sasniedzis jau 1,47 miljardus eiro.
Lai stimulētu uzņēmējus pāriet no pelēkās zonas legālajā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ināra Pētersone intervijā Neatkarīgajai rosina veidot kampaņu, kurā tiktu aicināti visi, kas veic saimniecisko darbību un nav reģistrējušies, to izdarīt. Un tādā gadījumā piedot viņiem visus vecos grēkus.
Amnestijas vietā skaidrākus noteikumus
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekle, Nacionālās stratēģijas padomes vadītāja Elīna Rītiņa uzskata, ka sākotnēji ir jāizsver, kādēļ saimnieciskās darbības veicēji kūtri reģistrējušies VID līdz šim. I. Pētersone pieļauj, ka uzņēmēji nereģistrējas tāpēc, ka baidās no nodokļu uzrēķina ar atpakaļejošu datumu. Lielākoties gūtie ienākumi jau ir iztērēti un naudas nodokļiem nav. LTRK tam īsti nepiekrīt.
«Domājams, ka liela daļa faktisko saimnieciskās darbības veicēju nereģistrējas ne tikai, baidoties no nodokļa parādiem, bet gan uzskatot – iesniegt deklarāciju un veikt nodokļu aprēķinu ir sarežģīti, laikietilpīgi utt. un nodokļu slogs Latvijā ir augsts un nesamaksājams, jo īpaši mazajam uzņēmējam,» Neatkarīgajai uzsvēra E. Rītiņa.
Tieši šā iemesla dēļ mikrouzņēmumiem tika noteikts LTRK rosinātais viens vienkārši aprēķināms fiksētas likmes nodoklis, par kuru vienkārši arī atskaitīties VID – mikrouzņēmuma nodoklis 9% apmērā no uzņēmuma apgrozījuma, kas maksājams ik ceturksni. Ieviešot šo nodokli, būtiski pieauga nodokļu maksātāju skaits.
«LTRK uzskata un vairākreiz jau savu nostāju paudusi arīdzan publiski – ir jāizstrādā Latvijas nodokļu politika (ietverot visaptverošu redzējumu uz nodokļu sistēmu, kompleksus risinājumus nodokļu iekasējamības veicināšanai un ēnu ekonomikas samazināšanai, vidējās darba algas pieaugumam utt.) vismaz vidējam termiņam. Tad nebūs nepieciešams nākt klajā ar uguns dzēšanas priekšlikumiem, par kādu uzskatāma iniciatīva jaunreģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem atlaist nodokļu parādus,» bilda E. Rītiņa.
Valsts pasūtījumu nedos nemaksātājiem
Lielajiem nodokļu nemaksātājiem nervi tiek bojāti, ietverot tos publiski pieejamā nodokļu nemaksātāju sarakstā. 2014. gada 1. jūlijā pirmais šajā sarakstā ar lielāko nodokļa parādu – 19 miljoniem eiro – bija Jevgeņijs Jakovļevs. Viņš jau vairākus gadus ir šā saraksta augšgalā. Taču ar to vien ir par maz, lai mazinātu kopējo parādu.
Pašlaik arī tiek domāts par citiem pasākumiem, kas varētu mazināt nodokļu nemaksāšanu, piemēram, nepielaižot nodokļu nemaksātājus pie publiskiem iepirkumiem, ka uzņēmuma valdes loceklim noteiktos gadījumos ir personiskā atbildība par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem.
Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas nodokļu nemaksātājiem liedz piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos. LTRK ar šo prasību ir vienisprātis, tomēr šī organizācija norāda, ka likumā ietvertais nedrīkst diskriminēt godīgus nodokļu maksātājus, kuriem kļūdas pēc iepirkuma laikā izveidojies parāds.
«Ir Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri, kuri tikuši uzskatīti par nodokļu parādniekiem, ja uzņēmumiem vienlaikus attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir bijusi pārmaksa, kas mērāma desmitos un pat simtos tūkstošu eiro, bet attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli kļūdaini uzrādīts parāds 50 vai 160 eiro,» problēmu iezīmē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, uzsverot, ka šādas situācijas atkārtošanās nav novērsta arī likumprojekta redakcijā uz Saeimas trešo lasījumu.
Parādus uzvels vadītājam
Savukārt Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot, ka uzņēmuma valdes loceklim noteiktos gadījumos ir personiskā atbildība par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem. FM skaidro, ka ir izplatīta prakse, ka nodokļu parādu gadījumos nodokļu maksātāji atstāj savas komercsabiedrības un izveido jaunas, tādējādi izvairoties no atbildības. Jaunā kārtība būs efektīvs rīks, lai šāda prakse neturpinātos – atbildība no juridiskās personas pāries uz fizisko personu, proti, uz komercsabiedrības valdes locekli. Ieviešot šos grozījumus, tiktu radīts mehānisms, kā VID būs tiesīgs pieprasīt valdes loceklim segt kapitālsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu saistības.