Latvija cieš no šaha un pokera starp ES un Krieviju
Ja ģeopolitiskā spriedze starp Krieviju un rietumvalstīm krasi nesaasināsies, Latvijas ekonomika turpinās augt, bet izaugsme būs lēnāka, nekā iepriekš prognozēts, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.
«Eiropas Savienība ar Krieviju sankciju noteikšanā spēlē šahu, bet Krievija ar Eiropas Savienību – pokeru, respektīvi, blefo,» tēlaini izteicās Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Viņš skaidroja, ka rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai ir vairāk tendētas uz ietekmi ilgtermiņā, savukārt Krievijas noteiktais embargo vairāk ietekmē pašreizējo situāciju Rietumeiropas valstīs. Viņaprāt, Krievijas sankciju ieviešana bijusi diezgan sasteigta un nepārdomāta, jo jau pēc pāris nedēļām Krievija sankciju grožus palaidusi vaļīgāk. M. Kazāks arī uzskata, ka Krievija no pašas ieviestām sankcijām cieš vairāk nekā ES. «Jebkura ES valsts ir mazāk atkarīga no tirdzniecības ar Krieviju nekā Krievija no visas Eiropas Savienības kopumā,» bilda ekonomists. Krievija no ES ieved vairāk nekā 40% no visām importa precēm un uz šo valstu savienību eksportē aptuveni 45% no visām eksporta precēm, turpretī ES eksports un imports uz šo valsti ir vien pāris procentu robežās no kopējā ārējā tirdzniecības apgrozījuma.
Krievijas noteiktās sankcijas ietekmēs arī ES, tai skaitā Latviju. Taču, pēc M. Kazāka teiktā, situācija šobrīd nav tik dramatiska kā 2009. gadā, kad krīze bija teju visā pasaulē. Šobrīd tā skar vienu reģionu, un tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir iespēja savu produkciju pārdot citos tirgos. «Jaunu tirgu apgūšana, protams, prasa līdzekļus un laiku, bet tas ir izdarāms,» pārliecināti teica M. Kazāks.
Arī SEB banka prognozē, ka Latvijas izaugsme nebūs tik raita, kā cerēts. «Tas, ka izaugsme turpmākajos mēnešos saskarsies ar pretvēju, bija secināms jau pavasarī. Tomēr potenciālā palēnināšanās bija gaidāma gada otrajā pusē. Otrajam ceturksnim, salīdzinot ar pirmo ceturksni, bija jāuzrāda labāks veikums,» teica D. Gašpuitis. Viņaprāt, uzņēmēji tuvākajā nākotnē saglabās jau tā lielo piesardzību, kas kavēs investīcijas. To nedaudz varētu atkausēt ES fondu aktīvāka apgūšana. Tā būs viena no pašreizējās un jaunās valdības prioritātēm.
***
VIEDOKĻI
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:
– Ne visi dūmi ir ugunsgrēks. Kamēr Krievijas pusē dūmi tiešām norāda uz pieprasījuma kritumu un dziļām strukturālām problēmām, Eiropas virzienā dūmi drīzāk ir no rūpnīcu skursteņiem, kas atsāk darboties. Neskatoties uz ļoti vājo Krievijas ekonomiku, jauniem šķēršļiem tirdzniecībā ar Krieviju un asāku konkurenci ES, pieprasījums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs 2014.–2016. gadā pakāpeniski uzlabosies. Tas nozīmē, ka eksportētājiem ir iespējas iegūt gan no spējākas izaugsmes jau apgūtajos tirgos, gan atrast jaunus tirgus.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomists:
– Krievija līdz šim ir devusi labas peļņas iespējas, kas ietver riskus. To vajadzēja un vajag ņemt vērā, darbojoties šajā tirgū. Cita lieta, vai ir strādāts pie alternatīvu tirgu jeb risku diversifikācijas. Ja nav, tad šai uzņēmēju daļai būs grūtības. Saspīlējums tuvākajā laikā nezudīs, un tas nozīmē, ka jāaktivizējas alternatīvu tirgu meklēšanā, risku ierobežošanā. Katrai nozarei, uzņēmumam situācija būs atšķirīga. Ja patlaban asāk iezīmējas problēmas autopārvadātāju sektorā, tad jārēķinās, ka grūtības izjutīs arī sankcijās iekļauto produktu ražojošie uzņēmēji. Ne tik labi veiksies arī tūrismam un ar to saistītajām nozarēm. Pagaidām sankcijas ir ierobežota apjoma un būtisku ietekmi neveidos.
Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists:
– Politiskie riski attiecībā uz Krieviju ir auguši. Maz ticams, ka problēmas ar likuma varu, institūciju kvalitāti un korupcijas līmeni tiks aktīvi risinātas tuvākajā laikā. Tas viss kavē izaugsmi. Atkarība no dabas resursu nozarēm tikai pieaugs, un izaugsme būs vāja ne tikai šogad un nākamgad, bet arī ilgākā termiņā. Krievija ir uzgriezusi muguru rietumvalstīm un nostiprina saites ar, piemēram, Ķīnu, Turciju, Irānu. Eiropas un tai skaitā arī Latvijas ekonomikas sadarbība ar Krieviju būtiski mazināsies.
***
ārējā tirdzniecība
ES un Krievijas
ES eksports uz Krieviju
2,5%
no kopējā eksporta*
ES imports no Krievijas
*izņemot Austriju
5%
no kopējā eksporta*
Krievijas imports no ES
42%
no kopējā eksporta
Krievijas eksports uz ES
45%
no kopējā eksporta
Avots: Swedbank
***
Krievijas embargo ietekme** uz Baltijas valstu ekonomiku
Ietekme EST LV LT
Tiešā: embargo produktu eksports, milj. eiro 85 54 944
% no kopējā preču eksporta 0,6 0,5 3,8
Netiešā: embargo produktu eksports uz ES, milj. eiro 352 460 947
% no kopējā preču eksporta 2,6 4,6 3,9
**pamatojoties uz 2013. gada datiem