Kartupeļi lēti – viss Latvijā lēts

© f64

Centrālā statistikas pārvalde jūlijā meklēja un atrada kartupeļus – vēl vienu iemeslu, kāpēc dzīvot Latvijā kļūst aizvien lētāk un lētāk.

Kartupeļu cenu kritums izskaidrojot, kāpēc pārtikas cenas šā gada jūlijā samazinājušās vidēji par 0,7% pret pagājušā gada jūliju un par 0,5% pret šā gada jūniju. Pārtikas cenām līdzi uz leju gājusi visu preču vidējā cena: –0,2% gada laikā un –0,8% mēneša laikā. Stāsts par kartupeļiem nācis īstajā laikā, jo CSP vairs nevar atsaukties uz degvielas cenu kritumu.

Nav īsti saprotams, kāpēc veikalnieki aizvien palētina, nevis paaugstina preču cenas, kā tam būtu jānotiek valstī ar izciliem iekšzemes kopprodukta un algu pieauguma rādītājiem. Par to Neatkarīgā rakstīja jau 22. jūlijā, ka, pēc CSP apgalvojumiem, «nauda plēš kabatas Latvijas iedzīvotājiem». Lai mūsu iedzīvotāju kabatas un apģērbs kopumā neciestu pārlieku smagi, rūpējas pakalpojumu sniedzēji: viņu sadaļā cenām +3,0% gada laikā un +0,7% mēneša laikā. Tomēr arī par šādiem skaitļiem nav pārāk daudz jāraizējas, jo pakalpojumu cenu pieauguma ekstrēmu +4,3% gada laikā veidojot viesnīcu un restorānu cenu izmaiņas, kas Latvijas iedzīvotājus skar mazāk nekā ārzemniekus.

IKP un preču cenu attiecības neatbilstība ekonomikas mācību grāmatu priekšrakstiem ir stabila pazīme, kas atšķir Latviju no pārējās pasaules. Viena no iespējām izskaidrot šo neatbilstību ir tāda, ka CSP ir apmainījusi vietām faktiskā IKP sarukuma (jo nekausē vairs Liepājas metalurgs metālu, nevāra Līgatnes papīrfabrika papīru utt.) un cenu pieauguma skaitļus. IKP sarukums cenu kāpumu bremzē, bet neapstādina, jo pieaug fiksētie izdevumi gan veikalu, gan komunālo un visu citu pakalpojumu sniedzēju uzturēšanai. Jo īpaši tas izpaužas tāpēc, ka šie izdevumi jāsedz no sarūkoša iedzīvotāju kopskaita. Ticami, ka pakalpojumu cenu pieaugums patiešām apsteidz preču cenu pieaugumu, jo proporcionāli cilvēku zudumam kādā apdzīvotā vietā saīsināt veikalu ķēdi (kaut novākt lielos plauktus, ja viss veikals uzreiz netiek slēgts) ir vieglāk nekā saīsināt centrālapkures sistēmas cauruļu garumu.

Latvijā

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) arī trešajā izsolē nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstams kā Maskavas nams, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Svarīgākais