Baltijas valstu lauksaimnieki paceļ balsi

Pirms 25 gadiem igauņi, latvieši un lietuvieši, sadevušies roku rokā, izcīnīja neatkarību. Šobrīd Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieku organizācijas apvienojušas spēkus, lai panāktu lielāku atbalstu no Eiropas Savienības (ES) iestādēm tiem Baltijas valstu lauksaimniekiem, kuri cieš zaudējumus no Krievijas sankcijām un veterinārās situācijas saasināšanās saistībā ar Āfrikas cūku mēri.

No Krievijas ieviestajām sankcijām cieš visu Baltijas valstu lauksaimnieki, Āfrikas cūku mēris šobrīd ir konstatēts Lietuvā un Latvijā, taču arī Igaunijas zemnieki satraucas, ka šī sērga varētu nonākt pie viņiem. Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji pagājušās nedēļas beigās mēroja ceļu uz Latviju, lai pārrunātu situāciju.

Zaudējumi jau miljardos eiro

Lietuvas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Andrejs Stančiks bija aprēķinājis, ka Krievijas sankciju dēļ zaudējumi patlaban jau mērāmi viena miljarda eiro apmērā. Savukārt Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras vadītājs Romets Sormuss norādīja, ka pēc Krievijas sankciju noteikšanas valdība esot mierinājusi, ka to ietekme nebūšot liela niecīgā eksporta dēļ, tomēr izrādījies, ka netiešā ietekme lauksaimniecības sektoram nes trīs līdz četru miljonu eiro zaudējumus ik mēnesi. «Igaunijas pārtikas eksports uz Krieviju veidoja 19% no kopējā eksporta uz šo valsti. Piena produkti no šā apjoma –11%, pārējais – zivis un gaļa. Daudzums nav liels, bet problēma tā, ka Baltijas tirgus ir cieši saistīts. Arī igauņi, tāpat kā latvieši, līdz šim izdevīgās cenas dēļ lietuviešiem pārdeva 700 tonnu piena dienā. Kopumā Igaunijā dienā tiek saražots 2000 tonnu piena, no tām puse paliek vietējā tirgū, 30% iet uz Lietuvu, pārējais – uz Vāciju, Holandi. Tagad Lietuvas tirgus ciet, piena iepirkuma cena nokritusi līdz 18 eirocentiem. Tas ir zem jebkādas pašizmaksas, un jādomā, kur likt pienu,» sacīja R. Sormuss.

Arī Latvijas zaudējumi ir lieli – cieš ne tikai piena nozare, bet arī dārzeņaudzētāji. Pēc Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvja Armanda Krauzes teiktā, burkānu, kāpostu, tomātu, gurķu, kabaču cenas salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājušās no 20 līdz 40 procentiem.

Līdzīgi kā Latvija arī Lietuva ir uztraukusies par iespējamām soda naudām piena kvotu pārsniegšanas gadījumā. Pagaidām Lietuvā vēl kvotas neesot pārsniegtas, taču viņš pieļauj, ka līdz gada beigām Lietuva piena kvotu varētu pārsniegt par 5%, un tas draudētu ar soda sankcijām.

Cūku mēri apkaro ar konferencēm

Āfrikas cūku mēris Lietuvā tika konstatēts janvārī, Latvijā – šā gada jūnijā. Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece uzskata, ka Latvijā viens no lielākiem šīs infekcijas draudiem ir meža cūku lielā populācija un gaļas kontrabanda no Krievijas, kas līdz ar nelegālu gaļu valstī var ievest arī šo bīstamo slimību. Turklāt Latvijā atšķirībā no citam valstīm ir aizliegts nobeigušos meža cūku turpat uz vietas mežā aprakt. Tā noteikti ir jāsadedzina, un tas nozīmējot, ka inficētās cūkas ķermenis tiek pārvietots, un līdz ar to arī pieaug draudi infekcijas izplatībai.

Lietuvā šī sērga skārusi piecus rajonus, taču Lietuvas cūkaudzētāji nejūt, ka ES tas uztrauktu pa īstam. «Kamēr Āfrikas cūku mēris nebūs sasniedzis Vāciju, ES turpinās tikai organizēt konferences, nevis rīkoties,» skumji sacīja A. Stančiks.

Lūgs palīdzību

«Pirms pāris gadiem, kad visas trīs Baltijas valstis cīnījās par godīgiem tiešmaksājumiem, mēs pierādījām, ka kopā varam palīdzēt panākt reģionam labvēlīgākus lēmumus. Mūsu sadarbība turpinās, un šobrīd esam vienojušies par turpmākajiem soļiem, lai mazinātu Krievijas noteiktā pārtikas embargo radītos zaudējumus. Uzskatu, ka ES nav izstrādāti pietiekami mehānismi, kas ātri palīdzētu stabilizēt tirgu šādās situācijās, tādēļ kopā ar Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem aicināsim Eiropu mācīties no to valstu piemēriem, kam ir šādi mehānismi, lai krīzes radītās sekas novērstu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk,» uzsvēra Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu zemnieki ir vienisprātis, ka Baltijas valstīm ir jāpiešķir īpašs buferzonas statuss. Īpašā statusa piešķiršanas nepieciešamība tiks pamatota ar konkrētiem faktiem par cenu svārstībām piena, gaļas un dārzeņu sektoros Baltijas valstīs salīdzinājumā ar pārējo ES, ražošanas pašizmaksu un būtiski zemāko ES tiešo maksājumu atbalsta līmeni. Lauksaimnieki vēlas, lai ES kompensētu zaudējumus, kas krīzes situācijā rodas starp konkrēta produkta ražošanas pašizmaksu un tirgus cenu. Tāpat tiks prasīta intervences ieviešana piena nozarē, eksporta kompensāciju uz trešajām valstīm atjaunošana, soda naudas atcelšana piena kvotas pārsniegšanas gadījumā, kā arī Baltijas valstu buferzonas fonda izveide, kas segtu izdevumus jaunu tirgu atrašanai.

Vēstule ar šādu un vēl vairākām prasībām Baltijas valstu lauksaimnieki šonedēļ nosūtīs ES iestādēm. Arī pēc vēstules nosūtīšanas viņi kopīgi vērtēs notikumu tālāko attīstību un nākamreiz plāno tikties 19. septembrī Viļņā.

***

UZZIŅAI

Uldis KRIEVĀRS, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis:

– Pēdējo desmit gadu laikā šī ir jau otrā krīze, un mums būtu pienācis laiks izdarīt secinājumus par to, kādai jābūt rīcībai. Ir nepieciešams atbalsts ne tikai kompensācijām, kas dod labumu īstermiņā, bet arī tirgu diversifikācijai un augstāku pievienotās vērtības produktu ražošanai, kas būtu ilgtermiņa ieguldījums.

Armands KRAUZE, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros:

– Tikšanās laikā sapratām, ka situācija saistībā ar Krievijas krīzi Baltijas valstīs ir ļoti līdzīga. Priecē tas, ka Latvijas valdība atšķirībā no kaimiņvalstīm ir reaģējusi visātrāk. Sarunu rezultāts ir ļoti labs, jo kopīgi nolēmām vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu palīdzēt tieši Baltijas valstīm.

Mindaugs MACULĒVIČS, Lietuvas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvis:

– Šī ir tā reize, kad mums, Baltijas valstu lauksaimniekiem, jārunā kopīgi. Savas prasības mums jādara zināmas gan ES lauksaimniecības komisāram Dačanam Čološam, gan Briselē strādājošajiem ES valstu medijiem. Ja nepieciešams, varam lemt arī par kopīgu akciju, jo pieredze mums jau ir.