Cūkgaļu no ārkārtas zonas tirgo par parastu cenu

© Scanpix

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) nav mazinājis pircēju kāri pēc cūkgaļas šašlika, desām vai citiem gaļas izstrādājumiem. Pagaidām nav mainījusies arī cūkgaļas cena. Taču situācija var mainīties, ja Latvijā pāris nedēļu laikā tiks nokautas 40 000 cūkas. Tik liels straujš cūkgaļas pieplūdums atsevišķos reģionos var izraisīt cenas samazinājumu.

Latvijā ĀCM reģistrēts pirmo reizi. Pirms tam cūkas no šīs lipīgās slimības bija izdevies pasargāt. Taču Latvijas cūkkopji atceras, kad citas slimības – brucelozes – dēļ Talsu puses saimniecībā Avoti M 2010. gadā nācās nokaut visas 3000 tobrīd saimniecībā mītošās cūkas. Pirms nepilniem diviem gadiem Latgalē uzliesmoja klasiskais cūku mēris. Toreiz cūkas nācās likvidēt trīs saimniecībās.

Taču šie iepriekšējie gadījumi pēc apmēriem ne tuvu nelīdzinās ĀCM radītajām sekām. Karantīnas zonā saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem šobrīd atrodas 40 000 cūku. Ja saimniecības nespēs nodrošināt biodrošības pasākumus, tās būs jānokauj. Gada sākumā Latvijā bija reģistrēts 368 000 cūku, tātad nokaušana varētu draudēt aptuveni desmitajai daļai no kopējā suķu skaita Latvijā.

Visas cūkas neizkaus

PVD preses sekretāre Anna Joffe Neatkarīgajai uzsver, ka cūkas būs jānokauj tikai tajās saimniecībās, kuras nevarēs ievērot noteiktos biodrošības pasākumus. Pagaidām vēl nav zināms, cik saimniecību izšķirsies par labu biodrošības pasākumiem un cik zemnieki priekšroku dos cūku nokaušanai, jo biodrošības pasākumu ieviešanas termiņš ir 31. jūlijs (pirmajā karantīnas noteiktajā teritorijā) un 7. augusts (otrajā karantīnas noteiktajā teritorijā). «Ja cūkas tiek nokautas saimniecībā uz vietas, tad izvest no inficētās teritorijas nedrīkst! Tās drīkst lietot tikai pašpatēriņam. Ja inficētajā zonā ir kautuve, tad cūkas ar inspektora atļauju var vest uz kautuvi, un tālāk kautuve šo gaļu (ar speciālu marķējumu) var izvest ārpus inficētās zonas. Gadījumā, ja saimniecība vai kautuve atrodas tikai ārkārtas zonā, bet nav inficētajā zonā, kā, piemēram, Alūksnes novads, tad spēkā ir parastā kārtība un gaļas izplatīšanai ierobežojumu nav,» saka A. Joffe.

Cūkgaļas šašliks joprojām cieņā

Desas veikalu plauktos un cūkgaļas gabali aukstumvitrīnās ilgi neaizkavējas. Kā jau grilēšanas sezonā tie tiek izpirkti diezgan ātri.

«Šā brīža iepirkuma cenu tendences cūkgaļai ir līdzīgas, kādas tās bija 2012. un 2013. gadā, līdz ar to regulārās pārdošanas cenas nav būtiski mainījušās – ne pēdējo nedēļu, ne pēdējo dienu laikā saistībā ar Āfrikas cūku mēri. Tās ir saglabājušās nemainīgas,» Neatkarīgajai skaidro Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Lara Podskočija.

Arī pieprasījums pēc cūkgaļas Rimi veikalos neesot mainījies.

Maxima Latvija veikalos cūkgaļas pārdošanas apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, pat ir pieaudzis – par aptuveni trim procentiem. Savukārt aitas gaļa un liellopu gaļa pirkta pat par attiecīgi 17 un 9% vairāk.

SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine uzsver: ņemot vērā karstos laika apstākļus, pieprasījums pēc gaļas kopumā samazinās. Cilvēki vairāk dodot priekšroku kefīriem, bietēm, augļiem, ogām, saldējumiem un dārzeņiem.

Cūkgaļa, tajā skaitā no ārkārtas zonā esošās Smiltenes, Baltinavas un Preiļu novada, tiek tirgota arī ar sludinājumu starpniecību. Saimnieku prasītās cenas (2,56 līdz 2,70 eiro kilogramā) īpaši neatšķiras no cūkgaļas cenām Kurzemē vai Zemgalē.

To, kā situācija cūkgaļas tirgū varētu mainīties, ja tiešām nāksies uzreiz izkaut lielu skaitu cūku, tirgotāji neprognozē.

Lietuvas gaļa Latvijas veikalos

Lai gan Latvija ir pieņēmusi cūkgaļas importa aizliegumu no Lietuvas, no veikalu plauktiem Latvijā kaimiņvalsts cūkgaļas produkcija nepazudīs.

«Esam saņēmuši oficiālu rīkojumu no Pārtikas un veterinārā dienesta ar atļauju atsākt Lietuvas cūkgaļas tirdzniecību – veiktas nepieciešamās pārbaudes, un piegādātāji, kas cūkgaļu importē no Lietuvas, apliecinājuši, ka produkcija, kas tiek piegādāta mūsu veikaliem, nav nākusi no Ignalinas apkārtnes,» Neatkarīgajai stāsta Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris.

Savukārt Elvi veikalos netiek tirgota Lietuvā audzēta cūkgaļa vai gaļas produkcija.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais