Ilze Šteinfelde / Autori

Lai gan vairākums apdrošinātāju terora aktus, karu, lokautu, sabiedriskos nemierus un citas ārkārtas situācijas tradicionāli mēdz traktēt kā gadījumus, par kuriem netiek izmaksāta atlīdzība, šobrīd Latvijā jau vairākas kompānijas piedāvā apdrošināties pret terorisma risku ceļojumos.

Pirms četriem gadiem atklātā piena kooperatīviem piederošā rūpnīca Latvijas Piens (LP) nonākusi graudkopju rokās – tās lielākais īpašnieks ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps. Nu vairs tikai viena piektā daļa no rūpnīcas pieder zemniekiem, kas to dibināja.

Vienas no Eiropas zaļākajām valstīm titulu Latvijai nodrošina ne tikai meži, dabiskā vide un arī iespēja ar hidroelektrostaciju (HES) palīdzību iegūt zaļo enerģiju, bet arī modernās a/s Latvenergo termoelektrocentrāles (TEC), kas ir saudzīgas pret apkārtni. A/s Latvenergo valdes loceklis, Ražošanas direktors Māris Kuņickis intervijā Neatkarīgajai stāsta, kā sabalansēt ražošanas intereses ar klientu vēlmēm un reizē arī nenodarīt pāri dabai.

Olu krāsošana un olu kaujas Lieldienās ir gadsimtiem ilga tradīcija, kas izrādās, nav zaudējusi nozīmību arī mūsdienās. Lieldienu laikā tieši olas ir pirktākie produkti veikalos. Lieldienas ir īpašas arī ar to, ka vienīgi šajā laikā pircēji ir gatavi maksāt naudu par sīpolu mizām.

Ņemot vērā pēdējo gadu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) straujo kāpumu, jo īpaši dažās pašvaldībās, Liāna Hiršsone vietnē Manabalss.lv sākusi parakstu vākšanu par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam – dzīvesvietai. Nedēļas laikā jau savākti vairāk nekā 4000 parakstu.

Par spīti piena iepirkuma cenas būtiskam kritumam, finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia un Nasdaq Riga organizētās diskusijas dalībnieki uzskata, ka piensaimniecība Latvijā ir perspektīva nozare. Lai šis optimistiskais redzējums piepildītos, jāattīsta spēcīga pārstrāde, kas spētu pārdot produktus ar lielu pievienoto vērtību ārpus Latvijas. Viens no Baltijas spēcīgākajiem uzņēmumiem – Food Union – gaida uz iespēju atkal pārdot savu produkciju Krievijas tirgū un reizē plāno Ķīnā būvēt savu pārstrādes rūpnīcu.

Lai gan Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis intervijā Neatkarīgajai apgalvoja, ka Latvijas banku klientiem, īpaši fiziskām personām, negatīvās likmes par komercbanku depozītiem nedraud, Rietumu banka lieliem noguldījumiem Šveices frankos jau gadu piemēro negatīvu procentu likmi – mīnus 1,5%, bet Meridian Trade Bank to plāno sākt darīt ar 1. aprīli. Uz noguldījumiem citās bankās un citās valūtās tas neattiecas, taču arī ne uz kādu peļņu par naudas glabāšanu bankā šobrīd nav ko cerēt, jo daļa bankas par nelieliem noguldījumiem eiro vispār nemaksā neko.

Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) jau šogad daudzas ģimenes dzen izmisumā, jo tās nespēj atvēlēt šajā nodoklī aprēķināto summu. Iedzīvotāji ir arī satraukušies, ka nākamgad, pieaugot īpašumu kadastrālajām vērtībām, no kurām rēķina NĪN, šis nodoklis būs nepaceļams slogs vēl plašākam lokam.

Cita pēc citas sekojošo piena krīžu dēļ ar liellopu audzēšanu un piena iegūšanu desmit gadu laikā pārtraukušas nodarboties puse lauku saimniecību Latvijā, lielākoties nelielo govju ganāmpulku īpašnieki.

Lai piespiestu namsaimniekus viņiem piederošos daudzdzīvokļu namus sadalīt dzīvokļos, Rīgas dome nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanai šogad noteikusi striktas prasības, proti, par platību, kas šajos īpašumos pārsniedz 50 kvadrātmetru (m2) uz vienu deklarētu personu, piemērota paaugstināta NĪN likme.

Neskatoties uz svētdien notikušo sprādzienu Turcijas galvaspilsētas – Ankaras – centrā, kurā dzīvību zaudēja vismaz 34 cilvēki un 125 tika ievainoti, tūrisma biroji turpina pārdot ceļojumus uz šo valsti.

Pirms divām nedēļām veikalos bez problēmām varēja nopirkt olas, kas maksāja mazāk nekā 10 eirocenti gabalā. Šobrīd tik lētas olas vairs tikpat kā nevar atrast.

Teju tūkstotis eiro iespējamais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) par necilu māju vai dzīvokli Rīgā daudzas rīdzinieku ģimenes dzen izmisumā. Arī Tiesībsarga birojā jau ir saņemtas vairākas iedzīvotāju sūdzības par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā.

Algotu darbu nestrādājoša, pašnodarbināta pirmspensijas vecuma rīdziniece, pārdodot piecas pašadītas bērnu cepurītes gadā, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) izpratnē jau ir saimnieciskās darbības veicēja. Par nopelnītajiem 10 eiro VID nodoklī viņai liek samaksāt 50 eiro.

Lai gan lauksaimnieku vidū radušās bažas, ka Latgalē un Vidzemē saimniekiem daļu ziemāju nāksies pārsēt, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) augkopības konsultanti gan uzsver, ka ziemāju pašreizējo stāvokli var vērtēt kā labu un pat ļoti labu visā valstī. Tas vieš cerības, ka neatkārtosies 2014. gada dramatiskie laika apstākļi graudu audzētājiem, kā dēļ daļu lauku pavasarī nācās pilnībā pārsēt.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir iecerējusi ieviest nacionālās kvalitātes zīmes Zaļā karotīte un Bordo karotīte arī sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

Sludinājumu portāli, sociālās saziņas vietnes, interešu grupas un citi interneta kanāli ir kā neizsmeļama dārgumu lāde – tur var atrast mūrētājus, frizierus, lētas autoriepas, jaunākā modeļa iPhone, rokām adītas zeķītes jaundzimušajiem, pašgatavotus konfekšu pušķus un daudz ko citu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tā ir potenciālo nodokļu nemaksātāju ķeršanas bāze.

Kopš 1. marta iedzīvotāji Valsts ieņēmumu dienestam (VID) var iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2015. gadu, lai saņemtu atpakaļ pārmaksātos nodokļus.

Latvijā autovadītāji ir gatavi atteikties no dažādiem papildu servisiem un apdrošinātāja piedāvātiem papildpakalpojumiem, lai saņemtu iespējami zemāko Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) cenu, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja veiktais pētījums.

Saņemot paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), daudzas ģimenes ir šokā: lai gan tika deklarēts, ka mājokļu kadastrālā vērtība tikpat kā nav mainījusies, nodokļa summa atsevišķām mājsaimniecībām pieaugusi pat četrkārt.

Jaunākajā Latvijas e-indeksa mērījumā par digitāli attīstītākajām publiskās pārvaldes iestādēm atzītas Valmieras pilsētas, Strenču un Kuldīgas novadu pašvaldības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Centrālā statistikas pārvalde.

Pēc izmaiņām Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ierindas Saeimas deputātiem alga pieaugusi aptuveni par 100 eiro uz rokas, bet tiem, kas pilda vairākus amatus Saeimā – pat par 1000 eiro, krietni apsteidzot Saeimas augstākās amatpersonas – priekšsēdētājas – atalgojumu.