Ķīnā pārdos produktus ar Limbažu piena vārdu

Par spīti piena iepirkuma cenas būtiskam kritumam, finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia un Nasdaq Riga organizētās diskusijas dalībnieki uzskata, ka piensaimniecība Latvijā ir perspektīva nozare. Lai šis optimistiskais redzējums piepildītos, jāattīsta spēcīga pārstrāde, kas spētu pārdot produktus ar lielu pievienoto vērtību ārpus Latvijas. Viens no Baltijas spēcīgākajiem uzņēmumiem – Food Union – gaida uz iespēju atkal pārdot savu produkciju Krievijas tirgū un reizē plāno Ķīnā būvēt savu pārstrādes rūpnīcu.

Latvijā pērn iepirkti 807,7 tūkstoši tonnu piena, Lietuvā – trīs reizes vairāk. DNB bankas eksperta Pētera Strautiņa aplēses liecina, ka Latvijā svaigpiena iegūšanu varētu ne tikai trīskāršot, sasniedzot Lietuvas apjomu, bet pat desmitkāršot, jo, viņaprāt, Latvijā šai lauksaimniecības nozarei ir visi priekšnoteikumi. Pēc ekonomista aprēķiniem, lai piena pārstrādes uzņēmums strādātu efektīvi, tam būtu jāpārstrādā vismaz 1000 tonnu piena dienā, bet Latvijā šobrīd lielākie piena pārstrādes uzņēmumi – Preiļu siers un Food Union – dienā pārstrādājot 500 tonnu. Neskatoties uz to, ka pirms pieciem gadiem ar valsts galvota kredīta palīdzību Jelgavā jau tika uzcelta jauna piena rūpnīca, kuras vienam no akcionāriem pasludināta maksātnespēja, bet pats uzņēmums 2014. gadu beidzis ar 1,26 miljonu eiro lieliem zaudējumiem, P. Strautiņš saredz potenciālu vēl vienai jaunai lielai piena rūpnīcai, piemēram, Madonas vai Gulbenes pusē.

Daļa zemnieku gan apsver iespēju vispār pārtraukt piena iegūšanu, jo iepirkuma cena gada laikā samazinājusies par aptuveni 25%. P. Strautiņš gan skaidro, ka piena zemniekiem ar piena cenu svārstībām ir jārēķinās un brīžos, kad par pienu maksā augstu cenu, ir jāuzkrāj spēki, kas ļautu pārdzīvot krīzi. Arī zemnieku bažas, ka pārstrāde un veikalnieki iedzīvojas uz zemnieku rēķina, pienu pērkot lēti, bet veikalos to pārdodot dārgi, viņš noraida. «Piena kā izejvielas cena ir ļoti jutīga, un, samazinoties pieprasījumam kaut vai tikai par dažiem procentiem, piena iepirkuma cena krītas būtiskāk. Šīs svārstības nav proporcionālas mazumtirdzniecības cenām, un šāda situācija ir visā pasaulē,» skaidroja P. Strautiņš.

Piena iepirkuma cenu varētu paaugstināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošana un to pārdošana eksporta tirgos par augstu cenu. Diemžēl arī eksporta tirgos ir jārēķinās ar dažādām problēmām. Krievijas krīze skāra visu piensaimniecība nozari Latvijā, jo īpaši tos uzņēmumus, kuri eksportēja savu produkciju uz Krieviju. Koncerna Food Union sastāvā esošās a/s Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs stāstīja, ka uzņēmums 50% no savas eksporta produkcijas pārdeva tieši Krievijā, kur uzņēmums bija izveidojies sekmīgi darbojošos loģistikas tīklu, kas aptvēra 30 Krievijas pilsētu. Par spīti nestabilajai situācijai, Food Union nav atmetis cerības par atgriešanos Krievijas tirgū ar Latvijā ražotiem piena produktiem. Vienlaikus uzņēmums meklē eksporta iespējas citzemju tirgos, piemēram, Ķīnā. N. Staņēvičs neslēpa, ka «uzņēmuma mērķis Ķīnā ir investēt un nopelnīt». Ķīnā jau darbojas uzņēmums Food Union China, un šobrīd Pekinā uzturas arī Food Union lielākais akcionārs Andrejs Beshmeļņickis, lai vadītu produktu virzību šajā tirgū. Nākotnē ir plānots Ķīnā atvērt ražotni, kas no Latvijas izejvielas gatavotu produkciju tieši Ķīnas tirgum. N. Staņēvičs atklāja, ka Ķīnas tirgū uzņēmums startēs ar Limbažu piena vārdu. Ķīniski šī vārdkopa pēc skanējuma atgādina vārdu salikumu, kas tulkojumā no ķīniešu valodas nozīmē «lielais baltais nams».

Taču ne visiem piena uzņēmumiem veicies tik labi kā Food Union. Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš atgādināja par kooperatīva Trikāta KS maksātnespēju, Igaunijas lielākā pārstrādes uzņēmuma Tere nespēju norēķināties ar Nordea banku par izsniegto kredītu, East Capital vēršanos tiesā par Lietuvas uzņēmumu Rokiškio sūris.