Ziemājiem sals nav kaitējis

Lai gan lauksaimnieku vidū radušās bažas, ka Latgalē un Vidzemē saimniekiem daļu ziemāju nāksies pārsēt, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) augkopības konsultanti gan uzsver, ka ziemāju pašreizējo stāvokli var vērtēt kā labu un pat ļoti labu visā valstī. Tas vieš cerības, ka neatkārtosies 2014. gada dramatiskie laika apstākļi graudu audzētājiem, kā dēļ daļu lauku pavasarī nācās pilnībā pārsēt.

Pirms diviem gadiem ilgstoša kailsala dēļ janvārī, februārī un atkārtotā salā martā gandrīz visā Latvijas teritorijā bija izsaluši aptuveni 50–80% ziemāju, atsevišķos pagastos pat 98%. Vissliktākā situācija bija Zemgalē, kas ir galvenais graudu un rapša audzēšanas reģions Latvijā.

Šogad gada sākums ziemājiem bija gana labvēlīgs. Pēc LLKIC konsultantu vērtējuma, pazeminātās temperatūras, kas nepārsniedza –7 grādus, sējumiem nav kaitējušas, jo tie pašreiz vēl ir ziemošanā. Konsultantu apsekojumi liecinot, ka Kurzemē un Zemgalē nav konstatēta ziemāju atdzīvošanās un veģetācijas atsākšanās. Daži rapša lauki, kas vizuāli izskatās tukšāki, lielākoties jau bija cietuši no rudenī valdošā sausuma, kad rapsim smagākās augsnēs bija apgrūtināta augšana un attīstība. Pēc LLKIC konsultantu prognozēm, ziemu vislabāk būs pārlaiduši ziemāji (rudzi, kvieši, tritikāle, rapsis) Kurzemē un Zemgalē.

«Vidzemes un Latgales reģionus joprojām klāj 5–10 cm bieza sniega sega, kas ļoti labi pasargā sējumus no zemajām temperatūrām. Konsultanti uzskata, ka janvārī valdošā ziema, kad dažos reģionos valdīja aukstums un nebija sniega segas, sējumiem postu lielos apmēros nebūs nodarījusi. Februārī, kad augsne atkusa, graudaugu lauki izskatījās vizuāli gaišāki, bet, apskatot tos tuvāk, tapa skaidrs, ka sals bojājis vien dažas lapas un to daļas. Riskam vairāk pakļautas bijušas rapša lauku ceļmalas un pakalni, kur sējumi vairāk varēja ciest no kailsala,» skaidroja LLKIC augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Pēc viņa vērtējuma, arī tuvākās laika prognozes martam ziemājiem solās būt labvēlīgas.