Latvijā autovadītāji ir gatavi atteikties no dažādiem papildu servisiem un apdrošinātāja piedāvātiem papildpakalpojumiem, lai saņemtu iespējami zemāko Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) cenu, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja veiktais pētījums.
Pēdējos gados OCTA nozarē nemainīgi palielinājies gan pieņemto lēmumu skaits par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām, gan arī kopējā izmaksāto atlīdzību summa. Straujākais apdrošināšanas atlīdzību izmaksu apjoms novērojams tieši pērn, kad salīdzinājumā ar 2014. gadu izmaksāto atlīdzību summa pieauga par 14,5%. «Šis būtiskais pieaugums saistīts gan ar ievērojamu vidējās atlīdzības pieaugumu, gan ar pieaugošo atlīdzību apmēru personām nodarītajos zaudējumos – tajā skaitā nemateriālajos zaudējumos,» skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics. Viņš atzīmē, ka gadu no gada proporcionāli palielinās tieši personām nodarīto zaudējumu atlīdzību apmērs. Ja 2012. gadā tie bija 12,5% no kopējā atlīdzību apjoma, tad pērn jau 16,7%.
Trūkst zināšanu
Neskatoties uz atlīdzību izmaksu pieaugumu, LTAB valdes priekšsēdētājs uzskata, ka lielākajai daļai autoīpašnieku ir salīdzinoši vājas zināšanas tieši par zaudējumu veidiem un atlīdzībām, kādas sedz OCTA apdrošinātāji. «Pērnā gada izskaņā LTAB veiktā aptauja parādīja, ka vairums joprojām uzskata, ka OCTA sedz tikai zaudējumus par transportlīdzekļa bojājumiem vai bojāeju un tikai retais zina, ka apdrošinātāji kompensē valstij arī tos izdevumus, kas radušies par izmaksātajiem pabalstiem un pensijām saistībā ar ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem vai bojāgājušajiem,» stāsta J. Stengrevics.
Tikai 24,7% autovadītāju ir informēti, ka apdrošinātājs maksā atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušās personas veselībai nodarītiem zaudējumiem tik ilgi, kamēr vien saglabājas veselībai nodarītais kaitējums un rodas izdevumi saistībā ar šo kaitējumu.
Vienlaikus lielākā daļa autoīpašnieku zināja par to, ka atlīdzību limiti par CSNg nodarītiem zaudējumiem mantai un personai Latvijā ir tādi paši kā citās Eiropas valstīs – attiecīgi viena un piecu miljonu apmērā, kā to nosaka ES direktīva, tomēr sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka tādējādi kā atlīdzība būtu jāsaņem šis maksimālais apmērs.
«Jāsaprot, ka atlīdzība tiek aprēķināta atbilstoši reālajam zaudējumu apmēram. Ja par auto bojājumu, kura remonts izmaksā, piemēram, 100 eiro, lielākoties visiem ir saprotams, ka OCTA atlīdzība nav maksājama visa noteiktā limita apmērā, tad sarežģītāka situācija ir saistībā ar nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanu, jo parādās arī viedokļi, ka katram būtu jāsaņem maksimālā limita summa – pieci miljoni. Skaidrs, ka sāpes un ciešanas nav izmērāmas naudā, taču šobrīd situāciju regulē MK noteikumi, kuri tika izstrādāti, pamatojoties uz pastāvošo tiesu praksi, nosakot kritērijus, kā aprēķināmi zaudējumi katrā konkrētajā situācijā, tādējādi izmaksu apmēri tieši saistīti ar gūto miesasbojājumu smaguma pakāpi, tomēr nosakāmi katrā gadījumā individuāli,» uzsvēra J. Stengrevics.
Joprojāmnoteicošais – cena
79,5% autoīpašnieku nebūtu gatavi par OCTA polisi maksāt vairākas reizes augstāku cenu nekā līdz šim, ja atlīdzības apmērs par CSNg personai nodarītajiem zaudējumiem būtu bezlimita, un tikai 11,6% respondentu būtu gatavi šādiem papildu tēriņiem. «Ir ļoti interesanti salīdzināt mūsu aptaujas datus ar pērn novembrī veikto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pētījumu, kurā 71% autovadītāju atzina, ka svarīgākais kritērijs
OCTA iegādei ir cena, turklāt 61% aptaujāto iedzīvotāju, kuriem ģimenē ir automašīna, uzskata, ka maksa par OCTA polisi, ko viņi šobrīd maksā, ir atbilstoša tiem pakalpojumiem un servisiem, kas tiek saņemti no apdrošinātāja,» skaidro J. Stengrevics, piebilstot, ka šie dati apliecina OCTA nozarē valdošo tendenci, ka autovadītāji ir gatavi atteikties no dažādiem papildu servisiem un apdrošinātāja piedāvātiem papildpakalpojumiem, lai saņemtu iespējami zemāko OCTA cenu.
OCTA ar zaudējumiem
LTAB aplēses liecina, ka kopumā OCTA tirgus 2015. gada 12 mēnešus noslēdza ar gandrīz 11,7 miljonu eiro zaudējumu. «Būtiski pieaugušās zaudējumu atlīdzību izmaksas un tam nesekojušais pietiekamais palielinājums nopelnīto prēmiju apjomā radījis situāciju, kad OCTA nozare piedzīvojusi lielākos zaudējumus kopš 2007. gada. Pat neieskaitot LAAS BALVA radītos zaudējumus, zaudējumi tirgū ir 2,7 reizes lielāki nekā 2014. gada attiecīgajā periodā, kas lielā mērā saistīts ar pieaugošo atlīdzību apmēru personām nodarītajos zaudējumos, tajā skaitā nemateriālajos zaudējumos, un pieaugumu atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajās rezervēs. Paredzu, ka apdrošināšanas sabiedrību centieni samazināt zaudējumus, kā arī 2016. gadā prognozētā apdrošinātāju obligāto iemaksu atsākšana Garantijas fondā liks nozarei veikt korekcijas prēmiju aprēķinos, kas vairāk var atsaukties uz polišu cenu pieaugumu agresīviem un negodprātīgiem autoīpašniekiem,» pieļauj LTAB valdes priekšsēdētājs.
OCTA Latvijā tika ieviesta 1997. gadā, un kopš 2004. gada šī nozare strādā ar zaudējumiem.