Latvijas Pienu pārņem graudkopji
Pirms četriem gadiem atklātā piena kooperatīviem piederošā rūpnīca Latvijas Piens (LP) nonākusi graudkopju rokās – tās lielākais īpašnieks ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps. Nu vairs tikai viena piektā daļa no rūpnīcas pieder zemniekiem, kas to dibināja.
Aptuveni 600 piena kooperatīvu Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri zemnieki 2012. gada vasaras sākumā jutās kā senlolota sapņa piepildījumā – par pašu zemnieku naudu un ar valsts galvota kredīta palīdzību bija uzcelta jauna un moderna piena pārstrādes rūpnīca. Taču orientēšanās tikai uz industriāliem piena produktiem, kuriem 2014. gadā strauji samazinājās noiets, un krīze piena nozarē rūpnīcu pārsteidza nesagatavotu. LP nespēja samaksāt zemnieku prasīto piena cenu, paliekot parādā, piemēram, Trikātai aptuveni trīs miljonus eiro. Trikāta saviem kreditoriem, savukārt, palika parādā vēl lielāku summu, un viens no tiem iesniedza tiesai šā piena kooperatīva maksātnespējas pieteikumu. Pagājušā gada vidū tiesa to apmierināja, bet Trikāta sāka meklēt pircēju savām daļām. Latraps, kas par vienu no rūpnīcas akcionāriem jau bija kļuvis 2014. gadā, investējot uzņēmumā vienu miljonu eiro, vairākkārt piedāvāja iegādāties Trikātai piederošās daļas rūpnīcā, taču Trikāta šos priekšlikumus noraidīja, cerot savas daļas pārdot vismaz par tikpat lielu summu, cik bija ieguldījis rūpnīcas izveidē, proti, 2,5 miljoniem eiro. Latraps tik lielu summu maksāt nebija gatavs.
Pirms pāris dienām tomēr tika noslēgts līgums par maksātnespējīgās Trikātas īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu pārdošanu Latrapam par aptuveni pusmiljonu eiro. Tādējādi Latraps kļuvis par vadošo LP dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu. Maksātnespējīgās Trikātas administratore Rudīte Klikuča nešaubās, ka šajā situācijā tas ir labākais iespējamais risinājums visām iesaistītajām pusēm, jo tas rada iespēju LP turpināt darbību. Pretējā gadījumā, ja uzņēmums kļūtu maksātnespējīgs, Trikāta visdrīzāk no LP kapitāla daļu realizācijas un prasījuma tiesībām nesaņemtu nekādus naudas līdzekļus, skaidroja R. Klikuča.
Arī LP valdes priekšsēdētāja Anita Skudra ir gandarīta par šo rezultātu, jo, «tieši pateicoties Latrapa palīdzībai piena iepirkumu nodrošināšanā, kopš pagājušā gada novembra LP ir izdevies dubultot siera ražošanas apjomu». Šobrīd LP strādā teju ar maksimālo jaudu, pārstrādājot aptuveni 200 līdz 250 tonnu piena diennaktī, organizējot darbu trīs maiņās. Mēnesī top aptuveni 400 tonnu siera, kas nonāk gan Latvijas veikalos, gan tiek eksportēts uz Zviedriju, Somiju, Dāniju, Slovākiju, Bulgāriju, Čehiju, Ukrainu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Saūda Arābiju.
Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža neslēpa, ka kooperatīvā sabiedrība arī turpmāk investēs Latvijas Piena attīstībā. «Pēdējo 12 mēnešu laikā Latvijas Piena vadība ir spējusi reorganizēt darbību, fokusējoties uz siera ražošanu, un guvusi pirmos panākumus eksporta tirgos. Taču krīze piena nozarē, kas saistīta gan ar Krievijas embargo, gan Eiropas piena ražošanas kvotu sistēmas atcelšanu, gan globālo piena produktu pārprodukciju, diemžēl nav beigusies. Mēs ticam LP tālākas izaugsmes potenciālam, bet apzināmies, ka ceļš būs sarežģīts un ar daudziem izaicinājumiem,» teica E. Ruža.
Viedokļi:
Māris Petrēvics, piensaimnieku kooperatīva Dzēse valdes priekšsēdētājs:
– Latrapa dalība uzņēmumā ir apliecinājums, ka graudkopības un piena nozare var saliedēties smagu krīžu risināšanai. Apziņa, ka jaunam uzņēmumam būs nepieciešamas papildu investīcijas darbības attīstīšanai, man bija jau pirms krīzes iestāšanās 2014. gadā. Globālā krīze, kas ieilgusi, neļauj rast līdzekļus piena kooperatīva iekšienē, tāpēc piensaimnieku vārdā esmu pateicīgs, ka investīciju problēmas risināšanu ir uzņēmies kooperatīvs Latraps, kas faktiski nozīmē, ka mums būs sava piena pārstrādes rūpnīca.
Juris Cīrulis, saimniecības Mežacīruļi īpašnieks:
– Tagad esmu piena piegādātājs uzņēmumam Latvijas Piens, jo Latrapa iesaistīšanās piena iepirkuma garantēšanā man deva drošības sajūtu. Uzņēmuma attīstības plāni atbilst manai izpratnei par piensaimniecības nākotni Latvijā. Tam jāvieno spēcīgie piena ražotāji. Vietējā problēma ir lielā sadrumstalotība piena pārstrādē. Pārstrādei jākonsolidējas. Diemžēl arī kooperācija ir neattīstīta, tāpēc neesam tik stipri, kā varētu būt. Redzu, ka LP ir potenciāls piesaistīt daudz vairāk piena ražotāju, tā apliecinot jau nosaukumā ielikto jēgu, kam var sekot sekmīga attīstība.