Teju tūkstotis eiro iespējamais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) par necilu māju vai dzīvokli Rīgā daudzas rīdzinieku ģimenes dzen izmisumā. Arī Tiesībsarga birojā jau ir saņemtas vairākas iedzīvotāju sūdzības par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā.
Stājoties spēkā Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 148 Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā, šogad zemes nodoklī galvaspilsētas iedzīvotājiem ir jāmaksā pusotru reizi vairāk nekā pērn, jo zemes nodokļa likme pieauga no 1% uz 1,5%. Vēl dramatiskāku nodokļa kāpumu piedzīvos tās ģimenes, kuras mīt dzīvokļa īpašumos nesadalītās daudzdzīvokļu mājās, jo tajās par platību, kas pārsniegs 50 kvadrātmetrus uz vienu mājoklī deklarēto iedzīvotāju, tiks piestādīts aptuveni 7,5 reizes augstāks rēķins nekā pērn.
Divreiz lielāks nodoklis
Ilona Ķirule mīt savas dzimtas mājā Teikas rajonā. Ēku 1938. gadā būvēja viņas radinieki, kas Ilonas kundzes un viņas meitas īpašumā nonāca kā mantojums. «Kā jau tajos laikos bija pierasts, mājas saimnieki namu būvēja ar aprēķinu, lai tajā varētu dzīvot paši un daļu izīrēt, lai varētu nomaksāt bankā ņemto kredītu. Šī iemesla dēļ māja, kādu Teikas apkārtnē ir daudz, tika uzbūvēta kā nams ar pāris atsevišķiem dzīvokļiem un kāpņu telpu,» Neatkarīgajai stāsta I. Ķirule kundze. Tieši tas, ka nams celts kā vairākdzīvokļu māja, tagadējiem saimniekiem draud ar aptuveni piecu simtu eiro lielu nodokli. Lai gan mājā dzīvo Ilonas dzimtas trīs paaudzes, pēc Rīgas domes aplēsēm, 100 kvadrātmetri esot lieki – tātad apliekami ar 7,5 reizes lielāku nodokli.
«Lai gan nodoklis ar katru gadu palielinās, neesam redzējuši, ka mūsu apkārtnē kaut kas infrastruktūrā tiktu būtiski uzlabots. Mums ziemā pašiem ir jātīra sniegs no ielas braucamās daļas. Tāpēc jo sāpīgāk, ka mums par savu nelielo māju nodoklī varbūt būs jāmaksā divas reizes vairāk nekā lepnas villas saimniekam. Tā ir diskriminācija,» sarūgtināta secina Ilonas kundze.
Visus namus dzīvokļos
Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes vadītājs Ilmārs Ziedonis šo gadījumu gan nesauc par diskrimināciju. Viņaprāt, Rīgas dome, piemērojot 1,5% likmi no kadastrālās vērtības platībai, kas pārsniedz 50 kvadrātmetrus uz vienu deklarētu iedzīvotāju dzīvokļu īpašumos nesadalītos daudzdzīvokļu namos, mudina namsaimniekus sakārot šo jautājumu, proti, visas daudzdzīvokļu mājas sadalīt dzīvokļu īpašumos.
Uz jautājumu, kāpēc tas Rīgas domei ir svarīgi, I. Ziedonis atbildēja, ka «daudzdzīvokļu namu sadalīšana dzīvokļu īpašumos ir nobeigtības stadija – tātad sakārtošana. Turklāt šobrīd šādiem dzīvokļos nesadalītiem īpašumiem kadastrālā vērtība tiek noteikta visai mājai kopā un nav iespējams to attiecināt uz katru atsevišķo dzīvokli. Tāpēc pieņemts lēmums par 50 m2 vienai personai šogad, 40 m2 – nākamgad un 30 m2 – 2018. gadā». Diemžēl Neatkarīgajai tā arī netapa skaidrs, kāpēc Rīgas dome vēlas panākt visu daudzdzīvokļu namu sadalīšanu dzīvokļos.
Īpašuma sadalīšanas jēgu atsevišķos dzīvokļos savā konkrētā gadījumā nesaredz arī I. Ķirule, jo ne viņa, ne arī meitas ģimene negrasās pārdot vai izīrēt kādu daļu no savas mājas. Tas bija un paliks dzimtas īpašums. Turklāt īpašuma sadalīšana atsevišķos dzīvokļos nav lēta. «Izvēle ir katra namsaimnieka ziņā – sadalīt dzīvokļa īpašumos vai maksāt lielāku nodokli par platību, kas pārsniedz noteiktu lielumu,» strikti sacīja I. Ziedonis
Šobrīd Rīgā šādu – dzīvokļu īpašumos nesadalītu namu – ir aptuveni 5 procenti. Pēc viņa teiktā, daudzi namsaimnieki šim pamudinājumam ir atsaukušies un jau ir vērsušies Valsts zemes dienestā.
Viss politiķu rokās
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Ieva Arklone Neatkarīgajai atklāja, ka birojā ir vērsušies vairāki iedzīvotāji ar dažādiem jautājumiem un sūdzībām par Rīgas domes piemēroto NĪN un tiesībsargs sniedzis vērtējumu un meklējis risinājumus.
«Diemžēl tiesībsarga kompetences robežas, vērtējot iespējamus cilvēktiesību ierobežojumus nodokļu jomā, nav plašas. Tas pamatojas ar nodokļu tiesību īpatnībām. Jāņem vērā, ka Satversmes tiesas praksē vairākkārt ir uzsvērts, ka valstij, nosakot un realizējot savu nodokļu politiku, ir plaša rīcības brīvība. Valsts rīcības brīvībā ietilpst tiesības izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām paredzamas, kā arī tiesības noteikt attiecīgā regulējuma detaļas. Likumdevēja izšķiršanās par to, kāds nodoklis būtu samērīgs un nepieciešams, ir politikas un lietderības jautājums,» sacīja I. Arklone, piebilstot, ka valsts noteiktais nodokļa maksāšanas pienākums pats par sevi neaizskar personas pamattiesības. Līdz ar to attiecībā uz kārtību, kādā tiek aprēķināts nodokļu apmērs, konstitucionālās kontroles tvērums ir šaurāks. Līdz šim, vērtējot privātpersonu sūdzības, tiesībsargs jau vairākkārt ir vērsies Rīgas domē, tai skaitā lūdzot sniegt skaidrojumu arī par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamām telpām ēkās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos.
Tiesībsargs, vērtējot Rīgas domes saistošos noteikumus Nr. 148, pirmkārt, ir konstatējis, ka likuma Par nekustamā īpašuma nodokli 1. un 3. pants pašvaldībām dod tiesības (paredz rīcības brīvību) noteikt nekustamā īpašuma nodokli noteiktu likmju ietvaros un noteiktiem objektiem. Otrkārt, tiesībsargs ir konstatējis, ka Rīgas pašvaldība līdz šim pieprasītās informācijas ietvaros ir tiesiski un racionāli pamatojusi ieviesto kārtību, t.sk. attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamām telpām ēkās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos.
«Ievērojot šos apstākļus, pirmšķietami tiesībsargam savas kompetences ietvaros nav pamata apšaubīt minēto saistošo noteikumu tiesiskumu. Jautājums – vai šie noteikumi ir taisnīgi, konkrētajā gadījumā ir politiskās izšķiršanās un lietderības jautājums, ko tiesībsargs savas kompetences ietvaros nevar ietekmēt. Privātpersonas attiecīgo jautājumu izmaiņas var ietekmēt ar vēlēšanu tiesību palīdzību, izsakot savu attieksmi par attiecīgās pašvaldības varu. Alternatīva iespēja ir principiāli mainīt nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanas un iekasēšanas sistēmu valsts nodokļu politikas līmenī, kas ir Finanšu ministrijas (valdības) kompetences jautājums. Vienlaikus jānorāda, ka iedzīvotāju sūdzības un to dažādais raksturs liek domāt, ka, izstrādājot saistošos noteikumus, pašvaldība, iespējams, nav pilnībā apzinājusi iespējamos problēmaspektus,» uzsvēra I. Arklone.
Nekustamā īpašuma nodoklis Rīgā
Dzīvokļu īpašumos nesadalīts daudzdzīvokļu nams
350 m2 nams, deklarēti 5 cilvēki, kadastrālā vērtība 81 794 eiro
2015. gadā 213,35 eiro
2016. gadā 474,29 eiro
2017. gadā 620,82 eiro
2018. gadā 769,69 eiro
Grezna villa
350 m2 nams, deklarēti 5 cilvēki, kadastrālā vērtība 81 794 eiro
2015. gadā 213,35 eiro
2016. gadā 213,35 eiro
2017. gadā 213,35 eiro
2018. gadā 213,35 eiro.