Nodokļu nemaksātājus ķersta arī sludinājumu portālos

VID speciālisti pievērš uzmanību gan sludinājumu interneta resursiem, gan arī sociālās saziņas vietnēm, piemēram, Facebook, arī izsoļu portāliem, piemēram, ebay. Vai tas nozīmē, ka VID darbinieki ik dienu izskata visus šos portālus un skaita, vai kāda zeķu adītāja savus izstrādājumus nepiedāvā biežāk nekā trīs reizes gadā? © Ilustratīva bilde

Sludinājumu portāli, sociālās saziņas vietnes, interešu grupas un citi interneta kanāli ir kā neizsmeļama dārgumu lāde – tur var atrast mūrētājus, frizierus, lētas autoriepas, jaunākā modeļa iPhone, rokām adītas zeķītes jaundzimušajiem, pašgatavotus konfekšu pušķus un daudz ko citu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tā ir potenciālo nodokļu nemaksātāju ķeršanas bāze.

Veicot preventīvos pasākumus, tajā skaitā arī sijājot sludinājumu portālos un interešu grupās atrodamo informāciju, VID izdevies panākt, ka saimniecisko darbību pērn reģistrējušas 1092 privātpersonas. 2014. gadā šādā veidā nodokļu nomaksai tika pievērstas 908 fiziskas personas, kas kopumā nodokļos samaksāja 15,6 tūkstošus eiro, tas ir, aptuveni tikpat daudz, cik valstij vidēji izmaksāja viena VID darbinieka algošana.

Stingri kritēriji

VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne AugstkalneJaunbērziņa Neatkarīgajai skaidro, ka par fiziskās personas saimniecisko darbību uzskata jebkuru darbību, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, tajā skaitā arī preču pārdošanu internetā. Lai izslēgtu nereģistrētas saimnieciskās darbības iespēju, VID var vērsties pie iedzīvotāja un lūgt sniegt paskaidrojumu. Šādus lūgumus pērn saņēma teju trīs tūkstoši privātpersonu, kas, pēc VID domām, bija veikušas nereģistrētu uzņēmējdarbību.

VID izpratnē fiziskas personas darbību var kvalificēt kā saimniecisko darbību, ja izpildās vismaz viens no šādiem nosacījumiem, proti, darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību; darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados); ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu – pārdošanas.

Tas, ka privātpersona ir saņēmusi vēstuli no VID, vēl nenozīmē automātisku soda piemērošanu. «Izsūtot iedzīvotājiem aicinājumu – sniegt skaidrojumus attiecībā par iespējamu nereģistrētu saimniecisko darbību, VID obligāti ir jāinformē par visu normatīvajos aktos paredzēto atbildību. Tiesa, lietišķā valodā izklāstīts administratīvo sodu uzskaitījums cilvēkam, kurš ikdienā reti sastopas ar juridiska rakstura dokumentiem, var izraisīt neizpratni, tieši tāpēc VID uzsver – saņemot šādu vēstuli, atlieciet malā emocijas, uzmanīgi iepazīstieties ar jums nosūtīto informāciju un sazinieties ar VID! Tas, ka cilvēks saņēmis šādu vēstuli, nebūt nenozīmē, ka viņš tiks sodīts, vēstule – aicina sazināties, izklāstīt lietas apstākļus un lemt, kāda rīcība attiecīgajā situācijā būtu pareiza,» uzsver K. AugstkalneJaunbērziņa. Tajā pašā laikā VID akcentē, ka ienākums no personiskā īpašuma pārdošanas, piemēram, pārdodot apģērbu, kas palicis par mazu, nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Pārdošanas sludinājumiem īpaša uzmanība

K. AugstkalneJaunbērziņa atzīst, ka VID speciālisti pievērš uzmanību gan sludinājumu interneta resursiem, gan arī sociālās saziņas vietnēm, piemēram, Facebook, arī izsoļu portāliem, piemēram, ebay. Vai tas nozīmē, ka VID darbinieki ik dienu izskata visus šos portālus un skaita, vai kāda zeķu adītāja savus izstrādājumus nepiedāvā biežāk nekā trīs reizes gadā?

«VID savu uzdevumu un pienākumu veikšanai izmanto tā rīcībā esošo informāciju gan no citu valsts institūciju informācijas sistēmām, gan publiski pieejamo informāciju dažādos plašsaziņas līdzekļos, gan VID kontroles pasākumos, piemēram, apsekošanā, iegūto informāciju, gan informāciju no pašu iedzīvotāju iesniegtajām sūdzībām u. tml. Visa iegūtā informācija tiek apkopota riska analīzes sistēmā un, konstatējot nodokļu nemaksāšanas vai saimnieciskās darbības nereģistrēšanas riskus, tiek piemēroti preventīvi vai kontroles pasākumi,» skaidro K. AugstkalneJaunbērziņa.

Viena alga nopelnīta!

2015. gadā preventīvo pasākumu ietvaros VID nosūtīja 2858 aicinājumus reģistrēt saimniecisko darbību vai sniegt paskaidrojumu par tās nereģistrēšanas iemesliem. Pēc preventīvo pasākumu veikšanas pērn reģistrēti 1092 jauni nodokļu maksātāji. Pagaidām nav datu par to, cik šie jaunie saimnieciskās darbības veicēji ir samaksājuši nodokļos. Tiesa, 2858 ierakstītu vēstuļu nosūtīšana vien varēja izmaksāt 3972 eiro.

VID gada pārskatā pieejamā informācija liecina, ka 2014. gadā šādā veidā nodokļu nomaksai tika pievērstas 908 fiziskas personas, kas deklarējušas nodokļu maksājumus no saimnieciskās darbības 15,6 tūkstošu eiro apmērā. Salīdzināšanai – 2014. gadā VID darbinieku vidējā alga (uz papīra) bija 954 eiro mēnesī, kas attiecīgi darba devējam izmaksāja aptuveni 14 tūkstošus eiro gadā.



Svarīgākais