Vienas no Eiropas zaļākajām valstīm titulu Latvijai nodrošina ne tikai meži, dabiskā vide un arī iespēja ar hidroelektrostaciju (HES) palīdzību iegūt zaļo enerģiju, bet arī modernās a/s Latvenergo termoelektrocentrāles (TEC), kas ir saudzīgas pret apkārtni. A/s Latvenergo valdes loceklis, Ražošanas direktors Māris Kuņickis intervijā Neatkarīgajai stāsta, kā sabalansēt ražošanas intereses ar klientu vēlmēm un reizē arī nenodarīt pāri dabai.
– Pirms 76 gadiem tika atklāts Ķeguma HES – tobrīd modernākais Eiropā. Vai a/s Latvenergo līdz mūsdienām ir izdevies noturēt latiņu tikpat augstu?
– Jā, 1939. gada 22. decembris ir nozīmīgs datums enerģētikas vēsturei Latvijā, jo šajā dienā darbu sāka Valsts elektrības uzņēmums Ķegums. To atzīmējam arī kā a/s Latvenergo dzimšanas dienu. Visu šo gadu laikā mēs esam varējuši noturēt augsto latiņu, un to pierāda arī darba rezultāti. Mūsu valsts trīs lielās hidroelektrostacijas, kas atrodas Daugavas upes baseinā, vienmēr ir bijušas labi aprūpētas gan hidrotehnisko būvju, gan arī pašu iekārtu ziņā. Puse no mūsu HES jau ir rekonstruētas, vecās turbīnas aizstājot ar jaunām, modernākām un efektīvākām. Līdz 2022. gadam rekonstrukciju ir plānots pabeigt pilnībā, un tad jau visos HES, tajā skaitā arī mūsu vecākajā – Ķeguma – HES, visas turbīnas būs nomainītas. Tās spēs ražīgi strādāt nākamos 40–50 gadus un nodrošināt valsti ar zaļo enerģiju. 2013. gadā pabeidzām abu TEC (TEC1 un TEC2) rekonstrukciju, un līdz ar to mums ir divas jaunas modernas koģenerācijas elektrostacijas Rīgā, kas strādā ļoti efektīvi. Tās spēj vienlaikus ražot siltumu un elektrību. Šo termoelektrostaciju efektīvais darbs ļauj apgādāt Rīgas pilsētu ar siltumu par konkurētspējīgu cenu. Ņemot vērā pašreizējās zemās gāzes cenas un faktu, ka Rīgas siltums no Latvenergo piederošajām koģenerācijas stacijām iepērk aptuveni 70% no visas nepieciešamās siltumenerģijas, rīdziniekiem par apkuri ir jāmaksā mazāk.
Kā liecina jaunākie starptautiskie pētījumi, salīdzinot ar kaimiņvalstīm – Lietuvu, Igauniju, Skandināviju un Poliju, Latvijā patlaban ir modernākās elektrostacijas. Mēs savu mājas darbu esam izpildījuši, bet to nevar teikt par mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Lietuva šobrīd izjūt akūtu jaudu deficītu, un viņiem nākas importēt aptuveni 70% no elektroenerģijas. Šā gada sākumā Lietuvā darbu pārtrauca vecās elektrostacijas, bet jaunu staciju būvniecība nav uzsākta. Igaunijas elektroapgādes uzņēmums pagaidām ir atjaunojis tikai pusi no saviem degslānekļa blokiem, bet otra puse pie jaunajiem nosacījumiem attiecībā uz vidi ir ar lielu jautājuma zīmi. Tāpat Zviedrija un Somija ir nolēmušas, ka ļaus nokalpot saviem ogļu blokiem un tos vairs neatjaunos. Turklāt Zviedrija arī plāno slēgt savas atomelektrostacijas. Skandināvijā vairāk orientējas uz atjaunīgo resursu jaudu modernizēšanu, bet bāzes jaudās investīcijas nav paredzētas. Līdz ar to Latvija atšķirībā no kaimiņvalstīm nākamos 15–20 gadus var nedomāt par investīcijām bāzes jaudās.
Par augstās latiņas noturēšanu liecina arī Pasaules ekonomikas forumā, kas notika Šveicē, Davosā, prezentētais enerģētikas ilgtspējas indekss, kurā Latvija starp 126 pasaules valstīm ierindota augstajā 14. vietā, krietni apsteidzot Igauniju un Lietuvu. Viens no faktoriem, kas Latvijai ļauj būt enerģētiski ilgtspējīgai, ir tā sauktā zaļā ražošana, kas mūsu gadījumā ir Daugavas HES kaskāde, modernie TEC, kas uz vienu saražoto vienību dod piecas reizes mazāk izmešu nekā, piemēram, kaimiņvalsts Igaunijas stacijas, kas darbojas ar fosilo kurināmo. Tāpat indeksā tika vērtēts arī tīkla nodrošinājums, elektroenerģijas pieejamība, pašnodrošinājums, starpsavienojumi ar citām valstīm un tā tālāk. Šis augstais novērtējums ir pierādījums tam, ka esam uz pareizā ceļa.
Esam arī viena no Eiropas zaļākajām valstīm. Ik gadu ierindojamies otrajā vai trešajā vietā aiz Zviedrijas un Norvēģijas vai Šveices. Līdztekus parastajām obligācijām pērn kā pirmie Austrumeiropā emitējām arī zaļās obligācijas aptuveni 75 miljonu eiro vērtībā. 2015. gadā saņēmām arī zaļās izcilības balvu Latvijas mērogā.
– Vai modernizētās ražotnes Latvijai ļauj saražot tik daudz elektrības, lai to nevajadzētu importēt?
– Latvija patērē aptuveni septiņas teravatstundas elektrības gadā. Šāds patēriņš ir bijis nemainīgs vairākus gadus. Savukārt elektroenerģijas ražošana ir atkarīga no laika apstākļiem. Tā kā aizvadītie divi gadi bija ļoti sausi, tad 2015. gadā un 2014. gadā mūsu HES elektrību saražoja par aptuveni 30% mazāk nekā iepriekšējos gados. Lai to kompensētu, TEC saražoja elektroenerģiju vairāk nekā iepriekš. Un, ja parasti Latvijā HES saražo vairāk elektroenerģijas nekā termoelektrocentrālēs, tad pagājušais gads bija īpašs – attiecība bija mainījusies par labu TEC saražotajai enerģijai. Taču mūsdienās līdz ar starpsavienojumiem enerģētikas nozarē vairs nav tik liela nozīme tam, vai spējam nodrošināt pašpatēriņu. Svarīgākā ir jaudu pietiekamība, lai vajadzības gadījumā varētu saražot nepieciešamo daudzumu, un ekonomiskais faktors. Tas ir, brīžos, kad elektrību saražot uz vietas ir dārgi, iegādāties to lēti ārpus Latvijas, savukārt tad, kad tirgū elektrības cenas ir augstas un gāzes cena pieņemama, kā tas bija šā gada janvārī, ražot ar pilnu jaudu un vēl pārdot ārpus Latvijas.
Tā kā pagājušo otrdien Zviedrijas kabelis nedarbojās un nebija pieejama lētā skandināvu elektrība, elektrību ražojām savos TEC, jo Daugavā pali jau tikpat kā bija beigušies. Ar mūsu saražoto elektrības apjomu pietika gan Latvijai, gan varējām arī pārdot Lietuvai, kura ir totālā elektrības deficītā. Elektrības lietotāji šādas nianses pat nenojauš, un viņiem arī tās nebūtu jāzina. Pagājušajā gadā kopumā saražojām četras teravatstundas elektrības, un mūsu tirgus daļa Lietuvā un Igaunijā ir aptuveni 15%.
– Tie, kas seko Nord Pool Spot biržas cenām, ir pamanījuši, ka šogad ekspluatācijā nodotais jaunais NordBalt starpsavienojums Latvijai ļāvis tikt pie tikpat lētas elektrības, kādu iepriekš izmantoja, piemēram, Igaunijas elektrības lietotāji. Kā tas ietekmē Latvenergo ražošanu?
– NordBalt starpsavienojums no mums prasa zināmu pārstrukturizēšanos gan attiecībās ar klientiem mazumtirdzniecībā, gan arī ražošanas portfelī. Taču šis jaunais pieslēgums nenoliedzami ir samazinājis elektrības cenu tirgū, un tas ir ļoti labi mūsu klientiem, bet mums kā uzņēmumam tas ir jauns izaicinājums. Tā kā līdz ar elektrības cenu kritumu ir samazinājušās arī gāzes cenas, tas mums ļauj būt konkurētspējīgiem šajā tirgū. Gribu uzsvērt, ka gāzes cenu samazinājumu ir izraisījuši notikumi pasaulē, starptautiskajā resursu tirgū. Protams, zemās elektrības cenas vienlīdz ietekmē visus elektrības ražotājus šajā reģionā, bet Latvenergo augstās konkurētspējas dēļ, iespējams, esam pat ieguvēji arī šādā situācijā. Taču pagaidām gan vēl ir pāragri vērtēt NordBalt savienojuma rezultātus, to varēs izdarīt, ātrākais, pēc gada.
– Līdzīgi kā Latvijā ir atvērts elektrības tirgus, pēc gada arī gāzes tirgum ir jākļūst brīvam. Ko tas nozīmē Latvenergo?
– Mums svarīgākais ir iegūt gāzi par konkurētspējīgu cenu, to sola gāzes tirgus atvēršana. Tagad Skandināvijas valstis un Lietuva elektrības un siltuma ražošanai var izmantot lētāku gāzi, bet mums tā ir jāpērk dārgāk. Skatoties nākotnē, gāzes tirgus atvēršana daudzmaz vienādos cenas mūsu reģionā, kas savukārt mums būs ieguvums no konkurences viedokļa, jo tik nozīmīgs koģenerācijas process šajā reģionā ir tikai mums.
– Ja gāzes tirgu atvērs tikai pēc gada, kāpēc Latvenergo tik svarīgi jau šobrīd gāzi pirkt testa partijās no Lietuvas?
– Lai gan atbilstoši Enerģētikas likumam gāzes tirgus tiks atvērts nākamā gada aprīlī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) uzskata, ka Latvijas gāzei nav tiesību liegt Latvenergo piekļūt Latvijas gāzes infrastruktūrai. Šobrīd SPRK 17. martā ierosinātas administratīvās lietas ietvaros vērtē Latvijas gāzes atbilstību Enerģētikas likuma un likuma Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem prasībām, kā arī Latvijas gāzes izsniegto licenču nosacījumus. Vēlos uzsvērt, ka šobrīd runājam tikai par gāzes testa partijām, kuras vēlamies iegādāties un atbilstoši SPRK apstiprinātajiem noteikumiem nogādāt līdz mūsu spēkstacijām. Tas dotu mums iespēju gūt priekšstatu par visām nepieciešamajām procedūrām, kas jāīsteno, lai gāzi transportētu mūsu ražošanas vajadzībām. Tad brīdī, kad Latvijā tiks atvērts gāzes tirgus, varēsim izmantot tā priekšrocības. Ja mums to liegs, tas procesu aizkavēs par aptuveni gadu, un zaudētāji būsim ne tikai mēs, bet arī mūsu klienti. Šobrīd, protams, netiek slēgti nekādi ilgtermiņa līgumi ar gāzes piegādātājiem. Turklāt pagaidām vēl nav skaidra vide, kurā mums un komersantiem būs jādarbojas.
– Vai ir cerība, ka izdosies vienoties par gāzes testa partiju piegādi?
– Ļoti ceram, ka SPRK pieņems atbilstošu lēmumu, savukārt Latvijas gāze kļūs konstruktīva un sadarbosies testa darījumos. No tā ieguvēja būtu arī pati Latvijas gāze, jo uzņēmumam būtu lietderīgi izmēģināt, kā notiek šādi darījumi, lai labāk sagatavotos brīvajam tirgum. Turklāt ar šiem testa darījumiem mēs nekādā gadījumā neapdraudam samaksu par Latvijas gāzes infrastruktūru. Par tās izmantošanu mēs, protams, maksātu.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Latvijas gāzes akcionāri ar pārliecinošu balsu vairākumu vienojās par uzņēmuma reorganizācijas sākšanu, līdz 2017. gada 3. aprīlim nodalot no sabiedrības Enerģētikas likumā paredzēto mantu. Tas ir solis tirgus liberalizācijas virzienā. Tas vairo mūsu cerības uz konstruktīvu sadarbību gan ar SPRK, gan ar Latvijas gāzi un, protams, – uz testa partiju jau šajā gadā.