Ilze Šteinfelde / Autori

Vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu pašreizējo finansiālo situāciju un 70% necer uz būtisku situācijas uzlabošanos arī nākotnē, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā. Zaudējot regulāro ienākumu avotu, aptuveni 60% iedzīvotāju iztikas līdzekļu nepietiktu pat mēnesim.

Aptuveni 16% no Latvijas lielajiem uzņēmumiem tuvāko sešu mēnešu laikā plāno atlaist daļu darbinieku, secināts SEB bankas veiktajā ikgadējā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptaujā. Tajā pašā laikā uzņēmēji uzskata, ka valstij jādomā par viesstrādniekiem kā darbaspēka trūkuma problēmas risinājumu.

Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļa apdrošināšanas (OCTA) atlīdzību par automašīnas remontu, ja apdrošinātais to vēlēsies saņemt naudā, no nākamā gada 1. janvāra plānots skaidrā naudā izmaksāt tikai 70% apmērā no apdrošinātāja aprēķinātās summas, atskaitot zaudējumu aprēķinā norādīto pievienotās vērtības nodokļa summu. Par šādiem grozījumiem likumprojekta 1. lasījumā nobalsoja Saeimas deputātu vairākums.

Saeimā šogad iesniegtas divas iniciatīvas, kurās iedzīvotāji ar vietnes manabalss.lv atbalstu pauž vēlmi mainīt pastāvošo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtību, proti, iekasēt to nevis pēc automašīnas parametriem, bet pēc lietošanas intensitātes, turklāt nodoklī ieņemto naudu novirzīt ceļu remontam un būvei, nevis budžeta lāpīšanai

Automašīnās drošības jostas Latvijā vienmēr izmanto 75% pasažieru, bet autobusos to dara tikai 35% pasažieru, liecina pasažieru pārvadātāja Lux Express veiktā aptauja par drošības jostu lietošanas paradumiem automašīnās un autobusos.

Stājoties spēkā izmaiņām Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stingrāk regulē nebanku kreditēšanas nozari, par trešdaļu sarukusi bezmaksas ātro aizdevumu izsniegšana, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotā informācija. Nebanku kredītdevēji arī vairs tikpat kā nepiedāvā iespēju aizņemties mazas summas.

Plānotā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) aprēķināšanas kārtības maiņa vissāpīgāk skars tieši taupīgos elektrības lietotājus. Pretēji Ekonomikas ministrijas (EM) apgalvotajam, ka OIK reforma samazinās elektroenerģijas izmaksas tiem, kas elektrību patērēs efektīvi, saudzīgiem elektrības lietotājiem šo izmaiņu dēļ nāksies maksāt lielākus elektrības rēķinus.

Neskatoties uz alus ražotāju skaļajiem iebildumiem, Saeimas deputātu vairākums arī otrajā lasījumā atbalstījis priekšlikumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, sākot no nākamā gada 1. septembra, aizliegt tirgot alu un alkoholiskos kokteiļus plastmasas vai kartona iepakojumā, kas pārsniedz vienu litru.

Satiksmes ministrijas (SM) jaunais variants transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanā ir iepriekšējā varianta neliela modifikācija, proti, ministrija joprojām uzstāj šā nodokļa aprēķinā izmantot CO2 izmešu daudzumu, tiesa, mainot likmju apmēru.

Finanšu ministrija (FM) pašlaik vērtē divus variantus, kā nākotnē aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Diemžēl neviens no tiem neparedz no nodokļa atbrīvot vienīgo mājokli.

Bezkontakta kartes, tiešsaistes konsultācijas un šābrīža banku mobilo aplikāciju versijas ir tikai sākums izmaiņām banku sektorā. Eksperti norāda, ka ir pienācis trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis, un prognozē, ka jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku.

Pieaugot interneta tirdzniecības popularitātei, palielinās arī krāpniecības gadījumu skaits, kad bankas kartes dati nonāk negodīgu personu rokās, kā rezultātā no klienta rēķina sāk pazust nauda.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis starp trim Baltijas valstīm ir vienīgi Latvijā. Ne Igaunijā, ne Lietuvā tāda nav. Līdzšinējās ieceres tuvināties kaimiņvalstīm, piemēram, atsakoties no šā nodokļa vispār vai vismaz iekasēt to tikai par reālo ekspluatācijas periodu, cietušas neveiksmi. Tā vietā valdība bija iecerējusi nodokļa likmes paaugstinājumu no nākamā gada un jaunu nodokļa aprēķināšanas modeli no 2019. gada.

Grādīgo dzērienu, tajā skaitā arī alus, ražošana Latvijā samazinās, vienlaikus ievestā alkohola apjomi pieaug. Tā kā nākotnē alkoholiskos dzērienus, kas stiprāki par 5,8%, Latvijā, visticamāk, nedrīkstēs pārdot lielākā iepakojumā nekā viens litrs, daļai ražotāju nāksies pārskatīt sava piedāvājuma portfeli. Pēc Latvijas Alus darītāju asociācijas (LADA) aplēsēm, plānotās izmaiņas alus pārdošanu PET pudelēs varētu samazināt par aptuveni trešdaļu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav nodrošinājis vienlīdzīgu attieksmi pret nodokļu maksātājiem un nav laikus atmaksājis 57,1 miljonu eiro, tajā skaitā 14,2 miljonus eiro par pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), norāda Valsts kontrole (VK).

Lai nākamgad nepieaugtu kadastrālās vērtības un attiecīgi arī nekustamā īpašuma nodoklis, Saeima nolēma 2017. gadā kadastrālo vērtību aprēķinam piemērot šā gada vērtības.

Pēc tūrisma nozari satricinošiem notikumiem vairākos populāros kūrortos un iecienītās vietās, kas uz laiku daļā tūristu nokāva ceļotprieku, Latvijas iedzīvotājos atgriezusies vēlme redzēt pasauli.

Latvijas uzņēmēju kopējais noskaņojums gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir kļuvis vēl nedaudz pesimistiskāks, liecina Citadele Index pētījums. Viena no retajām nozarēm, kas nākotnē raugās izteikti optimistiski, ir informācijas tehnoloģijas (IT).

Politiķu solījumi par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vai vismaz samazināšanu vienīgajam īpašumam joprojām ir tikai skaļas frāzes.

Pēdējo 20 gadu laikā tikai vienu gadu, tas ir, 1997. gadā, Latvijā valsts budžetā ir bijis pārpalikums. Pārējā laikā valsts kopējie izdevumi pārsnieguši ieņēmumus lielākā vai mazākā mērā. Ne šis, ne arī nākamais gads, izskatās, nebūs izņēmums.

Latvijas Pasts (LP) ir noslēdzis līgumus ar preses izdevējiem, paredzot, ka preses izdevumi lasītājiem tiks piegādāti agrākās rīta stundās, nekā tas jau pēdējo aptuveni desmit gadu garumā noticis līdz šim. Piemēram, Garkalnē, Ķekavā un Ropažos lasītāji savus abonētos preses izdevumus saņems pat piecas stundas agrāk nekā pašlaik.

Topošajiem autovadītājiem pēc nepilna mēneša autovadītāju apliecību iegūšana varētu izmaksāt dārgāk nekā pašlaik, jo 1. novembrī stāsies spēkā grozījumi noteikumos par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām, kas paredz palielināt obligāto vadīšanas stundu skaitu un nosaka vairākas specifiskas prasības autoskolām, kuru izpilde var palielināt izmaksas.