Pēdējo 20 gadu laikā tikai vienu gadu, tas ir, 1997. gadā, Latvijā valsts budžetā ir bijis pārpalikums. Pārējā laikā valsts kopējie izdevumi pārsnieguši ieņēmumus lielākā vai mazākā mērā. Ne šis, ne arī nākamais gads, izskatās, nebūs izņēmums.
Fiskālās disciplīnas padome kritizē valdības ieceri veselības aprūpes reformu īstenot uz valsts budžeta deficīta palielinājuma rēķina.
«Fiskālās disciplīnas padome stingri iestājas par to, ka veselības aprūpes reforma valstī ir ļoti nepieciešama, lai uzlabotu sabiedrības veselības rādītājus. Taču finansēt to uz aizņemšanās rēķina nav atbildīgi nākamo paaudžu priekšā. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome rosina valdību izstrādāt fiskāli ilgtspējīgu ilgtermiņa pieeju publiski finansētās veselības aprūpes sniegšanai,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais, iepazīstinot ar padomes gadskārtējo uzraudzības ziņojumu.
Tajā norādīts arī uz pēdējiem gadiem raksturīgo lēno IKP izaugsmi Latvijā, proti, reālā IKP pieaugums kopš 2013. gada ir pastāvīgi atpalicis no prognozētā, un lēnā izaugsme nav pietiekama, lai nodrošinātu konverģenci ar ES vidējo labklājības līmeni. Valdības progress izaugsmi veicinošu strukturālo reformu ieviešanā līdz šim ir bijis ierobežots.
«Raugoties uz Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājiem, redzam, ka tie joprojām ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības. Tas liecina, ka strukturālās reformas, iespējams, netiek ieviestas vai netiek īstenotas veiksmīgi. Ja Latvijas ekonomiskā izaugsme turpinās atpalikt no tādām valstīm kā Zviedrija vai Vācija, cilvēki no Latvijas turpinās aizplūst lielākas peļņas meklējumos, kas nozīmē, ka Latvija zaudēs nodokļu maksātājus. Tāpēc strukturālo reformu īstenošanai izglītības, veselības u. c. jomās jāpievērš ļoti nopietna uzmanība,» uzsver Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens. Pēc viņa teiktā, valsts budžeta veidošanā nebūtu pieļaujama prakse, ka ministrijas katru gadu izveido savu finansējamo vēlmju sarakstu, kas rada arvien jaunus papildu izdevumus.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Baiba Traidase uzsver, ka kopumā lēmumu pieņēmēju un sabiedrības izpratne par budžeta disciplīnas nepieciešamību ir uzlabojusies, tomēr īstais pārbaudījums būs tad, kad beigsies vairākus gadus ilgušais zemu procentu likmju periods. Pateicoties tam, piemēram, šogad valsts parāda apkalpošanas izmaksas ir par aptuveni 100 miljoniem eiro mazākas, nekā tās bija plānotas, 2013. gadā veidojot Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2014.-2016. gadam. Ja likmes nebūtu mazinājušās, valsts parāda apkalpošana izmaksātu 363 miljonus eiro, bet realitātē šogad šim mērķim būs jāatvēl aptuveni 266 miljoni eiro. «Pašlaik valsts parāda apkalpošanas izmaksas ir ievērojami samazinājušās, dodot iespēju simtiem miljonu eiro vērto ietaupījumu novirzīt tik nepieciešamajām strukturālajām reformām un valsts konkurētspējas stiprināšanai. Diemžēl šī iespēja pilnībā nav izmantota, ietaupījums ir lielā mērā tērēts patēriņa palielināšanai, un reformas vairākās jomās joprojām ir sabiedrības dienaskārtībā. Ceru, ka monetārās politikas radīto apstākļu sniegtās iespējas valsts spēs izmantot efektīvāk,» norāda B. Traidase.
***
Vispārējās valdības izdevumu sadalījums pa nozarēm, % no IKP*
Latvija Vidēji ES
Sociālā aizsardzība 11,5 19,5
Izglītība 5,9 4,9
Atpūta, kultūra, reliģija 1,7 1
Veselība 3,8 7,2
Mājoklis un komunālā saimniecība 1,1 0,7
Vides aizsardzība 0,7 0,8
Ekonomiskā darbība 4,9 4,2
Sabiedriskā kārtība un drošība 2 1,8
Aizsardzība 0,9 1,3
Vispārējie sabiedriskie pakalpojumi 4,9 6,7
* 2014. gads
Avots: Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojums 2016