Pieaugot interneta tirdzniecības popularitātei, palielinās arī krāpniecības gadījumu skaits, kad bankas kartes dati nonāk negodīgu personu rokās, kā rezultātā no klienta rēķina sāk pazust nauda.
Valsts policija gandrīz katru otro dienu uzsāk kriminālprocesus par datu, programmatūras un iekārtu iegūšanu, izgatavošanu, izplatīšanu, izmantošanu un glabāšanu nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem.
Valsts policija šā gada deviņos mēnešos ir uzsākusi jau šādus 130 kriminālprocesus, turklāt noziegumu skaits, ko reģistrējusi Valsts policija un kuri ir apvienoti viena kriminālprocesa ietvaros, šogad ir vēl lielāks - 230 gadījumos pastāv aizdomas par šādu veidu nelikumīgām darbībām ar datiem un programmatūru. «Mūsdienās iespējas nozagt datus virtuālā vidē ir ne mazākas, kā iespējas izdarīt reālu zādzību, tādēļ savi dati internetā rūpīgi jāaizsargā. Tas attiecas gan uz uzticamo interneta veikalu lietošanu, gan uz spēju kritiski izvērtēt visus superpiedāvājumus, kas saņemti pa e-pastu. Diemžēl joprojām ir reāli gadījumi, kad cilvēki šādi sniedz savus datus krāpniekiem vai uzķeras uz viltus laimestiem, kas pēc tam prasa garu un sarežģītu izmeklēšanu,» norāda Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska.
Arī SEB bankas pieredze liecina, ka palielinās krāpniecības gadījumu skaits. Piemēram, pērn pirmā pusgada laikā banka saņēma 706 iesniegumus par apstrīdētiem darījumiem ar kartēm, bet šā gada pirmajā pusē - jau 3100 iesniegumu. Diemžēl SEB bankas pieredze liecina, ka 80% gadījumu, kad klienti sūdzas bankai par naudas pazušanu no viņu kontiem, ir bijuši saistīti ar nepienācīgu karšu glabāšanu, kad kartes dati nonākuši trešo personu rīcībā. Veicot sociālo eksperimentu lielveikalā un restorānā, SEB banka secināja, ka 85% klientu ļāva savai maksājumu kartei nozust no sava redzesloka.
«Cilvēki ir gatavi uzticēt savu karti svešiniekam, nedomājot par to, ka visi dati, kas nepieciešami pirkumiem internetā, atrodas uz kartes un tos ir viegli nokopēt un izmantot. Bet tipiskākie gadījumi mūsu praksē, kad klienti zaudē savus datus, ir iepirkšanās nedrošajos interneta veikalos. Cilvēki meklē pievilcīgākas cenas un ievada savus kartes datus vietnēs, kas nenodrošina 3D Secure aizsardzību jeb papildu autentifikāciju, kā arī negarantē datu drošību,» uzsver SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.
Tomēr, pateicoties tam, ka visām SEB bankas maksājumu kartēm ir nodrošināta 3D Secure aizsardzība (iepirkšanās brīdī bez kartes datiem jāievada vēl viena parole), gadījumos, kad izkrāptie dati tiek ļaunprātīgi izmantoti turpmākiem pirkumiem interneta veikalos, kas no savas puses nenodrošina 3D Secure risinājumus, klientiem ir iespēja naudu atgūt. SEB dati liecina, ka klientiem naudu izdodas atgūt aptuveni 62% gadījumu. Tomēr apmēram trešdaļa pretenziju netiek atzītas par pamatotām. Tas notiek gadījumos, kad interneta veikalam ir uzstādīta 3D Secure autorizācija vai tirgotājiem ir citi pierādījumi, ka darījumu ir veicis klients. «Turklāt arvien biežāk saskaramies ar gadījumiem, kad klienta kartes datus izmantojuši, piemēram, bērni, spēlējoties ar vecāku telefoniem un iegādājoties sev dažādas spēles vai aplikācijas. Un tas atklājas tikai pēc tam, kad klients ir iesniedzis pretenziju bankā,» atzīst A. Škapars.
Digitālās drošības alianses vadītāja Marta Krivade uzskata, ka mūsdienās hakeriem nav nepieciešams uzlauzt sistēmas - viņi var izmantot cilvēku neuzmanību, nezināšanu un paviršo attieksmi pret datu drošību. Piemēram, saskaņā ar Gemius veiktās aptaujas rezultātiem tikai puse respondentu zina, kur apskatīties, vai viņu datoram ir atjaunots antivīruss. Katrai trešajai ierīcei nav paroles. Lielākā daļa lietotāju neatjauno programmatūras. Bet katram piektajam šķiet, ka ir droši, ja Wi-Fi ir pieejams bez maksas un bez paroles, kaut gan, neaizsargājot savu datoru, var pazaudēt ne tikai kartes datus, bet arī citus personiskus datus, skaidro M. Krivade.
***
Padomi drošiem pirkumiem internetā
• Izvēlaties zināmus interneta veikalus. Pat ja veikals nav pazīstams, visbiežāk internetā ir iespējams atrast atsauksmes. Dažreiz zem interneta veikaliem slēpjas krāpnieki, kuru mērķis ir izmantot datus, ko ievadījis pircējs.
• Maksājot internetā, norēķinu datus ievadiet tikai lapās, kuru adrese sākas ar https.
• Iepērcieties veikalos, kas nodrošina 3D Secure datu aizsardzību. Šādas lapas var atpazīt arī pēc logotipiem MasterCard SecureCode un/vai Verified by VISA.
• Ja veikals nenodrošina 3D Secure, iespēju gadījumā maksājumiem izvēlaties e-linku - t.i. iespēju maksāt ar internetbankas starpniecību. Vienmēr pastāv iespēja pārskaitīt summu par preci internetbankā.
• Noformējiet pirkumiem internetā atsevišķu bankas karti, kura nav piesaistīta uzkrājumu vai algas kontam. Pārskaitiet naudu kartes kontā tikai tad, kad plānojat iepirkties internetā.
• Regulāri pārbaudiet sava konta atlikumu un darījumus savā kontā internetbankā.
• Interneta pirkumiem izmantojiet tikai personisko datoru, kur ir uzstādīta antivīrusa programma un ir uzticams interneta savienojums (nevis publiski pieejams bezmaksas Wi-Fi bez paroles ievadīšanas).
• Nekad nedodiet savu maksājuma karti citam cilvēkam - ne ģimenes locekļiem, ne tirgotājam, ne viesmīlim utt.
• Banka nekad nesūta klientiem e-pasta vēstules ar lūgumu ierakstīt internetbankas pieejas kodus, paroles un numurus no koda kartes vai koda kalkulatora.
Avots: SEB
***
Klienti naudu atgūst:
- ja darījums veikts e-veikalā, kas nenodrošina 3D Secure aizsardzību
Klienti naudu neatgūst:
- ja darījums ir apstiprināts gan ar kartes datiem, gan ar internetbankas kodu/paroli/kodu karti vai kodu kalkulatoru
- ja darījumu veicis kāds no ģimenes locekļiem
- ja klients parakstījies uz kādu pakalpojumu, neizlasot noteikumus
Avots: SEB