Neskatoties uz alus ražotāju skaļajiem iebildumiem, Saeimas deputātu vairākums arī otrajā lasījumā atbalstījis priekšlikumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, sākot no nākamā gada 1. septembra, aizliegt tirgot alu un alkoholiskos kokteiļus plastmasas vai kartona iepakojumā, kas pārsniedz vienu litru.
Ja deputāti savas domas līdz trešajam lasījumam nebūs mainījuši, tad pēc gada veikalos alu nevarēs nopirkt ne pusotra, ne arī divu litru iepakojumā.
Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, uzklausot ražotāju viedokli, otrajam lasījumam bija sagatavojusi nedaudz pielaidīgāku priekšlikumu, proti, ierobežot tikai stipra alkohola tirdzniecību lielās plastmasas pudelēs. Mazāk grādīgos dzērienus tad būtu atļauts tirgot vienalga kādā iepakojumā, kaut vai piecu litru pudelēs. Taču šis priekšlikums neguva Saeimas deputātu atbalstu. Vienlaikus balsu vairākumu izpelnījās Imanta Parādnieka (VL!-TB/LNNK) priekšlikums, proti, pirmajā lasījumā atbalstītajā likumprojekta redakcijā koriģēt absolūtā spirta daudzumu no 7,5% uz 5,8%. Līdz ar to Saeimas otrajā lasījumā atbalstītais priekšlikums paredz, ka alu, raudzētos dzērienus un pārējos alkoholiskos dzērienus, ko ražo, sajaucot kopā vairākus alkoholiskos dzērienus, aizliegs pārdot lielākā iepakojumā nekā viens litrs. Savukārt, ja absolūtā spirta daudzums tajos pārsniedz 5,8 tilpumprocentus, tad maksimālais iepakojuma lielums drīkstēs būt vien 0,5 litri. Šie ierobežojumi neattiecas uz stikla, keramikas, metāla vai koka iepakojumiem.
Deputāti, balsojot par lēmumu aizliegt alus un alkoholisko kokteiļu tirdzniecību lielos plastmasas iepakojumos, cer ierobežot žūpošanu un alkohola lietošanu Latvijā. AS Cēsu alus Tirdzniecības un mārketinga direktors Gustavs Zatlers gan šaubās, vai, aizliedzot PET iepakojumu virs viena litra alum un citiem alkoholiskajiem kokteiļiem, tiks samazināts kopējais alkohola patēriņš valstī. Taču alus nozare gan cietīšot. «Latvijā, kur alus ražošana ir sena un tradīcijām bagāta un alus tiek daudzināts kā nacionālais dzēriens, diemžēl tautsaimniecības politika ir orientēta tā, ka pēdējo trīs gadu laikā divas lielas alus darītavas ir pārcēlušas savas ražotnes uz Lietuvu un Igauniju. Esošā politika turpina praksi ar dažādiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, likuma normām un nodokļu politiku iespaidot vietējos ražotājus un apgrūtināt uzņēmumu darbību,» uzsver G. Zatlers.