Uzņēmēji slīgst dziļākā pesimismā
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Latvijas uzņēmēju kopējais noskaņojums gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir kļuvis vēl nedaudz pesimistiskāks, liecina Citadele Index pētījums. Viena no retajām nozarēm, kas nākotnē raugās izteikti optimistiski, ir informācijas tehnoloģijas (IT).

Citadele Index vērtība (tas, ir uzņēmēju kopējais noskaņojums vērtību skalā no 0 līdz 100) šā gada 2. ceturksnī ir 48,07 punkti, kas ir par 1,38 punktiem mazāk nekā gada sākumā. Pieņemot, ka robežšķirtne starp optimistisku un pesimistisku noskaņojumu ir 50 punkti, jāsecina, ka uzņēmēji Latvijā pēdējo divarpus gadu laikā ir bijuši pesimistiskāk noskaņoti nekā piemēram, 2012. vai 2013. gadā.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš kopējo uzņēmēju diez gan pesimistisko noskaņojumu skaidroja ar emocionālā pacēluma kritumu, ko ietekmē sezonalitāte, - tuvojoties gada nogalei, uzņēmēju optimisms tradicionāli mazinoties. Citadeles indeksu veido gan esošās situācijas novērtējums, gan uzņēmēju prognozes par nākamajiem sešiem mēnešiem. Pēdējo gadu pētījums liecina, ka uzņēmēji vispesimistiskāk par nākotni ir noskaņoti tieši trešajā un ceturtajā ceturksnī, tas ir, brīdī, kad tiek apspriests nākamā gada valsts budžets un iespējamās nodokļu izmaiņas.

Kopš 2012. gada, kad Citadele sāka pētīt arī uzņēmēju noskaņojuma atšķirības starp eksportētājiem un neeksportētājiem, uzņēmumi, kas spēj savu produkciju pārdot ārvalstu tirgos, vienmēr ir bijuši mazliet optimistiskāki nekā tie, kuri darbojas tikai iekšējā tirgū. Lai gan pēdējā laika notikumi, piemēram, Brexit, ir arī mazinājuši eksportspējīgo uzņēmumu optimismu.

Starp nozarēm visapmierinātākās ar pašreizējo un iespējamo nākotnes situāciju ir IT nozare. M. Āboltiņš uzskata, ka IT nozares optimismam ir ekonomisks pamatojums: «Pieprasījums pēc IT produktiem un vietējo uzņēmēju spēja tos saražot uzņēmējiem nākotnē ļauj skatīties cerīgi. Jau šobrīd IT profesionālie un finanšu pakalpojumi kļuvuši par trešo lielo eksporta smagsvaru, kas veido būtisku pienesumu valsts ekonomikai. Tādējādi trīs galvenie eksporta vaļi šobrīd ir kokapstrāde, pārtika un apvienotais profesionālo pakalpojumu bloks, šogad pirmo reizi eksportā apsteidzot transporta nozari. Globālie sociālekonomiskie un politiskie procesi vedina domāt, ka turpmāk IT un finanšu pakalpojumi savu pienesumu eksportā tikai kāpinās un tuvākajos gados dažādu profesionālo pakalpojumu eksports varētu kļūt par vadošo eksporta nozari Latvijā.»

Neraugoties uz to, tomēr arī IT nozarē uzņēmēju noskaņojums nesasniedz pesimisma - optimisma robežlīniju (50 punktus). Atbildot uz jautājumiem par vispārējo valsts un savas nozares ekonomisko aktivitāti, kā arī savu šābrīža rentabilitāti, IT uzņēmumi savu noskaņojumu vērtēja zem 50 punktiem. Taču savās nākotnes prognozēs IT uzņēmumi ir pārliecinoši optimisti un paredz strauju izaugsmi arī turpmāk. Kompānijas SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs savās nākotnes prognozēs nevairās no skaļiem paziņojumiem. «Piecu gadu laikā IT nozare pusi Latvijas iedzīvotāju būs atstājusi bez darba, cilvēkresursus aizstājot ar robotiem. Cilvēks tādās profesijās kā šoferis, pastnieks, pavārs, sētnieks, celtnieks vispār vairs nebūs vajadzīgs, un tas attiecināms arī uz daudzām citām profesijām. Virkni citu darbu ātrāk, precīzāk un lētāk spēs veikt robots. Perspektīvā darba tirgū nebūs vajadzīgs cilvēks bez IT zināšanām un vienīgais veids, kā sevi paglābt no bezdarbnieka statusa, ir mainīt kvalifikāciju,» pārliecināti teic N. Bergs.