Mājokļa nodokļa reformā saskata shēmošanas riskus

Finanšu ministrija (FM) pašlaik vērtē divus variantus, kā nākotnē aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Diemžēl neviens no tiem neparedz no nodokļa atbrīvot vienīgo mājokli.

Pavasarī rekordīsā laikā - 29 dienās - vietnē manabalss.lv tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu iniciatīvai atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam. Pirms Līgo svētkiem to vērtēja Saeimas deputāti, kuri uzdeva valdībai līdz 1. oktobrim Saeimā iesniegt informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, kas ļautu nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam nepiemērot vai arī piemērot vienoto samazināto procentu likmi no nekustamā īpašuma vērtības. Vakar,

25. oktobrī, FM beidzot iepazīstināja valdību ar savu redzējumu, tiesa, lūdzot pagarināt Saeimas atbildīgās komisijas uzdevuma izpildi līdz 30. novembrim.

FM skaidro, ka no sākotnēji piedāvātajiem sešiem risinājuma modeļiem pašlaik aktīvs darbs notiek ar diviem. Viens no tiem paredz neaplikt (vai aplikt ar samazinātu nodokli) noteiktu platību uz katru mājoklī deklarēto personu, otrs - palielināt kadastrālo vērtību sliekšņus, no kuriem tiek piemērota progresīvā likme. Piemēram, ja šobrīd ar 0,2% likmi apliek mājokļus, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 56 915 eiro, tad FM piedāvājumā ir paredzēts šādu likmi piemērot īpašumiem ar vērtību līdz 100 000 eiro vai pat 150 000 eiro. Tāpat FM pieļauj, ka īpašumiem līdz 50 000 eiro nodokļa likme varētu būt 0,1%. Pie sliekšņa 150 000 eiro ar 0,2% likmi tiktu aplikti 98,7% no visām savrupmājām Latvijā. (Pie 100 000 eiro - 97,1%.) Savukārt 0,6% likme kadastrālās vērtības pārsniegumam virs 300 000 eiro tiktu piemērota tikai 0,25% no visām savrupmājām Latvijā.

Neviens no šiem abiem variantiem FM īsti neapmierina, jo tie nerisinot jautājumu par nekustamā īpašuma nodokli zemei, kas ir pamata iemesls iedzīvotāju maksājumu pieaugumam. Šodien starpinstitūciju darba grupas sanāksmē ir plānots apspriest šo jautājumu, lai tuvinātos kopīgai izpratnei par iespējamiem risinājuma variantiem. FM atzīst, ka situāciju sarežģī tas, ka ēkas un zemes īpašnieki bieži ir dažādas personas, ēkai piesaistītā zemes gabala platība nav normēta, dzīvojamās ēkas īpašnieks visu nodokļa slogu var attiecināt uz īrniekiem. Īpaši izteikta šī problēma ir denacionalizētajos īpašumos.

Šobrīd FM tiek vērtēti vēl daži alternatīvi modeļi, kā nodrošināt samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa slogu, nesamazinot pašvaldību budžeta ieņēmumus. Tomēr arī visiem šiem modeļiem FM saskata dažādus trūkumus, un arī pašvaldībām ir dažādi viedokļi par iespējamo problēmas risinājumu. FM un pašvaldības uzskata, ka arī nākotnē būtu jāsaglabā pašvaldībām piešķirtā kompetence ar saistošajiem noteikumiem īstenot arī ilgtermiņā labvēlīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku konkrētajā pašvaldībā.

Veicot iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa samērīga pieauguma variantu padziļinātu fiskālo analīzi, FM secinājusi, ka tās rīcībā nav fiskālai analīzei nepieciešamās informācijas dažādos veidos, kā arī šo informāciju nevar iegūt no Valsts zemes dienesta. FM nepieciešamos datus plāno iegūt no SIA ZZ dati, ar kuru ministrija par 7680 eiro (bez PVN) noslēgusi attiecīgu līgumu.

***

Jauno modeļu plusi un mīnusi

Nosaka platību, ko neapliek ar nodokli (vai to samazina)

+ aizsargātas arī īrnieku intereses;

+ tiek saglabātas pašvaldību tiesības un iespējas, labāk pārzinot savu iedzīvotāju vajadzības un pašvaldību iespējas, īstenot atbilstošu nodokļa politiku;

- pastāv shēmošanas risks ar dzīvesvietas deklarēšanu dārgākajā īpašumā;

- nerisina nodokļa sloga pieaugumu zemei;

- sarežģīta administrēšana, kurai papildus nepieciešami finanšu resursi.

Palielināt kadastrālo vērtību sliekšņus, no kuriem tiek piemērota progresīvā likme

+ tiek novērsts nesamērīgs nodokļa sloga pieaugums mājokļiem (dzīvokļiem, ēkām) un līdz ar to arī kopumā;

+ tiek vienkāršota nodokļa administrēšana;

+ nav nepieciešami papildu izdevumi nodokļa administrēšanai;

+ nodokļa aprēķins ir vienkāršs un saprotams nodokļa maksātājiem;

- nerisina nodokļa sloga pieaugumu zemei.