Ilze Šteinfelde / Autori

Ar katru gadu Latvijā pieaug iepirkšanās internetā. Un pēdējos gados tieši viedierīcēs tiek patērēts ilgākais laiks, pētot preču sortimentu un veicot pirkumus. Šo tendenci apstiprina arī pētījumu kompānijas RAIT dati – Latvijā pērn 65 procenti interneta lietotāju ar viedtālruņa starpniecību ir meklējuši sev tīkamo preci, savukārt Lietuvā un Igaunijā to darījuši attiecīgi 70 procenti un 64 procenti.

Arvien vairāk kravu pārvadājumiem izvēloties dzelzceļu, ir iespējams mazināt transporta nozares radīto ietekmi uz vidi. Atsaucoties VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) aicinājumam, pievēršot uzmanību dzelzceļam kā vienam no videi draudzīgākajiem pārvadājumiem, Rīgas pasažieru stacijā piestājis Noasa vilciens – garākais mākslas darbs uz riteņiem, kas kopš 2018. gada decembra apceļo visu Eiropu.

Rīgā ar lielu sparu būvē jaunus lielus tirdzniecības centrus. Pieprasījums pēc būvniekiem ir tik liels, ka atsevišķiem topošo iepirkšanās centru īpašniekiem nākas atlikt atvēršanas svētkus pat par gadu.

Labības pļauja šogad ir sākusies agrāk nekā pērn. Zemgalē pirmās kviešu ražas nokultas pat par desmit dienām agrāk nekā citus gadus. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un graudu pārstrādes uzņēmumu speciālisti atzīst, ka līdz šim nokulto un pieņemto graudu kvalitāte ir laba un tas vieš cerības uz labu ražu. Tā kā cerības uz labām graudu ražām ir ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā un pasaulē, šogad iepirkumu cena ir nedaudz zemāka nekā pērn graudu novākšanas sezonas sākumā.

Kvalificēta darbaspēka trūkumu izjūt gandrīz visas tautsaimniecības nozares, īpaši akūti tas ir mazumtirdzniecībā. Lai ieinteresētu potenciālos darbiniekus, uzņēmumi līdzās pamatalgai piedāvā dažādus labumus, piemēram, piemaksas atkarībā no sasniegtajiem rezultātiem, veselības apdrošināšanu, bezmaksas pusdienas, elastīgu darba laiku/grafiku, transporta izdevumu kompensāciju. Daži mazumtirdzniecības uzņēmumi pat maksā prēmiju par jaunu darbinieku piesaisti.

Līdz šim amatpersonas vairāk vai mazāk tikušas cauri sveikā par pārkāpumiem, kas radījušas zaudējumus valstij. Gadījumos, kad šādus pārkāpumus konstatēja Valsts kontrole, iestādes lielākoties centās piesegt vainīgos, iztiekot bez atlīdzības piedziņas un piemērojot iespējami maigāko sodu, piemēram, aizrādījumu. Līdz ar grozījumiem Valsts kontroles likumā, kas stāsies spēkā parīt, 1. augustā, Valsts kontrole (VK) pati varēs piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) pieļāvums autoceļu remontu finansēšanas nolūkā palielināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, satraucis ne tikai sabiedrību un uzņēmumus, bet arī lauksaimniekus. Vairākās lauksaimniecības nozarēs degvielas izmaksas ir no svarīgākajām pašizmaksā. Zemkopības ministrija uzskata, ka akcīzes nodokļa celšana negatīvi ietekmētu lauksaimniecības nozari – akcīzes nodokļa paaugstināšana ne tikai palielinātu finansiālo slogu lauksaimniecības nozarē strādājošajiem, bet arī negatīvi ietekmētu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.

Neskatoties uz alkohola palētināšanos Igaunijā, pierobežas veikalos joprojām manāmi pircēji no Igaunijas. Alkohola ražotāji gan Neatkarīgajai norāda, ka pagaidām ir pāragri spriest par alkohola tirdzniecības apjoma izmaiņām Latvijā pēc Igaunijas lēmuma samazināt akcīzes nodokli alkoholam par 25 procentiem. Turklāt arī Latvijā jau pēc nepilnas nedēļas – 1. augustā – par 15 procentiem tiks samazināts akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam.

Veicot laboratoriskās pārbaudes uz Salmonella spp. un veterināro zāļu atliekvielām (kokcidiostatiskajiem līdzekļiem un nitromidazolu) Latvijai paredzētā sausā olu pulvera kravā no Ukrainas, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Sauso olu pulveri pārtikas ražošanā izmanto diezgan plaši, to lieto, piemēram, gaļas produktu un zivju izstrādājumu ražošanā, konditorejā.

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja Lienīte Caune intervijā Neatkarīgajai skarbus vārdus velta nodokļu reformai un lauž mītus par lauksaimniekiem kā lielākajiem budžeta naudas tērētājiem.

Upeņu ievārījums 2018. gadā bija viena no visvairāk meklētām receptēm google.lv latviešu valodā.

«Apdrošināšanas kompānijas, tajā skaitā Swedbank Life Insurance, uzstājīgi cenšas pārliecināt iegādāties viņu pakalpojumus, taču, kad notiek nelaime, pacienta intereses ir pēdējā vietā. Kāda jēga apdrošināt dzīvību vai veselību, ja brīdī, kad vajadzīga palīdzība, to saņemt no apdrošināšanas kompānijas ir gandrīz nereāli,» savu bēdu stāstu atklāj Anita.

Latvijas veikalos preču cenu diapazons ir plašs – viena un tā paša produkta cena dažādos veikalos var atšķirties pat divkārt, liecina Neatkarīgās pētījums. Kas rada tik krasas cenu atšķirības, un kāpēc daļai preču cenas mainās tik bieži? Neatkarīgā meklē atbildes un turpina sekot produktu piedāvājumiem un cenu izmaiņām Latvijas veikalos.

Mājās gatavots premium klases "Nutella" krēms bez palmu taukiem, E vielām un cukura.

Pārtikas un veterinārais dienests, no Ukrainas ievestajām olām un olu produktiem veicot laboratoriskās pārbaudes uz Salmonella spp. un veterināro zāļu atliekvielām (kokcidiostatiskajiem līdzekļiem un nitromidazolu), ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu.

Gada laikā patēriņa cenas Latvijā palielinājušās par trim procentiem, kas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat datiem bijis teju divas reizes lielāks sadārdzinājums nekā ES un eirozonā vidēji. Eksperti prognozē, ka cenas turpinās Latvijā kāpt un šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka nekā pērn.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā uzsākta ziemas miežu ražas novākšana, bet šajās dienās – arī agrāku ziemas rapša šķirņu pļauja. Lai arī precīzi dati par ziemas miežu ražību vēl nav pieejami, saimnieki sarunās atzīst, ka iekūlums ir tiešām labs, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopju apkopotā informācija.

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmuma Eco Baltia grupa pieredze liecina, ka, mērķtiecīgi optimizējot procesus un atsakoties no liekām darbībām, gadā var ietaupīt pat vairāk nekā pusmiljonu eiro, turklāt nezaudējot piedāvātā pakalpojuma kvalitāti.

Diemžēl lielākoties cilvēki joprojām nav pietiekami piesardzīgi, tiešsaistē rīkojoties ar savu personīgo informāciju, īpaši finanšu datiem. Tas arī izskaidro faktu, kāpēc joprojām maksājumi internetā ir visbiežākais (33%) pikšķerēšanas uzbrukumu mērķis, kā liecina starptautiski zināmās Pretpikšķerēšanas darba grupas (APWG – Anti-Phishing Work Group) jaunākā pētījuma rezultāti.

Vēl pavasarī Saeimas deputātu vairākums neatbalstīja ZZS rosinājumu palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, lai gan divas no koalīcijas partijām – JKP un Attīstībai/Par! – tieši to bija solījušas vēlētājiem. Šobrīd izskatās, ka koalīcijas domas mainījušās, jo Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas sēdē konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020. gada. Taču pat ar šo paaugstinājumu Latvijā joprojām būs zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū.

Deviņus gadus ilgusī depozītu sistēmas izveides epopeja rudenī varētu beidzot noslēgties. Saeimas deputātiem vēl atlicis nobalsot par šīs sistēmas izveidi un ieviešanu, trešajā lasījumā apstiprinot grozījumus Iepakojuma likumā. Taču tirgotājiem radušās nopietnas bažas, ka sistēma tiek veidota steigā un pašreizējā sistēmas modelī izmaksu slogs tiek uzlikts uz iedzīvotāju pleciem, nepilnīgi ņemot vērā sabiedrības intereses. Lai tā nenotiktu, tirgotāji vēršas pie visām sistēmā iesaistītām pusēm un likumdevēja ar konkrētiem priekšlikumiem.

Čeku loterijā nedēļas laikā iesniegti 286 310 čeki, kvītis un biļetes. Ja interese par šo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizēto pasākumu neatslābs līdz mēneša beigām, tad pirmā mēneša laikā izlozei tiks reģistrēti pat vairāk nekā viens miljons attaisnoto dokumentu, kas nozīmē, ka iespēja laimēt būs aptuveni vienam no divdesmit tūkstošiem.